Pavadot aptuveni pusotru stundu šādā seminārā, pārliecinājos, ka Latviešu folkloras krātuves mērķi ir vairāki – pastāstīt par konkrētā novada folkloru, izcelt šejienes teicējus –
Latviešu folkloras krātuvē diezgan daudz ir arī pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados iesūtītā skolēnu savāktā folklora,
un tas ir tāds satraucošs mirklis, apzinoties, ka iespējamība, ka semināra apmeklētāju vidū ar diezgan lielu varbūtību varētu būt viņu pēcteči.
Kopš 2014. gada Latviešu folkloras krātuvei ir arī digitālā platforma, garamantas.lv, kas šos materiālus padara pieejamākus arī ar interneta palīdzību. Tad nu vēl viens no šo semināru mērķiem – mācīt ar šo vietni strādāt, parādīt, kā meklējami audioieraksti, neparastāki folkloras žanri.
Semināru par Amatas novada folkloras materiāliem Drabešos vadīja Latviešu folkloras krātuves zinātniskās asistentes Elvīra Žvarte un Elīna Gailīte.
Elvīra Žvarte semināru sāka ar iepazīstināšanu ar Latviešu folkloras krātuvi. Šobrīd Latviešu Folkloras krātuve atrodas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pārziņā, tīri fiziski tā atrodas jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā – orientierim noderēs Barontēva Dainu skapis, ko atradīsiet eksponētu stikla skapī pie folkloras krātuves ieejas.
Unas Smilgaines pacilātie vārdi par simbolisko guvumu, ko Latviešu folkloras krātuve saņēmusi no visas sabiedrības, zīmējas uz krājuma veidošanās procesu, kas patiesi notika kā tāda liela talka, folkloras vācējiem pierakstot un iesūtot materiālus.
Šobrīd saruna ar sabiedrību lielākoties notiek caur digitālo platformu garamantas.lv, taču arī Folkloras krātuvē ik dienu ir dežurants, gatavs parādīt, palīdzēt, sarunāties. Elvīrai Žvartei, Elīnai Gailītei, arī Justīnei Jaudzemai izbraukuma semināri ir pirmais lielais projekts, strādājot Latviešu folkloras krātuvē.
“Svilpodamas sniedzes skrēja /Pār ezeru vērienā; /Raudādama meita gāja /Pie dzērāja tēva dēl’.” Jāteic, ka arī mani šī sagatavotajā slīdrādē citētā tautas dziesma uzrunāja. Es mēģināšu paskaidrot, kāpēc. Kad tu nonāc vietā, kur tautas dziesma teikta, vispirms jau ar pašu šo vietu veidojas kādas emocionālas saites. Atbraucam pusstundu pirms semināra sākuma, no Amatu mājas lejā labi redzams Āraišu ezers. Tieši pretim ceļš, taču tas acīmredzami ved māju pagalmā.
Tās ir "Sniedzes", skaistas mājas ezera krastā, eju gabalu tālāk, kur pieeja ezeram ir pie Āraišu ezerpils. Katrs izglītots latvietis vismaz kaut ko zinās par arheologa Jāņa Apala nopelniem Āraišu ezerpils rekonstrukcijā. Bet to, ka šīs mājas ir Jāņa Apala mājas un ka nosaukumu “Sniedzes” viņš devis par godu vecmāmiņas teiktajai dziesmai, to var uzzināt tikai šādā seminārā.
Ērtākais veids, kā uzmeklēt kāda novada folkloru, vismaz pagaidām, kamēr digitālā platforma vēl tikai top un meklēšanas rīki ir nepilnīgi, ir – uzmeklēt šai pusē strādājušo folkloras vācēju kolekcijas.
Latvijas Rakstu un mākslas kameras materiālos atrodamas ap 1300 melodiju, ap 1500 tekstu krājumu iesūtījis Voldemārs Stelbergs, dzīvojis no 1891. līdz 1940. gada, darbojies Vidzemes pagastos – Drabešos, Kosā, Nītaurē, Ērgļos, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Jumurdā, Taurenē, Līgatnē.
Voldemāra Stelberga piemiņa ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latviešu Folkloras krātuves seminārs notiek tieši Drabešos. Latviešu folkloras krātuvē glabājas kāds Ieriķu skolnieku veikts pētījums par Voldemāru Stelbergu, un pie Ieriķu skolas aplūkojams Stelbergam veltīts piemiņas akmens.
Inese Roze, Drabešu muižas Amatu mājas vadītāja, Ģikšu danču nakts rīkotāja, folkloras kopas “Ore” vadītāja, iezīmēja Latviešu Folkloras krātuves semināru potenciālo apmeklētāju – tie ir bibliotekāri, novadpētnieki un folkloras praktiķi, kam rūp atrast un apgūt tieši sava novada vākumu.
Lektores jau iepriekš ir informētas par izteiktajām vēlmēm un vajadzībām, Drabešos īpašā sadaļa ir par to, kā meklēt pierakstītos dančus.
Una Smilgaine par atšifrētājiem sauc tos entuziastus, kas atsaukušies aicinājumam kļūt par burtniekiem. "Simtgades burtnieki" bija viens no valsts simtgades pasākumiem, kas aicināja iesaistīties pārrakstīt krātuves materiālus.
Seminārā tiek rādīts, kā ērti nosūtīt ziņu par pamanītu neprecizitāti, komentēt, piemēram, fotogrāfijā redzamos cilvēkus. It kā ērti un vienkārši, taču problēma, ka visplašākās zināšanas mēdz būt tieši vecākās paaudzes cilvēkiem, kuriem to visu apgūt ir grūti. Un šajos gadījumos visbiežāk tieši bibliotekāri kalpo kā sakarnieki.
Tuvākie Latviešu folkloras krātuves semināri plānoti 5. jūnijā plkst. 13.00 Popes muižā, šai pašā dienā plkst. 17.00 Kolkas Lībiešu saieta namā. Seminārus vadīs Elīna Gailīte un Justīne Jaudzema. Šī gada semināru plānos jūlijā ir Vecpiebalga, rudenī Latviešu folkloras krātuvei plānots doties uz Vircavu, Jaunpili, Pļaviņām, Daugavpili, Dagdu un Priekuli.
