Latgolys pūdnīku saime – Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa

Keramikai i pūdnīceibai Latgolā ir eipaša vīta i naratai itys orūds teik nūdūts nu paaudzis paaudzē, kai ari saimē ir vairuoki meistari. Vīna nu taidu Latgolys pūdnīku saimu ir ari Stanislavs Viļums i juo sīva Viola Anna Bīriņa, kuri jau padsmit godu saimnīkoj Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta svāpātuos keramikys darbneicā "Cukurasāta”. Ite divejuos dažaiduos tehnikuos autentiskūs apstuokļūs tūp vysaidi keramikys dorbi.

Kolnasāta: Pūdnīki Stanislavs Viļums i Viola Anna BīriņaGuna Igavena, Ēriks Zeps
    Latgolys pūdnīka Stanislava Viļuma sīva Viola Anna Bīriņa Rēzeknis nūvoda "Cukrasātā” īsaprecējuse pyrma padsmit godu, niu jau kaidu laiku ari poša lypynuošonys tehnikā darynoj vysaidus keramikys dorbus. Viola atkluoj, kai aizasuocs juos keramikys ceļš.

    "Suokuma īsapazynu ar keramiku, nikod pyrma tuo nabeju redziejuse svāpātū keramiku. Interesanta beja tei īsapazeišona. Eimu, malns trauks, paeimu garum, atsagrīžu i suokumā nasaprotu – maņ pateik ci napateik. Piečuok gon es cīši imeiļuoju itūs traukus, itū kruosu i es suoku braukt pi keramikim pierkt traukus. Īsaprecieju.”

    Stanislavs stuosta, ka muolu nazkod racs i sagataviejs dorbam pats, bet niule gon pārkūt. Turpynoj Stanislavs.

    "Tys ir šausmeigi smogs i laikītiļpeigs process – muola sagataveišona, ka tys panam daudzi laika, spāka, energejis, i es nūguoju pi sliedzīņa, ka es lobuok nūpierku gotovu muolu i vīnkuorši namu jū i struodoju. Nagaisynoju laika tuo sagataveišonai.”

    Taipoš Stanislavs atkluoj, ka koč ari cylvākim naratai ruodīs, ka Latgolā ir cīši muolaina augsne, na vyss muols der keramikys dorbu gataveišonai, pi tuo – tys cīši juoatteirej.

    "Pūdnīks saprass, kai soka, jis tū muolu pajims rūkuos, pasavērs, īsakūss ar zūbim i pasceis, voi jis der, voi nader. Ir vītys, kur ir lobs muols i nu kura var taiseit pūdus, bet pamatā, tai kai nā. Tys, kas ir viersejī sluoni i kas ir godu desmitim orti i sajaukti ar smiļkti i vysaidim cytaidim materialim, nu jī nader. Koč kur dziļuok, nūteiktuos vītuos ir taids, kai soka, traknys, svīstains muols. Taidu var izmontuot, bet juozyna, juoatrūn. Kai jau saceju – navar izreiz izrakt muolu i izreiz ar jū struoduot.”

    Viola vēļreiz pīminūt īmiesļus i tū, kai suocīs juos pūdneiceibys ceļš, pīzeist, ka kotrā vītā ir lītys ar kurom cylvāks var nūsadorbuot.

    "Vīna nu itūs lītu beja keramika, i tai kai maņ patyka, suoku ar tū nūsadorbuot kai ar hobeju. Suoču taiseit tuos lītys, kas maņ pateik i vierūs, kai tys muols veidojās, kū nu juo var sataiseit i ari taidys praktiskys lītys, kas maņ pošai kuknē beja vajadzeigys – škeivi, vysaidys bļūdys.

    Ar laiku es saprotu, ka maņ veidojās koč kaids sovs styls, izpratne par tū, i maņ cylvāki nu tuo muna virtuvis golda suoka pierkt tūs traukus...

    Ar laiku rūka pīsasuove, i es saprotu i pīrodu, pīrodu ari pi naveiksmu. ”

    Vaicuota par tū, kai ir byut i kliut par pūdneicu pīredziejuša pūdnīka, zam veira spuorna, Viola pīzeist, ka cīši vīglai.

    "Patīseibā, es saceišu, ka maņ ir cīši vīglai tū dareit, jo apakšā nav izlikti koč kaidi profesionaluos izgleiteibys standarti. Tys cīši atvīgloj, varbyut tys ir muna rakstura deļ, ka es cīši puordzeivoju i grybu vysu cīši pareizi izdareit, i ite maņ redzīs, ka es atļaunu sev pīlaist klaidys.”

    Ari Stanislavs stuosta, ka koč ari jī obeji ar sīvu kasdīnā struodoj ar muolu – kotram asūt sovs rūkroksts i atseviška telpa rodūšom izpausem. Piečuok gon vyss teik apdadzynuots vīnā kūpeigā ceplī.

    "Oi, myusem ir labi, myusem ir kotram sova darbneica.  Maņ vīna telpa, Violai ūtra, mes tai kūpā nasaburzom, jo myusem jau vysa tei kasdīna kūpā – struodojam sātā, dzeivojam sāta i vyss ite nūteik. Reizem gribīs sovu telpu, kai es soku – sovā darbneicā kai sovā bazneicā. Mes nasajaucam vīns ūtra rodūšojūs procesūs i Viola saceja, ka tod, ka jei suoce struoduot ar muolu, es pat naraudzeju koč kaidā ziņā īvierzeit. Es vīnkuorši vierūs, ka vyss, Viola cīši labi saprūt i iztvar muolu i jai ir sova gaume, izpratne, i es teiri varbyut tehniskuos lītuos koč kur pavuiceju, ka tai vajag voi otkon navajag dareit. Rodūšajā procesā es nasajauču, tai ka Viola poša atteisteja sovu stylu i vysu.”

    Latgolys pūdnīku dīnu prīškvokorā, ar Stanislavu i Violu runojūt par itūs dīnu nūzeimeigumu i pūdnīka omotu myusdīnuos, Viola truopeigi atzeimej, ka niu vysā daudzi pasamainejušys darbeibys sferys. Turpynoj Viola.

    „Patīseibā myusu dīnuos pūdnīkam juobyut ari cīši universalam cylvākam, jo jis ir gon saguodnīks, gon menedžers, gon ari sātyslopa juosataisa, gon gruomotvedeiba. Tys vyss ir juospiej i deļtuo gaisynuot laiku taidom lītom kai muola rakšona – nā.”

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti