Latgalē izjūt centrālas kultūrdzīvi koordinējošas iestādes trūkumu

Rēzeknē aizvadīts Kultūras ministrijas seminārs par kultūras organizāciju ieguldījumu Latgales kultūrtelpas stiprināšanā. Pieredzē un viedokļos dalījās dažādu novada kultūras organizāciju pārstāvji. Lai arī tikšanās raisīja lielu interesi, liela daļa kultūras darbinieku un tikšanās apmeklētāju ar pasākuma norisi un rezultātiem nav apmierināti, jo seminārs organizēts lielā steigā un pie vienota kopsaucēja nav izdevies nonākt, ziņo Latgales reģionālā televīzija.  

Rēzeknē tikās Latgales reģiona kultūras organizāciju pārstāvji un aktīvisti, lai piedalītos seminārā, kura galvenais mērķis ir saprast esošo kultūras jomas situāciju Latgalē. Ņemot vērā gan spēcīgās tās puses, gan problēmas, tiks veidota kopēja reģiona nākotnes kultūrpolitika. Pēdējo gadu laikā Latgalei piešķirtā finansējuma apjoms tieši kultūras dzīves organizācijai ir būtiski pieaudzis, un arī šogad tas palielināsies par 100 000 eiro.

"Savas kultūrtelpas savdabību vislabāk var saglabāt paši Latgales iedzīvotāji, tāpēc tā faktiski ir saruna par to, kādi ir šie atbalsta instrumenti, cik vai tādi kādi viņi ir izveidoti, vai tie šobrīd palīdz. Svarīgi identificēt, kas ir tukšie laukumi, ko mēs redzam, kas nākotnes perspektīvā, domājot par reģionālo politiku, būtu papildus jāplāno," norāda kultūras ministre Dace Melbārde. 

Lai gan seminārā uzstājās virkne ievērojamu kultūras nozares pārstāvju, pie konkrētiem kopīgiem lēmumiem nonākt viņiem neizdevās. Dalībnieki uzskata, ka tas ir gan tādēļ, ka seminārs tika izsludināts vien desmit dienas pirms tā norises, gan tādēļ, ka Latgalē trūkst vienas kultūras dzīvi kontrolējošas organizācijas.

"Varbūt šoreiz varētu teikt, ka šī tikšanās bija sasteigta. Par to nebija iepriekš nekādas informācijas, tāpēc ļoti daudzas lietas varbūt nebija apkopotas kā vajadzētu, manuprāt," norāda Ineta Atpile-Jugane, Latgales Kultūrvēstures muzeja direktores vietniece.

"Ja godīgi, es nesapratu īsti uzstādījumu šai kopā sanākšanai. Man liekas, ka pēc 2009. gada pašvaldību reformas bija jāstiprina LPR [Latgales plānošanas reģionam] kultūras funkcija. Latgalē nav tādas normālas kultūras līderības, un no tā mēs daudz ciešam. Tā nav normāla situācija, man gribētos, lai tas kādreiz mainās," uzskata Ruta Cibule, Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja.

Latgales kultūras darbinieku vidū jau sen tiek runāts par papildu kultūras dzīves organizācijas funkcijas piešķiršanu Latgales plānošanas reģionam vai Latgales attīstības aģentūrai, bet, diemžēl, nevienam īsti nav skaidrs konkrēts abu augstākminēto institūciju darbības areāls, kas traucē šo domu realizēt dzīvē. Turklāt kultūras ministrijas nostāja šajā jomā ir pretēja.

"Es esmu pārliecināta, ka nekas nav labāks par decentralizāciju. Ir svarīgi audzēt profesionāļus uz vietas, savās kopienās. Es domāju, ka tā vairāk ir sistēmiska pieeja, nekā viena organizācija, kas izglābj visu," norāda kultūras ministre. 

Tradicionālā mantojuma kontekstā tika uzsvērts, ka viena ceturtā daļa no šī gada dziesmu un deju svētku dalībniekiem nāk no Latgales. Cildināta tik arī Latgales kultūras darbinieku iniciatīva un spars, rakstot kultūras projektus, tomēr lielākā problēma kultūras dzīves organizācijā pēc pašu kultūras darbinieku domām, ir tieši vienas koordinējošās organizācijas trūkums, kas spētu atrisināt arī finansējuma sadales jautājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti