Dienas ziņas

Prāgas zoodārza dzīvnieki tiek pie našķiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lancenieku skolas ēkā dzīvo pasakas

Lancenieku skolas ēkā jau 20 gadus darbojas «pasaku tēvam» Ansam Lerhim-Puškaitim veltīts muzejs

Deviņpadsmitajā gadsimtā celtā Lancenieku skolas ēkā Tukuma novadā  jau divdesmit gadus dzīvo pasakas. Senā ēka piedzīvojusi dažādus laikus. Tajā bijis gan kara hospitālis, gan ēdnīca, bet visilgāk – skola, kurā vairākus gadu desmitus gadus dzīvojis un strādājis par pasaku tēvu dēvētais skolotājs un folklorists Anss Lerhis-Puškaitis.

Ideja par muzeja izveidi 1882. gadā celtajā Lancenieku skolas ēkā gadsimtu mijā radusies tolaik pensionētajai skolotājai Judītei Timmai. Sākotnēji gan bijusi doma, ka tas būs pagasta muzejs, kas vēstīs par ievērības cienīgiem pagasta cilvēkiem. Tomēr izrādījies, ka līdzināties par pasaku tēvu dēvētajam Ansam Lerhim-Puškaitim īsti nevar neviens.

Pasaku muzeja nosaukumu tas gan ieguvis tikai pirms teritoriālās reformas, skaidro muzeja kādreizējā vadītāja Ausma Lūse: "Muzejs mainīja savu nosaukumu pirms reformas, lai nepazustu kā pagasta muzejs, jo mēs nezinājām, kā būs ar pagastiem. Tad mums ar Judīti Timmu, muzeja pirmo vadītāju, radās tāda doma, ka muzejs mums jāpārsauc par Pasaku muzeju. Tas tieši raksturotu Puškaiša darbu – pasakas. Te ir jādzīvo pasakām."

Vietējie Puškaiti pielīdzina pašam Barontēvam. Arī Pasaku muzeja 20. gadskārtai veltītajā tautas daiļamata meistara Friča Žaņa Stepēna kokgriezumu izstādē neiztrūkstošs ir Dainu tēvs.

Šobrīd muzeju vada Dita Silava, kura uzsver – Barons bijis Puškaiša laikabiedrs: "Puškaitis ir iesūtījis Krišjānim Baronam vairāk nekā 700 latvju dainas, kas ir pierakstītas Džūkstes apkārtnē jeb tā saucamajā Jelgavas apriņķī."

Lancenieku skolas ēka kopš 2016. gada ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Kā atzīst muzeja vadītāja, pēdējos gados lielāka uzmanība pievērsta ēkas vēsturisko liecību saglabāšanai, tomēr netiekot aizmirstas arī pasakas. Muzeja krājumā esot vairāk nekā 6000 pasaku un teiku, kuras pierakstījis un apkopojis Anss Lerhis-Puškaitis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt