Ideja par muzeja izveidi 1882. gadā celtajā Lancenieku skolas ēkā gadsimtu mijā radusies tolaik pensionētajai skolotājai Judītei Timmai. Sākotnēji gan bijusi doma, ka tas būs pagasta muzejs, kas vēstīs par ievērības cienīgiem pagasta cilvēkiem. Tomēr izrādījies, ka līdzināties par pasaku tēvu dēvētajam Ansam Lerhim-Puškaitim īsti nevar neviens.
Pasaku muzeja nosaukumu tas gan ieguvis tikai pirms teritoriālās reformas, skaidro muzeja kādreizējā vadītāja Ausma Lūse: "Muzejs mainīja savu nosaukumu pirms reformas, lai nepazustu kā pagasta muzejs, jo mēs nezinājām, kā būs ar pagastiem. Tad mums ar Judīti Timmu, muzeja pirmo vadītāju, radās tāda doma, ka muzejs mums jāpārsauc par Pasaku muzeju. Tas tieši raksturotu Puškaiša darbu – pasakas. Te ir jādzīvo pasakām."
Vietējie Puškaiti pielīdzina pašam Barontēvam. Arī Pasaku muzeja 20. gadskārtai veltītajā tautas daiļamata meistara Friča Žaņa Stepēna kokgriezumu izstādē neiztrūkstošs ir Dainu tēvs.
Šobrīd muzeju vada Dita Silava, kura uzsver – Barons bijis Puškaiša laikabiedrs: "Puškaitis ir iesūtījis Krišjānim Baronam vairāk nekā 700 latvju dainas, kas ir pierakstītas Džūkstes apkārtnē jeb tā saucamajā Jelgavas apriņķī."
Lancenieku skolas ēka kopš 2016. gada ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Kā atzīst muzeja vadītāja, pēdējos gados lielāka uzmanība pievērsta ēkas vēsturisko liecību saglabāšanai, tomēr netiekot aizmirstas arī pasakas. Muzeja krājumā esot vairāk nekā 6000 pasaku un teiku, kuras pierakstījis un apkopojis Anss Lerhis-Puškaitis.
