Vakara gaitā “Orbītas” dzejnieki – Sergejs Timofejevs, Semjons Haņins un Vladimirs Svetlovs – lasīs īpaši izvēlētus un atlasītus dzejoļus izstādei “Nākotnes valsts”, kas veltīta Latvijas simtgadei.
“Arsenāla” ekspozīcijā apmeklētāji var iepazīties ar divdesmit par nākotni reflektējošiem mākslas darbiem – gleznām, skulptūrām, instalācijām, videofilmām un animācijām, ko radījuši Latvijas mākslinieki, iztēlojoties, kāda varētu būt pasaule un Latvija tuvākā vai tālākā perspektīvā.
Šajā vakarā nevis cilvēki, bet aplūkojamie darbi būs dzejnieku auditorija. Performance sniegs iespēju noraudzīties un klausīties no malas, piedzīvojot, kā dzeja satiekas, atsaucas un sarunājas ar vizuālo mākslu.
Valodas un nacionālās identitātes robežu izplūšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, domājot par nākotni. Pasākuma tematika atsaucas uz izstādē “Nākotnes valsts” apskatāmu mākslinieka Leonarda Laganovska instalāciju, kas stāsta par glābšanu, uzsverot literatūras nozīmi izdzīvošanas ceļā.
Līdzīgi kā citi projekta dalībnieki, autors runā par pagātni un šodienu, kas mūs ievedīs nākotnē. Laganovskis darbos ielicis arī sev svarīgo emigrācijas tēmu, akcentējot krievu inteliģences ieplūšanu citās kultūrās.
Vladimirs Svetlovs atzīst, ka bieži vien māksliniekiem trūkst atsauces, atgriezeniskās saites – tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc dzejnieki uzstāsies kā izrādes gidi. Protams, lasot dzeju, nevis piezīmes par izstādi.
Kā skaidro izstādes kuratore Elita Ansone, šī pasākuma mērķis ir jaukt kultūras vides, veidojot jaunu.
Svetlovs norāda, ka katram no mums ir sena vīzija par nākotni: “Ja tādas nav, mēs esam ļoti kritiski noskaņoti pret jebkuru vīziju par nākotni. Ir ļoti komfortabli un vienkārši domāt par pagātni, dzīvot pagātnē, tā ir silta.”
Nākotnes valsts ir radoši pašpietiekama un rosina sabiedrību domāt, kāda ir sajūta šobrīd. Dzejnieks Semjons Haņins atzīst, ka nākotne šķiet visai depresīva, taču izstādes kuratore akcentē – izstādē uzsvērta ironija par pozitīvismu.
