Laikmetīgās mākslas centrs rīko starptautisku simpoziju par klusēšanu

Simpozijs “Klusēšanas šķautnes” notiks Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā 21.-22. februārī, un tajā uzstāsies mākslinieki, kuratori, mākslas zinātnieki, filozofijas, literatūras, arhitektūras, teātra un kino pētnieki, kas pievērsušies nesenās pagātnes izpētē nozīmīgajai klusēšanas problemātikai, īpaši – noklusējumiem par Otrā pasaules kara un pēckara laiku, kā arī nesenāko padomju periodu, un to atbalsošanos šodienā, medijus informē organizatori.

Simpozija dalībnieki pievērsīsies 20. gadsimta Baltijas vēstures tumšākajai pusei, vienlaikus iekļaujot to plašākā ģeopolitiskā kontekstā. Kā domāt par klusēšanu saistībā ar labējo politisko kustību aktivizēšanos un sieviešu un mazākumtautību tiesību marginalizēšanu? Kādas ētiskās un estētiskās stratēģijas var būt noderīgas, lai izzinātu un runātu par neizteikto, “apklusināto” pagātni un tās atmiņām? Vai noklusējumi pēc vardarbīgiem konfliktiem dažādās kopienās izpaužas atšķirīgi, un kā tos aprakstīt? Kā mutvārdu vēsture un vernakulārās atmiņas var izaicināt un mainīt oficiālos vēstures stāstījumus, kur neērtās tēmas, piemēram, saikne starp antisemītismu un komunismu, holokaustu un padomju deportācijām, bieži tiek apklusinātas vai uztvertas kā konkurējošas?

Simpozijā klusēšana tiks analizēta kā daudzslāņaina un sarežģīta parādību kontekstos, kuros attiecības starp indivīdiem un kopienām neļaujas vienkāršai aprakstīšanai, bet veido fragmentētas vēstures un sašķeltas atmiņas.

Dalībnieki diskutēs par mākslas lomu pagātnes pārskatīšanā un tās piedāvātajiem alternatīviem veidiem, kā izprast noteiktus atmiņas konfliktus un kompleksos Otrā pasaules kara (pēc)pārdzīvojumus, pārskatīs disidentisma vēsturi, no kuras izslēgtas sieviešu balsis, analizēs kolektīvo amnēziju un represijas, kas skārušas dažādas minoritātes, un to, kā traumatiskas un vardarbības pieredzes atspoguļotas mākslā, literatūrā un teātrī. Iepazīstinot ar starptautiskiem pētījumiem par mākslas praksēm, kas pievēršas pagātnes traumām un vardarbības pieredzēm, simpozija mērķis ir papildināt līdzšinējās pieejas, kā tuvoties noklusētiem jautājumiem un apspriest traumatiskas pieredzes.

Simpozija dalībnieki ir no Baltijas valstīm, Somijas, Polijas, Čehijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Čečenijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Bosnijas un Hercogovinas un Izraēlas. Detalizētu simpozija programmu skatīt Igaunijas Mākslas akadēmijas mājaslapā.

Lai apmeklētu simpoziju, organizatori aicina reģistrēties, iepriekš aizpildot reģistrācijas anketu.

Dalība bez maksas. Simpozijs norisināsies angļu valodā.

Simpozijs ir daļa no projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” (2018–2020), un to rīko Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts Tallinā sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Programmas kuratores ir mākslas zinātnieces Margareta Tali un Ieva Astahovska.

Projektu “Izzināt sarežģīto pagātni” turpinās izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”, kas no 18. aprīļa līdz 21. jūnijam būs skatāma Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Kupola zālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti