18. gadsimtā celtais dievnams ir izcils kultūrvēsturisks piemineklis, ko ļoti nopietni skāris laika zobs un ko draudze lēnām un pamazām cenšas savest kārtībā. Ik pa laikam tai izdodas piesaistīt dažādu projektu finansējumu, palīdz arī uzņēmēji, tomēr baznīcas komplekss ir tik liels un sarežģīts, ka nauda allaž tiek novirzīta pašām akūtākajām vajadzībām, bet fundamentāla restaurācija tā arī izpaliek.
Baznīcas atbalstam šī gada koncertā muzicēs vesela virkne populāru mākslinieku, viņu vidū Samanta Tīna, Maija Lūsēna, Zigfrīds Muktupāvels, grupa “Putnu balle”, dziedošie aktieri Jānis Paukštello, Varis Vētra, arī vairāki kori un vēl citi dalībnieki.
“Tad, kad viņi izņēma, tad viņi saprata un brīnījās. Tie logi bija siltināti vietām ar lupatām, vietām ar apaviem pat, un vietām tur vispār nekā nebija. Starp logu un sienu bija pilnīgi tukšs gaiss. Nu tā tāda mājas specifika. Nu tad viņi brīnījās – laikam šī tāda vienīgā ēka visā Vecrīgā,” draudzes pārstāve Vita Ļuta stāsta par celtnieku reakciju, kad viņi ķērās pie logu sakārtošanas kādai ēkai, kas atrodas baznīcas kompleksā.
Baznīca savā veidolā tiešām ir ļoti savdabīga un sarežģīta. Līdzās pašam dievnamam tā ietver baptistēriju, kas ir Rīgā reti sastopama neoklasicisma pērle, kā arī vēl veselu ēku rindu, kas iekļaujas baznīcas ansamblī, bet kurā padomju laikos namu pārvalde bija iemitinājusi īrniekus.
Arī laikiem mainoties, daļa no viņiem tur palika dzīvot, šobrīd gan vairs ir tikai viena iemītniece Veronika Lasinska.
“Es te esmu no 1965. gada. Man te jau četri saimnieki ir bijuši. Ceturtais ir Māris Zviedris, viņš ir ļoti sirsnīgs, iet kā dzīvsudrabs,” bilst Lasinska.
Ar četriem saimniekiem Veronika Lasinska domā četrus prāvestus, kas katrs savā laikā turējuši rūpi arī par īrnieku apdzīvotajām ēkām līdzās paša dievnama uzturēšanai. Kā saprotams, milzīgās platības dēļ tas nebija viegli, fundamentāliem remontdarbiem naudas allaž pietrūka un tika labots un lāpīts tikai pats akūtākais.
Pēdējos gados situācija nedaudz uzlabojusies, pateicoties dažādos projektos iegūtajiem līdzekļiem.
Taču arī šī nauda ļauj sakārtot tikai atsevišķas detaļas. Tā, piemēram, par šogad piesaistītajiem apmēram 70 000 eiro restaurēta daļa jumta un daļa logu, kas atradās pašā katastrofālākajā stāvoklī.
Tāpat izdarīta vēl viena ļoti būtiska lieta – veikta pamatu izpēte, kas apliecinājusi, ka vajadzīga pamatu stiprināšana, kas atkal prasīs milzu līdzekļus. Lai visu savestu kārtībā, kopumā būtu vajadzīgi vairāki miljoni – pieļauj Vita Ļuta: “Būtu vajadzīgi kādi divi miljoni, lai te visu savestu kārtībā. Jo piemēram atklājas arī tāda lieta kā sēnīte… To mēs pagaidām izliekamies, ka neredzam. Nevar visu uzreiz.”
Problēmu netrūkst arī pašā dievnamā. Piemēram, bojātas ir logos redzamās vitrāžas, kas draud izgāzties un pa kurām nāk iekšā aukstums. Tāpat ļoti sliktā stāvoklī ir ērģeles.
“Pirmkārt jāsaka, ka ērģeles būvējis slavenais ērģeļbūvētājs Emils Martins. Mums ir vairāk nekā 10 viņa šedevri Latvijā, ieskaitot Rīgas Sāpju Dievmātes instrumentu. Šobrīd tas ir diezgan katastrofālā kondīcijā. Koncertu uz tā spēlēt ir ļoti riskanti, tas ērģelniekam ir tāds ekstrēms uzdevums. Tur jau palēnām sāk atteikt pa kādai stabulei, pa kādam taustiņam. Bet kopumā mēs vēl cīnāmies un dievkalpojumos tās ērģeles turas,” saka draudzes ērģelnieks Jānis Karpovičs.
Jau ceturto gadu populāri mūziķi vienosies baznīcas atbalstam, piedaloties labdarības koncertā “Mīlestības pieskāriens”. Viņu vidū būs Lorija Vuda ar Prezidiju konventa vīru kori. Vuda ir pārliecināta – atbalsts ir svarīgs ne tikai naudiskā izteiksmē.
“Kaut kā mums ir tas priekšstats – o, mecenāts – viņš ir bagāts cilvēks, viņš dod lielas summas kādiem svētīgiem mērķiem. Bet nē, mēs arī ikviens, pat tas, kas ir mazturīgs, var nodarboties ar labdarību. Ziedojot savu laiku, savu talantu, savu labo gribu un cilvēciskumu,” uzskata Vuda.
Arī Maija Lūsēna būs viena no koncerta dalībniecēm, viņasprāt, atbalsts baznīcai ir arī kā simbols tam, ko mēs gribam uzcelt sevī – baznīcu vai lielveikalu.
“Viss atkarīgs no cilvēkiem. Ja viņiem, piemēram, nebūs vajadzības svētdienas dienā apmeklēt kaut kādu tur tirdzniecības centru ar visādām izklaidēm un izpriecām priekš vēdera, bet ja viņi gribēs atnākt uz dievnamu, tad viss mainīsies. Cilvēki paši to nosaka, vai celties un atjaunoties tam dievnamam vai ne,” ir pārliecināta Lūsēna.
Labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens” notiks svētdien, 9. decembrī, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā pulksten trijos pēcpusdienā.
