Latvijas Nacionālā arhīva pārstāve Anita Čerpinska iepazīstina ar interesantākajiem noteikumiem Kuldīgas pilsētas policijas nolikumā, kas izdots 16. gadsimta otrajā pusē. Atšķirībā no citām tā laika Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētām, nolikums sākas ar to, ka ikvienam jālieto pieklājīga valoda. Gan šajā, gan vēl pēc gadsimta izdotajā nolikumā ir noteikumi gan kalpiem, gan tirgotājiem, ko drīkst namsaimnieks, kādi ugunsdrošības noteikumi jāievēro un daudz kas cits, arī sodi par pārkāpumiem.
Venta joprojām ir makšķernieku iecienīta upe, un mūsdienu makšķerniekiem pavisam dīvaini šķistu noteikumi, ar kādiem makšķernieki sastapās Kuldīgā 17. gadsimta nogalē: “Tie, kuri pastāvīgi makšķerē Ventā, bet negrib birģeriem zivis pārdot par naudu, tās jāatņem un viņi paši jāpadzen prom no Ventas.”
Jaunākajā Latvijas Nacionālā arhīva izdevumā “Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.‒18. gadsimtā” ir publicēti arī Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils pilsētu policijas nolikumi gan oriģinālajā vācu valodā, gan tulkojumā latviski. Tajos atrodamā informācija sniedz plašu ieskatu pilsētu vēsturē.
“No visa tā, kas glabājas arhīvā, lielāko daļu neviens neizkustinās, tad ir jāizvēlas tas, kas būs visinteresantākais cilvēkiem, kas kaut ko stāstīs par laikmetu, vietām, ko var lasīt jebkurš, nevis mocīties ar tiem vecajiem rokrakstiem vai iet uz arhīvu,” stāsta Anita Čerpinska.
Izdevuma prezentācijas pasākumu Kuldīgas novada muzejā rīkoja atbilstoši epidemioloģiskās drošības nosacījumiem. To apmeklēja vairāki interesenti.
Kuldīgas vecpilsētas projektu speciāliste Sintija Vītoliņa par jauno izdevumu sacīja: “Tas ir lielisks ieguldījums tieši Kuldīgas nominācijai ceļā uz UNESCO, jo šajos dokumentos redzam, ka ir daudzas lietas, kas transformējušās un palikušas dzīvas.”
Šis ir 12. žurnāla “Latvijas Arhīvi” sērijas “Vēstures avoti” sējums.
