"Lielvārdes josta ir unikāla ar to, ka tā dzīvo jaunu dzīvi, nezaudējot no vecās," uzsver Kursīte.
Šo atziņu pētniece skaidro ar piemēriem - Lielvārdes josta tiek izgriezta kokā, izausta kā dāvana, jostas raksti tiek ieausti ne tikai jostās, bet arī šallēs un citur.
"Var redzēt, ka tai [Lielvārdes jostai] ir kāda maģiska pievilcība, un nevar teikt, ka tas ir tikai Anša Epnera filmas iespaids. Vienkārši jebkurā laikā ir vajadzīgs mīts," saka Kursīte. "Tas mīts nāk no iepriekšējiem laika posmiem, bet tas ļoti labi saiet kopā ar tām prasībām, kas ir mūsdienu cilvēkam."
"Lielvārdes jostā ir svarīgs krāsu salikums - balts un sarkans - , kas daudzām Eiropas tautām saglabājies valsts karogos," turpina Kursīte. "Mums arī, bet mēs savu sarkanbaltsarkano esam ieauduši Lielvārdes jostā. Var teikt, ka tur ir gan mūsu mikrokosmoss, gan mēs lielajā makrokosmosā."
Kā norāda Kursīte, Lielvārdes josta ir kultūras kanona vērtība, kuru saprastu arī citviet pasaulē.
"Tā ir ļoti spēcīga kultūras kanona vērtība, kurai ir iespējas ne tikai noturēties, bet arī attīstīties. Tā visu laiku burbuļo kā dzīvs avots," stāstījumu noslēdz pētniece.
Plašāk par Lielvārdes jostu - Latvijas Kultūras kanona mājaslapā.
Latvijas Kultūras kanons izveidots pirms nepilniem 10 gadiem – ar mērķi izcelt mūsu nācijas sasniegumus. Tagad, gaidot valsts simtgadi, Latvijas Nacionālā bibliotēka atjaunojusi kanonam veltīto mājaslapu, kā arī izveidojusi īpašu tam veltītu orientēšanās spēli, kas norit pa visu Gaismas pils ēku.
Mājaslapā varam ieklausīties dažādu nozaru speciālistu teiktajā par kanona vērtībām, un dažas viņu atziņas dzirdēsim arī rubrikā.
