Runājot par valodas apdraudētību, Janīna Kursīte piesauc pētījumu, kurā latviešu valoda ir starp neapdraudētajām valodām, taču tajā pašā laikā pētījumā minēts, ka apmēram 5000 runātāju ik gadu valodai zūd.
„No vienas puses, latviešu valodas statuss ir pie neapdraudētajām valodām. No otras puses, ir milzīga emigrācija un, no trešās puses, ir jāmēģina starp šīm briesmām – starp Scillu un Haribdu – jau ne pirmo reizi vien, kā tas vēsturē bijis, izbraukt ar veselu ādu,” valodas situāciju raksturo Janīna Kursīte.
Tomēr svešumā dzīvojošie latvieši arvien vairāk un vairāk rūpējas par valodas saglabāšanu, norāda Kursīte, stāstot, ka rudenī plāno viesoties pie Īrijas latviešiem, kuri aizvien domā par tālmācības programmu ieviešanu. To dara arī Austrālijas un Kanādas latvieši.
„Vienu brīdi likās, ka, nu, aizbrauc, gali ūdenī un visas saiknes ar Latviju un latviešu valodu pazūd, tomēr pēc brīža tu atskārsti, ka tev pret savu valodu, pret savu tautu un valsti sirds vībotnēs, kas nozīmē - iemīlējies,” tēlaini skaidro Kursīte, uzsverot, ka „situācija galīgi nav traka, bet teikt, ka mums viss kārtībā, arī nebūtu pareizi”.
Valsts valodas dienas moto šogad ir Jura Alunāna dzejas rindas:
"Nav jāskatās arvien tik grāmatā!
Uz tirgus skan ar daža gudrība."
Valsts valodas dienas pasākumu karte atrodama Rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapā.
