Apdrošināšanu parasti nodrošina institūcija, kas pie sevis uzņem izstādi. “Tā tiešām ir darīšana ar miljoniem. Mēs vedām Ritas Valneres deviņas gleznas no Tretjakova galerijas 2011.gadā. un pirmo reizi manā praksē apdrošināšanas kopējā vērtība bija viens miljons dolāru,” saka Šteimane.
Viņa arī atzīst, ka tas ir iemesls, kāpēc Latvijā reti redzami pasaules mākslas šedevri. “Lai atvestu šeit šedevrus, tas ir milzīgs naudas daudzums un milzīgs apstākļu kopums, kas jānodrošina,” saka mākslas zinātniece.
Otrs iemels tam ir apstākļi muzejā, jo mākslas darbu izstādēm ir vesels prasību saraksts, kas jānodrošina. Piemēram, tas, kādām ir jābūt izstāžu telpām gan drošības ziņā, gan mākslas darba saglabāšanas ziņā, arī klimats, mitrums, temperatūras svārstības, ieejas un izejas. Līgumos tiek atrunātas arī tādas prasības kā novērošanas kameras, apsargu skaits.
Viņa stāsta vēl vienu piemēru saistībā ar Tretjakova galeriju: “Viņiem ir noteikums, ka mākslas darbus no viņu krājuma līdz Krievijas robežai pavada divi bruņoti apsargi. Viņi brauc līdzi furgonā. Plus brauc divi restauratori līdzi. Darbu izpakošana notika tā, ka katrs darbs tika atvērts, blakus bija pase, kurā fiksēts, kādā stāvoklī darbs iepakots. Restaurators aplūko pasi, lasa norādes un instrukcijas un skatās darbu, vai tiešām šī plaisiņa nav palielinājusies. Tā bija paraugstunda, kā ir jābūt.”
Tik cieša uzraudzība arī pašam kuratoram ļauj mierīgāk gulēt, jo katrs solis tiek kontrolēts, atzīst Šteimane.
Tāpat būtiska ir civiltiesiskā apdrošināšana gadījumiem, ja notiek negadījums ar izstādes apmeklētājiem.
Vēstīts, ka šonedēļ Rīgā kāds vīrietis sabojājis 50 tūkstošus eiro vērto Salvadora Dalī bronzas skulptūru "Eņģeļa parādīšanās". Tās restaurēšana izmaksās līdz 9000 eiro un ilgs trīs līdz četras nedēļas.