Par Kurzemes un Zemgales hercogistes laika zīmēm Tukumā tiek uzskatīta Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, pašreizējā mākslas galerijas ēka jeb Tukuma Vecā aptieka, kas ir senākā ēka pilsētā, kā arī Tukuma pils tornis.
Torņa vadītāja Linda Lūse stāsta: "Uz Livonijas pils atliekām 18. gadsimtā uzbūvēts tornis, un tam ir bijušas visdažādākās funkcijas, bet pašos pirmsākumos šeit ir bijusi virspilskunga rezidence, jo pirms 405 gadiem Tukums kļuva par vienu no četriem Kurzemes–Zemgales hercogistes pārvaldes iecirkņiem. Bija Sēlpils, Kuldīga, Jelgava un arī Tukums."
Šajā laikā dzīve Tukumā kļuvusi rosīgāka. Pilsētā parādījušies ierēdņi, notikušas tiesu sesijas un plaši attīstījusies amatniecība. Pils torņa vadītāja Linda Lūse atklāj – pētījumi liecinot, ka tukumnieki kļuvuši arī turīgāki: "Mums šeit ir eksponētas senlietas, kas ir atrastas pie baznīcas; tās liecina, ka tukumnieki ir bijuši gana turīgi cilvēki. Arī pētot viņu kaulus, varēja secināt, ka cilvēki ir bijuši gara auguma, salīdzinot ar tiem laikiem. Tātad tā dzīve te ir bijusi gana laba."
Izstādē "Hercogistes laika zīmes Tukumā" eksponētas arī senākās ēkas durvis, kā arī pēc tapešu gabaliņiem interpretētas angļu tapetes, kādas tolaik, iespējams, bijušas turīgā tukumnieka mājās. Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola skaidro: "Ja mēs šodien apskatām šo namu Brīvības laukumā 21, tad mēs labi varam redzēt 20. gadsimta visu trako notikumu vizītkarti. Tur ir viss, kam tur nevajag būt, bet tajā pašā laikā šajā ēkā ir arī tādas brīnišķīgas mazas kripatas no vēstures."
Par hercogistes laiku Tukuma dievnamā izstādē vēsta lustra un dažas mēbeles kā arī no Rundāles pils muzeja deponētais pulksteņa mehānisms, kas tolaik bijis baznīcas tornī. Tukuma Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts atklāj, ka, lai varētu laiku noteikt no liela attāluma, pulksteņa rādītāji ir bijuši dažādās krāsās. Tomēr būtiskākais esot vērtības, kas saglabātas gadsimtiem ilgi, tostarp piederība Tukumam.
"Ļoti daudz ir to cilvēku, kuri šodien šeit ir ienākuši, un Tukums atkal liek uzdot jautājumu – kas ir tā mūsu pilsētas un novada identitāte? Manuprāt, tas ir galvenais jautājums, kas iet cauri gadsimtiem," teic Mārcis Zeiferts. Viņu papildina Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola: "Ja mēs varam eksponēt 17. gadsimta lustru, kas ir pieredzējusi hercoga Jēkaba svinīgo ceremoniju, kad tiek dots uzticības zvērests; ja mums ir 18. gadsimta, visticamāk, vietēja galdnieka darināts barokāls galdiņš (tādu nav daudz Latvijā); ja mums ir 17. gadsimta enciklopēdija, krāsns podiņi, dokumenti un privilēģijas, – mums ir gana daudz tādu zīmju, ko ir iespējams salikt kopā tādā vienotā tekstā, un, manuprāt, tur slēpjas atbilde tukumniekiem, kas viņi tādi ir un kādiem viņiem vajadzētu būt."
Izstāde, kas ieskicē tukumnieku dzīvi hercogistes laikā, pils tornī būs apskatāma līdz nākamā gada jūlija nogalei.
