Kur glabājas jūsu vecmāmiņas parunas, un kāpēc tās ir vērtība visai Latvijai

Jau piecus gadus tiek aktīvi attīstīts un popularizēts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs. Taču nevajag, spriežot pēc nosaukuma, domāt, ka runa ir tikai par latviešu mutvārdu tautas daiļrades pierakstiem, uzsver šī arhīva zinātniskā līdzstrādniece Ieva Tihovska. Krātuve ar prieku pieņem dāvinājumā visu Latvijas tautu folkloras paraugus, viņa norāda.

Pati Latviešu folkloras krātuve dibināta vēl 1924. gadā – un tas Latvijā ir vecākais un lielākais tautas mutvārdu daiļrades vākšanas, glabāšanas, publicēšanas un pētīšanas centrs. Pašlaik tajā ir apmēram trīs miljoni vienību. Pateicoties mūsdienīgām digitālajām tehnoloģijām, vietnē Garamantas jau publicētas daudzas Latvijā pierakstītas folkloras kolekcijas.

“Taču pētnieki, programmētāji, redaktori skenētāji un dokumentu brīvprātīgie atšifrētāji turpina strādāt katru dienu, lai pastāvīgi papildinātu un attīstītu digitālo arhīvu, padarot piekļuvi materiāliem ērtu visiem lietotājiem,” piebilst Tihovska.

Lai gan krātuves nosaukums vedina domāt, ka šajā arhīvā ir tikai latviešu folklora, tas nebūt tā nav. Arhīvā ir arī mazākumtautību folklora - 21 tūkstotis vienību. Īpaši tiek izceltas piecas kolekcijas, kuras jau ir digitalizētas un publiski pieejamas – Sergeja Saharova Latgales baltkrievu vākums   [1561], Ivana Fridriha Latvijas krievu folkloras vākums [1195], Giršas Etkina Latvijas ebreju folkloras materiāli [1791], Jāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums [1389], Rīgas Herdera institūta vācu folkloras vākums [1825]. Katrai kolekcijai ir unikāla vēsture.

“Šo kolekciju publicēšana bija viena no digitālā arhīva pirmajām prioritātēm. Arhīva nolūks jau no paša sākuma bija atspoguļot Latvijas etnisko daudzveidību un sadarboties ar dažādu valsts etnisko grupu pārstāvjiem,” uzsver Tihovska.

Latvijas folkloras krātuve ne tikai rīko tradicionālās folkloras ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem, bet piedāvā arī digitālās iespējas. Tostarp ir iespēja atsūtīt digitalizētus folkloras tekstus. Krātuve arī veido mūslaiku svinamo dienu kalendāru  un pēta mūsdienu svinēšanas tradīcijas , tiek meklēti un filmēti video folkloras ansambļi un tautas muzikanti(e-pasta adrese uzziņām par tautas muzikantiem - [email protected]), katru dienu jaunus atklājumus sniedz nesen izveidotais autobiogrāfiju krājums  (dienasgrāmatas, dzīvesstāsti un atmiņas).

Notiek arī dažādi sabiedrības ieinteresēšanas un piesaistīšanas pasākumi, to vidū uzaicinājums piedalīties rokrakstu atšifrēšanā akcijā “Simtgades burtnieki”, kurā var izvēlēties apstrādei pierakstus dažādās valodās.

“Brīvprātīgais darbs manuskriptu lappušu atšifrēšanā ir svarīga, nenovērtējama un aizraujoša pieredze,”

 piebilst speciāliste.

Pēc muzeja “Ebreji Latvijā" līdzstrādnieces Marinas Gehtas iniciatīvas jau pilnībā atšifrēta ebreju folkloras kolekcija un gandrīz pilnībā pabeigta Rīgas Herdera institūta vācu folkloras vākuma atšifrēšana. Ir arī atšifrētas vairāki simti lappušu no krievu, baltkrievu un čigānu folkloras vākuma.

Lūk, piemērs:

Еbreju parunas (tulkojums no jidiša)

  • Viņam klājas kā dievam Odesā. (LFK 1791, 78)
  • Viņi dzīvo kā divi kaķi vienā maisā. (LFK 1791, 304)
  • Muša var to aiznest uz astes. (LFK 1791, 1)
  • Vedekla mājās jau septiņus gadus un nezina, ka kaķim nav astes. (LFK 1791, 7)
  • Zirgam ir četras kājas, tomēr arī viņš klūp. (LFK 1791, 113)
  • Viņam piestāv kā cūkai segli. (LFK 1791, 117)
  • Cūkas aste lociņam neder. (LFK 1791, 119)
  • Tas viņam ir kā cūkai smalkmaizīte. (LFK 1791, 150)
  • Ja es būtu kapracis, tad neviens nemirtu. (LFK 1791, 417)

Tomēr šie materiāli ir ļoti apjomīgi un vēl gaida savus palīgus – īpaši Sergeja Saharova baltkrievu folkloras vākums, no kura pagaidām atšifrētas tikai desmit procenti rokraksta lappušu, un Ivana Fridriha krievu folkloras vākums, kas atšifrēts par apmēram četrdesmit procentiem.

“Lai mazākumtautību folkloras vākums tiktu aktīvāk izmantots, arhīvs turpina meklēt un piesaistīt darbam tos, kuri vēlas pavadīt savu brīvo laiku, iepazīstot savas vai citas etniskās grupas folkloru, un, digitalizējot vērtīgas vēstures liecības, darīt tās pieejamas jebkuram lietotājam,” pastāstīja Tihovska.

Tādējādi sadarboties ar krātuvi var visi interesenti. Informācija par arhīvu, kā arī atšifrēšanas instrukcija pieejama digitālā arhīva vietnē.

Ja vēlaties dalīties ar arhīvu ar saviem atradumiem vai uzdot tehniska vai cita rakstura jautājumu, ir vērts sekot “Facebook” lapai Garamantas vai uzrakstīt e-vēstuli uz adresi [email protected].
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti