Baroka mūziķi ar vairākiem koncertiem vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka šī ievērojamā ēka šobrīd ir tukša un pamesta. Nama tehniskais stāvoklis patlaban ir sarežģīts, jo ozolkoka pāļu trūdēšanas dēļ ļoti sliktā stāvoklī ir ēkas pamati, tāpēc sienās un griestos ir daudz plaisu.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šoziem paudusi, ka nepieciešams visu ieinteresēto pušu, tostarp arī Vācijas vēstniecības un uzņēmēju kopdarbs pie Vāgnera zāles atjaunošanas plāna. Lai varētu sākt sarunas par iespējamo Vācijas atbalstu, Latvijai vispirms gan nepieciešams kultūrpolitikas plāns un stingra valdības nostāja, ka Vāgnera zāle ir nepieciešama.
Diriģents Māris Kupčs stāsta, ka Vāgnera zāle ir Rīgas pilsētas vēsturiskais operteātris, kas tika atvērts 1782.gadā. „Tā ir ļoti nozīmīga celtne. Tajā ir strādājis, protams, ne tikai Vāgners, arī citi ievērojami komponisti, diriģenti, te ir daudz kas viesojies,” skaidroja diriģents.
„Tas ir nozīmīgs Rīgas kultūras objekts, kas ir tagad aizgājis gandrīz zudībā,” uzsvēra diriģents. Ēka gan nav sabrukusi, tomēr kopš 2008. gada ēkā nekas nenotiek un tā ir tukša.
„Tur vajag atjaunot vēsturisko operteātri tādu, kā tas ir bijis. Tas būt kultūrtūrisma objekts, kas stāv zudībā, nenes naudu. Tā ir celtne, kas jāatjauno tāda, kāda tā ir bijusi. 80. gados viņi izdarīja kļūdu, atjaunojot tikai vienu dejuzāli, bet operu nē,” skaidro Kupčs. Viņš arī norāda, ka tuvākā kameropera ir ārpus Baltijas reģiona. Pēc viņa aprēķiniem, zālē varētu būtu 400-450 vietas.
Jau ziņots, ka Rīgas svētku laikā, sestdien no pulksten 12.00 līdz 18.00 apmeklētājiem tiks atvērta Vāgnera zāle. Vāgnera zālē sešu stundu laikā notiks vairāki baroka mūzikas koncerti.
