Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai muzeja apmeklējumu varēs pieteikt attālināti?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai apdraudēta reģionālo koncertzāļu pastāvēšana?»

Kultūršoks: «Vai pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana palīdz kultūras nozarei?»

#Kultūršoks: Vai pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana palīdz kultūras nozarei?

No 12. maija Latvijā vienkopus gan ārtelpās, gan iekštelpās ļauts pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēkiem, drīkst notikt arī nelieli kultūras pasākumi. Kultūras nozares pārstāvji norāda – mazajiem pasākumiem ir emocionāla, nevis finansiāla vērtība. Kā šie atvieglojumi ietekmē un vai ko maina kultūras jomā, skaidro LTV raidījums “Kultūršoks”.

ĪSUMĀ:

  • Kopš ierobežojumu mīkstināšanas jau sarīkoti pasākumi mazam apmeklētāju lokam.
  • Organizatori norāda – to vērtība ir emocionālajā kontaktā ar skatītāju.
  • Nopelnīt ar mazajiem pasākumiem nevar, uzsver pasākumu rīkotāji.
  • Nozarē neizpratne, kāpēc noteikts tieši 25 cilvēku pulcēšanās ierobežojums.
  • VM: Lēmums atļaut pulcēties līdz 25 cilvēku lielās grupās pamatots ar SPKC iespējām operatīvi izmeklēt slimības uzliesmojumu konkrētā cilvēku grupā.
  • Amatiermākslas kolektīvu darbību un mēģinājumus valdība ļaus organizēt no 1. jūnija.
  • Diriģents Ints Teterovskis: Profesionālās un amatiermākslas dalījumam nevajadzētu būt kritērijam.
  • Igaunijā 17. maijā atcelts ārkārtas stāvoklis, no 1. jūlija ārtelpās varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem.
  • Agnese Cimuška-Rekke: Grūti pateikt, vai mūsu piesardzība ir pareizāks solis vai Igaunijas lielie soļi, lai glābtu nozari un ekonomiku.

Mazajiem pasākumiem un autopasākumiem – emocionāla, nevis finansiāla vērtība

Latvijas Nacionālais teātris šajā nedēļā izziņojis jaunu spēles laukumu “Baltais kubs”, kurā tiks spēlēts e-teātris. To skatītāji varēs vērot tiešsaistē. Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba skaidro – rīkot izrādes mazam skatītāju skaitam nav izdevīgi. “Šīs vietas zālē nav radušās tāpat vien, tas ir pirmkārt ekonomiski pamatots vietu skaits. Provizoriski 250, 300, 350 cilvēki, tas ir, lai mēs uz nullēm būtu,” atzīmē Vimba.

“Lētāk ir nestrādāt, lētāk ir radīt produktus, kas ir pastarpināti vai atvasināti no teātra nozares.

Bet tas nav teātris, mēs neesam muļķi, mēs saprotam, ka tas nav teātris, ko mēs radām, bet tas ir kaut kāds produkts, ar ko mēs varam komunicēt, kā mēs varam veidot kaut kādas jaunas formas.”

Ekskluzīvu klātienes koncertu sēriju šonedēļ sāka pērnvasar atklātā kultūrtelpa “Hanzas perons”. Tūkstošu vietā zālē – tikai 20 skatītāji. Lai arī biļešu cena ir samērā augsta – 50 eiro, koncerti ir teju izpārdoti.

Kultūrtelpas “Hanzas perons” vadītāja Ieva Irbina norāda, ka šo pasākumu organizēšanai ir lielāka emocionālā, nevis finansiālā vērtība. Lai palielinātu to cilvēku skaitu, kas var apmeklēt koncertu, “Hanzas perona” koncertsērijā katrs koncerts notiek trīs reizes – tajā pašā dienā.

Ieva Irbina skaidro: “Kādreiz visu risku uzņēmās tas, kurš bija producents. Un tad viņš visiem garantēja noteiktu ienākumu apjomu, bet šoreiz risku uzņemas visas iesaistītās puses, tai skaitā mākslinieks.

Un neviens no mums šo netaisa tāpēc, lai mēs kaut ko nopelnītu, jo patiesībā mēs neko nenopelnīsim.

Mēs to taisām, lai satiktos ar cilvēku, un tas arī jaunums, ka mēs vairāk domājam, koncentrējamies uz to pasākuma notikšanu pēc būtības. Un kvalitāte ir kaut kas, ko mēs pilnīgi noteikti šeit negrasāmies upurēt.”

Arī biedrības “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke norāda, ka koncertiem, kas tiek rīkoti 25 cilvēku plašam lokam, “nav ekonomiska pamatojuma un seguma”. Viņa skaidro: “Tas tomēr ir vairāk tādam emocionālam kontaktam ar publiku un noteikti publicitātei, un šāda veida pasākumiem ir noteikti vajadzīgs vai nu pašvaldības, vai sponsora atbalsts.

Un šobrīd galvenais, lai tas neradītu viltus priekšstatu, ka šie atvieglojumi ir liels atbalsts nozarei un ka nozare sāk atkopties.”

Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma pirmos 20 klausītājus klātienē nākamnedēļ uzņems arī Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”. Komponista Imanta Kalniņa jubilejas koncerts par 20 eiro ir izpārdots, taču to par maksu rādīs arī tiešraidē. Saprotams, ka arī ar šiem ieņēmumiem nebūs gana, lai segtu koncerta izmaksas.

Koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons uzsver: “Mums ir ārkārtīgi svarīgi emocionāli, lai klausītājs, ko mēs esam pazaudējuši, nāk klāt vismaz 20 cilvēku skaitā. Tas pat vairāk nav tāds finansiālais atspaids, bet emocionālais. Līdz ar to mēs nolēmām, ka mēs nepārtrauksim digitālo straumēšanu. Mēs turpināsim to darīt, jo tas arī ienes daļu no ieņēmumiem.”

Noteikumi neaizliedz “drive-in” pasākumus jeb tos, kurus var klausīties un skatīties, atrodoties automašīnā. Apmeklētāju skaitam ierobežojumu nav, bet automašīnā drīkst atrasties tikai vienas mājsaimniecības pārstāvji un izkāpt no auto pasākuma laikā ir liegts. Arī starp mašīnām jābūt vismaz 2 metru distancei.  

Aprīļa beigās starptautiskā prese ziņoja par izveidoto brīvdabas “avio-kinoteātri” Viļņas starptautiskajā lidostā, un nu arī pie mums notikuši vairāki pandēmijas laika autokino seansi.

Pagājušajā nedēļā Latvijā pirmo autokoncertu sarīkoja ģitārists Mārcis Auziņš. Mūziķis uzsver, ka šādi koncerti nav ilgtermiņa risinājums, tomēr priecājas par pasākumu, kurā varējis just, ka cilvēki ir noilgojušies pēc dzīvās kultūras.

Viņš arī norāda – šādu koncertu nav iespējams realizēt bez pašvaldības atbalsta, jo nepieciešamais tehniskais nodrošinājums izmaksā daudz.

Auziņš arī spriež: “Tas nozīmē varbūt kaut kādiem maziem pasākumiņiem; protams, autokoncertā var pulcēt vairāk, konkrēti tajā, ko mēs realizējām Ādažos sestdien, tur bija 50 mašīnas, tas ir, aptuveni kopsummā bija vairāk nekā 200 cilvēku. Tie ir arī citi apstākļi. Es domāju – tie 25 cilvēki praktiski nozīmē to, ka varēs uzstāties kaut kādās mazās kāzās ar  solopriekšnesumu vai arī būs pasākuma vadītājiem kaut kāds darbiņš un tā tālāk.”

Nozarē jautā – kāpēc 25?

Mārcis Auziņš stāsta, ka daudziem neesot skaidrs, kāpēc noteikts tieši 25 cilvēku pulcēšanās ierobežojums. “Kāpēc tie nav 50, 36 vai 75 cilvēki, kāpēc 25? Kas ir tie kritēriji, pēc kā tika izdomāts šis skaitlis. Es tādu atbildi neesmu saņēmis, bet tajā pašā laikā es arī saprotu, ka nu nevaram mēs tagad ļaut 1000 cilvēkiem [pulcēties],” spriež Auziņš.

Lēmums atļaut pulcēties līdz 25 cilvēku lielās grupās tiek pamatots ar Slimību profilakses un kontroles centra iespējām operatīvi izmeklēt slimības uzliesmojumu konkrētā cilvēku grupā, skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Taču kultūras nozarē izskan jautājumi, kāpēc šis konkrētais pulcēšanās ierobežojums nav attiecināms uz tirdzniecības vietām.

Jānis Vimba uzsver: “Es gribu saprast un kā vadītājs gribu skaidri dzirdēt, kāda ir atšķirība starp lielveikalu un starp kultūras iestādi. Es saprotu, ka mēs ilglaicīgi esam vienā telpā, es saprotu. Bet ir taču kaut kādi veidi, kā to noteikt, es neesmu ne virusologs, ne pandēmijas speciālists, bet šobrīd ir sajūta, ka vienīgie, kas izplata slimību, ir kultūras iestādes, jo mēs vienīgie esam pilnībā izslēgti no darbības.”

“Var koncertzālē sēdināt cilvēkus atstatus caur divām rindām, un tad, piemēram, es pieļauju iespēju – kaut kādā simt cilvēku zālē var sasēdināt jau 30 cilvēkus, 200 cilvēku zālē tie varbūt 60 cilvēki.

Vai tas ir bīstamāk par to, kā, teiksim, cilvēki nedēļas nogalēs pulcējās “Depo” vai “Rimi”?

Tieši kādā veidā tas ir bīstamāk?” jautā Mārcis Auziņš.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamentā skaidro, ka tirdzniecības vietās veiksmīgi tiek organizēta cilvēku plūsma un, salīdzinot ar kultūras pasākumiem, cilvēki viens otra tuvumā uzturas tikai dažas minūtes.

“Tās nekādā gadījumā nav 15 minūtes, cilvēki pa veikalu pārvietojas un viens otra tuvumā neuzturas ilgstoši. Savukārt kultūras pasākumā – stundu vismaz,” norāda Jana Feldmane.

Šonedēļ pirmajā klātienes mēģinājumā satikās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Kora direktors Māris Ošlejs stāsta, ka darba plūsma korī sadalīta trīs daļās, un kopā strādā 16 dziedātāji. Uz katru dziedātāju atvēlēti 8 kvadrātmetri.

Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais uzsver: “Mēs meklējām, lai tā mēģināšana nav tikai tāds formāls process, jo, protams, kā lielam kolektīvam šobrīd – ja pat arī mēs varam mēģināt, tad šobrīd nav tā galvenā mērķa, uz ko mēs ejam – koncerti vai izrādes, vai projekti ārzemēs, mēs vienkārši šobrīd esam pilnīgi paralizēti.”

“Mums, man liekas, ir sašķobījušās vērtības, pamatvērtības, kāpēc mēs šo visu velkam, kāpēc mēs radām kaut ko tādu, ko sauc par valsti.

Es nesaprotu, kāpēc mēs 30 gadu laikā neesam vienojušies, ka kultūra ir pamata lieta, pamatlieta valstij.

Es nesaprotu, kāpēc cilvēkiem tas, piedodiet, “nedalec”, ka – ja pazudīs šī identitāte, pazudīs Latvija kā tāda. Tā būs ģeogrāfiska apvienība, ekonomiska apvienība,” vērtē Jānis Vimba.

Amatierkolektīviem – citi noteikumi

Amatiermākslas kolektīvu darbību un mēģinājumus valdība ļaus organizēt no 1. jūnija. Kaut sanitārais protokols amatierkolektīvu mēģinājumiem vēl nav izziņots, tiek plānots, ka mēģinājumi nedrīkstēs būt ilgāki par trīs stundām un starp dalībniekiem būs jāievēro divu līdz trīs metru distance.

Par to, kāpēc brīdī, kad klātienes mēģinājumus drīkst atsākt profesionāļi, tas vēl liegts pašdarbības kolektīviem, neizpratni pauž diriģents Ints Teterovskis, kura paspārnē ir jauniešu koris “Balsis”. Vēl pirms valdības 21. maija lēmuma viņš par nevienlīdzīgo situāciju vērsies arī pie prezidenta.

“Sajūta, ka ir tāda zināma nekonsekvence, jo īsi pirms maija, tām izmaiņām 7. maijā, mēs visi gaidījām, tur pat pazibēja, ka varēs skolās, jau interešu izglītības [apguvei] sapulcēties, un tad, protams, neviens neiespringa. Nu skaidrs, ka, cerams, varēs arī amatieru kolektīvi pulcēties, bet tad bija tas paziņojums, ka nevar, un visvisādi ierobežojumi, un tad es vienkārši sāku to visu analizēt, un es gribēju saprast iemeslu, kāpēc.” Teterovskis noteikumos saskata neprecizitātes, spriežot, ka arī amatieru kolektīvs var sanākt kopā 25 cilvēku lokā, ievērojot noteikto 2 metru distanci, ja šo pulcēšanos nesauc par mēģinājumu.

“Pie Levita griezos arī tāpēc, ka viņš arī izteicās par mūziķu aizstāvību, un es vienkārši gribu, lai mēs esam vienādi.

Vai tu to dari par naudu, vai tu to dari vienkārši sava prieka pēc, man liekas, tas nevarētu būt kritērijs, kāpēc kāds drīkst dziedāt un kāpēc kāds nedrīkst,” norāda Teterovskis.

Sabiedrības veselības departamentā norāda – ierobežojumu mīkstināšana notiek pakāpeniski. Jana Feldmane skaidro: “Mēs kā pirmos soļus atļaujam tās vitāli svarīgākās darbības, vitāli svarīgākās lietas.

Ja mēs salīdzinām amatieru kolektīvus ar profesionālajiem, tad profesionālie kolektīvi ir būtībā darba kolektīvs, tas ir pielīdzināms jebkuram kolektīvam, kas jau visu krīzes laiku ir strādājuši.

Līdz ar to arī mēs pirmo soli izvēlējāmies spert, atļaujot mēģinājumus profesionālajiem kolektīviem.

Doties uz amatieru kolektīvu, tas nozīmē, ka paplašinās tas loks, kur cilvēki pulcējas savā starpā, kontaktējas, un ir skaidrs, ka – jo vairāk cilvēku savā starpā kontaktējas, jo ir lielāks risks sastapties ar šo infekcijas slimības izplatītāju.”

Baltijas valstīm atšķirīgas pieejas

Tikmēr Igaunijā ārkārtas stāvoklis atcelts 17. maijā. Ievērojot virkni drošības noteikumu, no šīs nedēļas iekštelpās atļauts pulcēties līdz 10 cilvēkiem, no 1. jūnija līdz 50, bet no 1. jūlija – līdz 500 cilvēkiem. Savukārt ārā no šīs nedēļas drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet no 1. jūlija – ne vairāk kā 1000.

“Šobrīd, protams, ka Igaunijas paziņojums raisa cerības arī mums Latvijā. Lietuvā šie soļi publiskiem pasākumiem mazāki. Tāda īsta pamatojuma arī par šiem 25 cilvēkiem nevienam Latvijā nav. Un tas šobrīd izsauc vislielāko neapmierinātību, un, ja vēl paralēli igauņi nāk ar šādiem paziņojumiem, tad, protams, ka nozarē notiek sašutuma paušana.

Grūti pateikt, vai mūsu piesardzība ir pareizāks solis vai Igaunijas lielie soļi uz priekšu, lai glābtu, nosargātu nozari un ekonomiku, es domāju, ka to rādīs laiks,” spriež Agnese Cimuška-Rekke.

Uz jautājumu, vai Baltijas valstu starpā nevajadzētu uzturēt līdzīgus ierobežojošos pasākumus, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane atbild: “Ja mēs runājam tieši par ekspertu līmeni, epidemiologu sadarbību, tad šeit viedokļi ir līdzīgi. Notiek regulāras tikšanās, un pretrunu praktiski nav. Ja runājam par lēmumiem, ko valstīs pieņem, tad tie bieži vien ir politiķu pieņemti lēmumi. Šī politika valstīs atšķiras, varbūt Igaunijas valdība ir izlēmusi daudz vairāk riskēt.

Mēs esam izlēmuši vairāk balstīties uz speciālistu ieteikumiem un vairāk sekot tam, kas notiek, un pieņemt lēmumus, balstoties uz situācijas analīzi.”

22. maijā Vīlandes folkmūzikas festivāls, kas ik gadu Igaunijā pulcē vairāk nekā 25 000 apmeklētāju, izziņojis, ka šī gada festivālu pārceļ par gadu un tā vietā notiks divu dienu folkmūzikas koncerti. Protams, ievērojot pulcēšanās ierobežojumus – 1000 cilvēki.

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti