Kultūršoks

Kultūršoks: «Pēterbaznīca briesmās vai melno PR kampaņu kaujas?»

Kultūršoks

Kultūršoks: Vai Zuzeum “Zandele” nonievā Latvijas mākslu?

Kultūršoks: «Pēterbaznīca briesmās vai melno PR kampaņu kaujas?»

«Kultūršoks»: Vai Pēterbaznīcai draud neatgriezeniski bojājumi?

Plaisas sienās, mūra erozijas bojājumus, lokāli satrupējušus jumta elementus, grīdas iesēdumus un lūzumus Pēterbaznīcā konstatējis ne tikai arhitekts un restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, kuram tiek pārmesta darbošanās vāciešu interesēs. Pēc Rīgas domes pasūtījuma Pēterbaznīcas tehnisko apskati četras reizes veicis SIA "CMB". Lai gan uzņēmuma valdes loceklis Raitis Brencis apgalvo, ka baznīcas stāvoklis apsekošanas laikā nav bijis katastrofāls, baznīca jāsaved kārtībā, lai konstatētie bojājumi nekļūtu neatgriezeniski.

ĪSUMĀ:

Pēteris Blūms atkal un atkal pievērš sabiedrības uzmanību Pēterbaznīcas sliktajam stāvoklim

Veroties uz Vecrīgas siluetu, Pēterbaznīcas gaiļa neatrašanās Rīgas vizītkartes ainavā šķiet neiedomājama. Bet tieši ar to savos publiskajos paziņojumos draud sertificētais arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms. Viņš pēc pagājušā gada apsekojuma šogad vēlreiz novērtējis baznīcas stāvokli un secina, ka situācija ir nopietna: "Mēs īsti nezinām, kas notiek ar Pētera baznīcu. Mēs nezinām, kāpēc visās sienās ir parādījušās plaisas, kas notiek apakšā. Mēs nezinām, kādā stāvoklī ir Pēterbaznīcas zvanu torņa smaile, bet tur tek rūsa."

Pēterim Blūmam nopietnas bažas rada logu arku stāvoklis dienvidu fasādē, kas apdraudot cilvēku dzīvību: "Es nedomāju, ka tas ir tik bīstami, lai tur varētu iestāties kaut kāda totāla nogruvuma bīstamība, bet vienā vietā šis risks pastāv pavisam noteikti.

Dienvidu fasādē divām logu ailēm ir atšķēlušies ķieģeļi arku augšējās daļās. Dažādu iemeslu dēļ. Kaut kur no augšas plūst ūdens iekšā, un tas plēš ķieģeļus vaļā. Neskatoties uz to, ka tā ir arka, tur var notikt nogruvums, un, ja kāds būs apakšā, tad principā var turpat palikt."

Baznīcas pārvaldītāji uzskata, ka Blūms dramatizē situāciju

Sv. Pētera baznīcas pārvalde runas par dievnama slikto stāvokli uzskata par krietni pārspīlētām, un dievnama durvis joprojām ir atvērtas apmeklētājiem. Pārvaldes direktora vietniece Una Jansone sirmā restauratora paziņojumus sauc par ļoti agresīvu stratēģiju: "Protams, katram speciālistam un ekspertam var būt viedoklis, bet mēs strādājam reālā situācijā ar reālu celtni un, balstoties atzinumos, ko ar savu parakstu apliecinājuši sertificēti speciālisti. Tad man jāsaka tā –

vai tiešām šādā veidā tiek mēģināts pateikt, ka Rīgas domes vadība ir skopa un asinskāra, ielaižot šeit apmeklētājus, tātad spējīga riskēt pat ar cilvēku dzīvībām, lai tikai nopelnītu naudu? Nu, beigsim ālēties!"

Pēterbaznīcu apsekojuši arī Rīgas domes pieaicinātie eksperti

Dokumenti

SIA "CMB" atzinuma prezentrācija

Lejuplādēt

1.54 MB

Arhitekts Pēteris Blūms nav vienīgais, kurš pētījis plaisas senajos mūros. Pēc Rīgas domes pasūtījuma Pēterbaznīcas tehnisko apsekošanu četras reizes veicis uzņēmums SIA "CMB". Uzņēmuma valdes loceklis Raitis Brencis atzīst, ka Pēteris Blūms runā tieši par tām pašām problēmām, kuras identificējuši arī viņa uzņēmuma eksperti, tikai to pasniegšanas veids esot mazliet atšķirīgs:

"Ja mēs runājam tieši par ēku kā tādu, tad ēkai uz to brīdi, kad mēs viņu apsekojām, tādi kritiski konstrukciju bojājumi, kas draudētu ar mehāniskās stiprības vai stabilitātes zaudēšanu, uz to brīdi netika konstatēti.

Protams, tur bija ļoti daudz visādu defektu, kas raksturīgi tādai ēkai, kura ir tik veca un pārcietusi dažnedažādus laikus, pārbaudījumus – gan ugunsgrēkus, gan kara briesmas. Tur arī bija ķieģeļu mūra bojājumi, kas ir vairāk saistīti ar mitrumu, ar mūra eroziju. Tāpat tur ir plaisas, kuras mēs pēc šīs apsekošanas monitorējām. Un monitoringa rezultāti bija tādi, ka tās plaisas neprogresē vismaz periodā, kurā mēs viņas novērojām, – tas bija viena gada garumā. Bet, ņemot vērā, ka ēka ir pietiekami monumentāla un tie apstākļi var mainīties, novērošanas periodam, mūsuprāt, vajadzētu būt mazliet ilgākam." Eksperts gan uzsver, ka ilgtermiņā atstāt visu pašplūsmā nedrīkst.

"Tur nebija nekas tāds katastrofāls, kas prasītu tūlītēju iejaukšanos, bet tam ir jābūt savestam kārtībā, jo tad tik tiešām tur var būt neatgriezeniski bojājumi," brīdina Raitis Brencis. 

VUGD norāda baznīcas pārvaldei par drošības problēmām liftā

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehnisko apskašu atzinumiem par vienu no visbīstamākajām vietām Pēterbaznīcā tiek uzskatīts lifts, kas baznīcā darbojas jau kopš 1974. gada un savulaik tūristus virs Rīgas uz skatu laukuma pacēla 72 metru augstumā. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola "Kultūršokam" raksta:

"Pēc šogad veiktās plānotās ugunsdrošības pārbaudes tika konstatēts, ka objektā divas no vairākām ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām nav darba kārtībā.

Par minētiem pārkāpumiem tika sastādīti administratīvie akti, norādot pārkāpumu novēršanas termiņus. Minētie termiņi ir pagarināti pēc objekta rakstiskā iesnieguma." Pēterbaznīcai licence ugunsdzēsības sistēmas pilnveidei izsniegta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Kamēr nav novērstas problēmas, baznīcas apmeklētāju apkalpošanai tiek izmantota tikai viena galerija, jo saskaņā ar atzinumu cilvēku evakuācijas ceļš nav drošs gadījumā, ja lifts iesprūst vai ja sākas ugunsgrēks. "Bezsaimnieka mantā jau neviens īpaši negrib ieguldīt. Pēterbaznīcas pārvalde ir starp mūžīgiem dzirnakmeņiem – jūs nopelnāt, bet jūs neko īsti nevarat, jo mums ir ļoti daudz citu kultūrvēsturisku objektu. Tas viss ir saprotams," atzīst baznīcas pārvaldes direktora vietniece Una Jansone.

Saeima ar gala lēmumu par Pēterbaznīcas saimnieku nesteidzas

Kamēr 800 gadus vecā baznīca gaida atjaunošanu, Saeimā jau 15 gadus turpinās cīniņš, kam tad beigu beigās atdot baznīcas atslēgas. Rīgas domei, kas šobrīd pārvalda baznīcu, vai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) un tajā ietilpstošajai baltvācu draudzei. Par ko beigās izšķirsies Saeima, nav zināms. Atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gandrīz vienbalsīgi devusi priekšroku baznīcai. "Iepriekšējā Saeimā uz skatuves uznāca jauns spēlētājs – tā ir Rīgas Sv. Pētera draudze, un mums būtu jārespektē, ka iepriekšējā Saeima uzdeva draudzei atrast arī finansējumu baznīcai. Un viņi to ir darījuši, vērsušies pie Vācijas Bundestāga, tas ir citas valsts parlaments, lobējuši šo jautājumu un ir panākts pozitīvs lēmums – piešķirt noteikta veida finansējumu. Un tās nav tukšas runas, mēs zinām, ka arī Vāgnera nama gadījumā Vācijas parlaments ir iesaistījies, ir piešķirti līdzekļi un jau šobrīd izpētes darbi notiek saskaņā ar Vācijas Ārlietu ministrijas piešķīrumiem," uzsver komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (''Jaunā Vienotība'').

Saeima ir saņēmusi Vācijas parlamenta apstiprinājumu, ka Pēterbaznīcas restaurācijai ir rezervēti 33 miljoni eiro.

Arvils Ašeradens ir pārliecināts, ka naudas izlietojums tiks rūpīgi uzraudzīts: "Tā nebūs nekāda pastaiga debesīs, ka ieskaitīs naudu un dariet ar to, ko gribat. Tā ir Vācijas nodokļu maksātāju nauda un līdzīgi kā Vāgnera nama gadījumā Vācijas Ārlietu ministrija caur vēstniecību to pieskatīs."

Rīgas iespējas savest kārtībā Pēterbaznīcu zem jautājuma zīmes

Pēterbaznīcas pārvaldē uzskata, ka pilsētai beidzot jākļūst par dievnama likumīgo īpašnieku. Par baznīcas atslēgām turpina cīņu "Saskaņas", Jaunās konservatīvās partijas deputāti ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (''Progresīvie/Par!") priekšgalā. Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece uzskata, ka šis objekts pilsētai nav paceļams: "Mēs mēģinājām caur kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisiju izdarīt elementāru lietu, dabūt 200 000 eiro ugunsdzēsības sistēmai, par ko VUGD uztraucās, un mēs neguvām atbalstu, tas netika politiski atbalstīts; tas bija pats minimums, šeit pat nav runa par lielāku summu, kas, protams, šādam objektam vienmēr būs vajadzīga. Bet pat šī summa netika atbalstīta. Šis būtu ļoti liels kumoss, faktiski domāju, ka šobrīd nenorijams kumoss, ja vien mēs visur nenoņemam pārējos resursus un arī institucionālos resursus."

Blūms uzskata, ka vajadzīga ne tikai vāciešu nauda, bet arī zināšanas

Politiķi, kas iestājas par Rīgas pašvaldības tiesībām uz baznīcu, tieši Vācijas Bundestāga miljonus min kā galveno iemeslu, kāpēc Pēteris Blūms dramatizē situāciju. Arhitekts neslēpj, ka vēlētos, lai baznīcu saved kārtībā tieši vācieši, kuriem ir ne tikai nauda, bet arī zināšanas, kā to izdarīt: "Varat ticēt, varat neticēt, bet es zinu, ka Latvijā nav neviena būvinženiera, kurš būtu specializējies baznīcu velvju statikas aprēķinos, projektēšanā, defektu analīzē un restaurācijas specializācijā. Mums nav neviena mūrnieka, kurš zina, kā mūrēt velves. Mums ir tikai cilvēki, kas ir lāpījuši velves. Principā viņi īsti nezina, kā to darīt, viņi cenšas, ļoti labi grib to izdarīt un līdz šim jau parasti ir iznācis."

Likums paredzēs baznīcu atsavināt, ja tā netiks atjaunota

Saeimai izšķirošais lēmums, kuram atdod baznīcu, bija jāpieņem 2. decembrī. Tehnisku iemeslu dēļ Saeima līdz šim likumprojektam netika, dodot vēl pāris dienas laika politisko aizkulišu cīņām.

"Rīgas domei vajadzētu beigt karot ar LELB un veidot savstarpēji sadarbīgas attiecības attiecībā uz šo objektu, noslēgt sadarbības memorandu ar konkrētām lietām, ko mēs vēlamies šeit darīt. 

Reprezentācija, kultūra, tūrisms ir interesants gan baznīcai, gan mums, jo tas pienes naudu," norāda Rita Našeniece, kas abu pušu savstarpējo komunikāciju raksturo kā dīvainu un destruktīvu.

Lai kāds arī būs Saeimas lēmums, Pēterbaznīcas atslēgas jaunais likums neatdos uz mūžīgiem laikiem. Tas dod īpašniekam trīs gadus restaurācijas projekta izstrādei un septiņus, lai savestu dievnamu kārtībā.

Pretējā gadījumā valsts baznīcu atsavina. SIA "CMB" valdes loceklis Raitis Brencis uzskata, ka šajā laika posmā nekam neatgriezeniskam nevajadzētu ar baznīcu notikt. "Šobrīd noteikti es negribētu apgalvot, ka tur nekas nevarētu notikt un nekas nevarētu, teiksim, atgadīties, jo to apstākļi ir tik daudz, ka tur var notikt jebkas. Jebkādi ārējie apstākļi, kas var iedarboties uz ēku, bet šķiet, trīs gadus – tas ir periods, kurā tiek izstrādāts projekts, un jau pēc tā tiek uzsākta šī projekta realizācija, balstoties uz tiem secinājumiem, kurus mēs izdarījām 2014. gadā, – ja situācija nav pasliktinājusies, nekas nenotiks."

Baznīcas septiņžuburu svečtura liktenis kā brīdinājums

Pirms pāris gadiem eksperti brīdināja, ka neapmierinošā stāvoklī atrodas iespaidīgais 1596. gadā izgatavotais septiņu žuburu lietais bronzas svečturis. Tagad tas vairs ir tikai piecžuburu svečturis. Šī transformācija ir simbolisks apliecinājums laika varai un esošo baznīcas pārvaldnieku iespējām. "Mēs atnākam uz darbu, un viens zars ir nokritis, un viens zars karājas. Mēs momentā izsaucām speciālistus, lai nodemontē to nost, un miers," 2014. gadā piedzīvoto atceras Una Jansone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt