Kultūršoks

Kultūršoks: «Nenoteiktība apgrūtina zaudējumu aprēķināšanu kultūras nozarē»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana palīdz kultūras nozarei?»

Kultūršoks: «Vai muzeja apmeklējumu varēs pieteikt attālināti?»

«Kultūršoks»: Vai muzeja apmeklējuma laiku varēs pieteikt attālināti?

Šonedēļ mīkstināti ārkārtējās situācijas ierobežojumi un muzeji sāk atvērt durvis apmeklētājiem. Viens no muzeju darbiniekus un apmeklētājus sargājošiem mehānismiem būtu rīks, kas ļautu apmeklējumam reģistrēties attālināti uz noteiktu laiku. Taču šāda rīka vēl nav.

ĪSUMĀ:

  • Vairāki Latvijas muzeji attālinātu pieteikšanās vai biļešu iegādes rīku radījuši paši, bet vairumam pašiem tas nav pa spēkam.
  • Priekšlikums reģistrēšanās iespēju attīstīt uz vēl neizveidotā muzeju kataloga muzeji.lv bāzes Latvijas Muzeju padomē atsaucību neguva.
  • Ideja pieteikšanos muzeja apmeklējumam veidot uz Kultūras ministrijas administrētās kultūras datu bāzes kultūrasdati.lv kultūras hakatonā maija sākumā ieguva otro vietu.
  • Autori – “Creative Museum” komanda – ar ideju vērsušies Kultūras ministrijā, taču atbildi neesot saņēmuši.
  • KM plānā – centralizēta apmeklējuma rezervēšanas iespēja, ko nodrošinātu jau esošie biļešu tirgotāji.
  • KM cenu aptauja izsludināta 13. maijā, pieteikšanās termiņš – līdz 15. maijam. Nosacījums – pakalpojumam jābūt pieejamam pēc nedēļas.
  • “Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone Kultūras ministrijas reakciju vērtē kā nokavētu.
  • KM uzskata, ka ātrāk meklēt risinājumu nav bijis pamata – liela daļa muzeju durvis vērs vēlāk.
  • KM: Situācija, ka veidosies milzīgas rindas pie muzeju durvīm, ir diezgan mazticama.
  • Muzeju biļešu cenas nosaka Ministru kabineta apstiprināts cenrādis – biļešu tirgotāji par starpniecību nedrīkstēs piemērot komisijas maksu.

Muzeji vēlas attālinātās pieteikšanās rīku

To, ka, muzejiem atsākot darbu, šāds attālinātas pieteikšanās rīks būs vajadzīgs, daži Latvijas muzeji apzinājās, jau krīzei sākoties.

Medicīnas vēstures muzeja speciālists Artis Ērglis stāsta: "Jau ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu mēs sākām modelēt dažādas situācijas, kā atjaunot darbību, kad tas būs iespējams. Un tad radās ideja, ka varētu būt “vaučeru” sistēma, – cilvēki, reģistrējoties kādā vietnē, var reģistrēt savu dalību, ka mēs tajā laikā vēlamies apmeklēt muzeju, mēs to redzam, ka tajā brīdī jau šis laiks ir aizņemts. Līdz ar to zūd problēma, ka vienlaicīgi ierodas pārāk daudz apmeklētāju. Ja atnāk 25 [cilvēki] uz muzeju, tad divdesmit sestajam jāgaida, kamēr kāds izgājis. Tas nav patīkami ne muzeja darbiniekiem, ne apmeklētājam."

Sanitārajā protokolā apmeklējuma laika rezervēšana muzejiem tiek ieteikta, bet nav obligāta prasība.

Vairāki Latvijas muzeji šādu attālinātu pieteikšanās vai biļešu iegādes rīku radījuši paši. Biļeti Rundāles muzeja apmeklējumam var iegādāties muzeja mājaslapā, savukārt Žaņa Lipkes memoriāls šobrīd izmēģina jaunu elektronisko apmeklējuma laika rezervēšanas sistēmu. Taču vairumam muzeju pašiem tas nav pa spēkam.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš uzsver: "Tas noteikti nav vienkāršs pasākums, un es domāju, ka centralizēti ir labāk. Mēs būtu par to, ka tas ir kāds lielāks veidojums visiem muzejiem."

Viņam piekrīt Artis Ērglis: "Būtu jēdzīgāk uztaisīt vienotu sistēmu, vienotu platformu.

Katram muzejam atsevišķi taisot šādu lietu, tas prasītu daudz lielākus resursus. Arī no apmeklētāju viedokļa, ja katru reizi jāmeklē, tas ir apgrūtinoši mūsdienu cilvēkam."

Konkrēti piedāvājumi bija jau aprīļa beigās

Aktīvāk apspriežot ierobežojumu mīkstināšanas iespēju, aprīļa beigās izskanēja divi konkrēti piedāvājumi. Viens bija Latvijas Muzeju biedrības priekšlikums reģistrēšanās iespēju attīstīt uz vēl neizveidotā muzeju kataloga muzeji.lv bāzes, bet Latvijas Muzeju padomē tas atsaucību neguva.

"Izdiskutējot visus par un pret un saprotot, ka tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, uz kādas bāzes un kādā veidā tas varētu darboties, arī neskaidrības par izmaksām, vai tas nozīmētu, ka jāpaaugstina biļešu cenas, Muzeju padome secināja, ka tā nav prioritārā vajadzība šobrīd," atklāj Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājs Jānis Garjāns.

Maija sākumā notikušajā kultūras hakatonā domnīcas “Creative Museum” komanda piedāvāja līdzīgu risinājumu #visitmuseum jeb #apmeklēmuzeju. Viņi pieteikšanos muzeja apmeklējumam piedāvāja veidot uz jau esošās, Kultūras ministrijas administrētās kultūras datu bāzes kultūrasdati.lv. Vēlāk sistēma varētu apkalpot ne tikai muzejus, bet vēlāk arī arhīvus un bibliotēkas.

Domnīcas “Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone skaidro, ka ideja bijusi “uz jau esošās sagataves pieprogrammēt papildus modeli, kurā muzeji piedāvā reģistrēšanās laiku apmeklējumam.

Pirmais posms būtu šī elektroniskā reģistrēšanās sistēma, ko varēja uztaisīt divās nedēļās.

Tad nākamais posms, ko var izdarīt četrās nedēļās, ir biļešu tirdzniecība. Šī sistēma paredzētu, ka Kultūras ministrija saka: “Tas ir droši, tā ir valsts, kas par jums rūpējas, mēs atbildam par jūsu drošību, un mēs metodiski koordinējam visu šo procesu." Pie tam tas ir arī ērti, ātri un salīdzinoši lēti arī īstenojams. Tas ir mans minējums, bet, iespējams, Kultūras ministrija nemaz negaidīja, ka kāds viņiem šādu ideju radīs."

Ideju hakatonā novērtēja starptautiska žūrija, kurā bija arī Kultūras ministrijas pārstāvji, un komanda ieguva otro vietu. Taču turpmākais idejas autorus pārsteidzis.

Idejas #visitmuseum komandas vadītāja Līga Lindenbauma stāsta: “Es pirms nedēļas nosūtīju vēstuli Kultūras ministrijai, kurā izstāstīju, ka mēs ar komandu esam izstrādājuši šādu ideju un mēs būtu priecīgi to attīstīt tālāk, un labprāt tiktos ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, lai šo ideju varētu apspriest.

Bet nekas vairāk kā formāls apstiprinājums, ka šī vēstule ir saņemta, nav sekojis. Tad es saprotu, ka šī ideja nav vajadzīga Kultūras ministrijai.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš skaidro, ka saņemtā vēstule bijusi informatīva – bez pievienotas tāmes vai konkrēta piedāvājuma.

“Ja mēs esam krīzes situācijā, kur nemitīgi tiek runāts, ka lietas ir jādara pēc būtības, nevis pēc papīra vai kādiem formāliem kritērijiem, es teiktu, ka šobrīd tieši notiek jautājuma risināšana, sekojot kaut kādiem noteikumiem, bet neskatoties uz jautājumu pēc būtības. Tas arī nozarei parāda, ka ministrijai nav nepieciešamas nozares radītas iniciatīvas un radoši risinājumi,” uzskata Līga Lindenbauma.

Uldis Zariņš norāda:

“Arī krīzes laikā, ārkārtējās situācijas laikā Publisko iepirkumu likumu neviens nav atcēlis.

Līdz ar to valsts iestāde vienkārši nav tiesīga piešķirt naudu tikai tādā veidā, ka, o, jums ir superīga ideja, mēs gribam, lai jūs to īstenojat, še, ņemiet naudu, dariet lietas. Tā tas diemžēl nevar notikt.”

Kultūras ministrijas plānā pakalpojumu nodrošinātu jau esošie biļešu tirgotāji

Tieši pirms nedēļas, piektdienā, Kultūras ministrija izsūtīja muzejiem vēstuli, kurā informēja, ka uzsāks cenu aptauju par attālināta apmeklējuma rezervēšanas pakalpojuma nodrošināšanu muzejiem.

Būtībā ministrijas plāns paredz to pašu – centralizētu apmeklējuma rezervēšanas iespēju. Tikai ministrija sagaida, ka pakalpojumu nodrošinās jau esošie biļešu tirgotāji.

Uldis Zariņš stāsta: “Mēs, protams, savu cenu aptaujas piedāvājumu lūgsim sniegt arī “Creative Museum”, un arī Latvijas Muzeju biedrībai, kas startēja hakatonā ar idejiski ļoti līdzīgu piedāvājumu.

Bet, ņemot vērā, ka abi šie piedāvājumi paredzēja izstrādāt no nulles pilnīgi jaunu sistēmu, visticamāk, ka viņi noteiktajā laika termiņā, jo mēs šo iespēju gribētu muzejiem sākt piedāvāt jau no nākamās nedēļas beigām, viņi nepaspēs izstrādāt.”

Cenu aptauju ministrija izsludināja 13. maijā, pieteikšanās termiņš – līdz 15. maijam. Nosacījums – pakalpojumam jābūt pieejamam pēc nedēļas.

“Mēs to šobrīd uztveram kā pilotprojektu uz divu mēnešu laiku. Pēc šiem diviem mēnešiem mēs varam vērtēt, cik šis piedāvājums ir aktuāls gan cilvēkiem, gan muzejiem. Un pozitīva rezultāta gadījumā mēs varētu skatīties, kā attīstīt šo sistēmu ilgākam laikam,” skaidro Zariņš.

Ministrijas reakciju vērtē kā nokavētu

Domnīcas “Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone Kultūras ministrijas reakciju vērtē kā nokavētu: “Ministrija jau tajā brīdī zināja, muzeji, bibliotēkas un arhīvi zināja, ka pēc nedēļas vai pēc pusotras nedēļas vērsies vaļā, un tāpēc tagad sākt šo iepirkuma procedūru un aptauju ir nedaudz par vēlu, manuprāt.”

Kultūras ministrijā norāda, ka virkne muzeju durvis vērs tikai 19. maijā un 20. maijā. “Uz to brīdi šādai iespējai jau būs jābūt pieejamai. Tā kā mēs nesajutām ļoti viennozīmīgu nozares atbalstu, – jā, tas mums ir vajadzīgs, mēs bez tā strādāt nevaram, mēs noteikti to būtu izdarījuši ātrāk,” uzsver Uldis Zariņš.

Viņš uzskata - ātrāk meklēt risinājumu nav bijis pamata.

Ministrijas aicinājumam izteikties par šāda rīka nepieciešamību no 129 Latvijas muzejiem atsaukušies 70. Puse no tiem, 36 muzeji, pauduši vēlmi šādu pakalpojumu izmantot.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš vērtē: "Es domāju, ka tā ir laba ideja, ja perspektīvā tāda [platforma] būtu, bet konkrētajā gadījumā tas nav šķērslis, lai mūsu muzejs būtu atvērts. Šobrīd esam izvērtējuši, ņemot vērā iepriekšējo apmeklētāju plūsmu, ka tas mums ļoti aktuāli nav un mēs tiekam galā."

“Liela daļa muzeju neparedz, ka viņiem apmeklētāju drūzmēšanās būs iespējama un būs jānovērš.

Lietuvas pieredze, kur iespējams apmeklēt muzejus ir jau pāris nedēļu, liecina, ka muzeju apmeklējums ir krities par 50%.

Līdz ar to domājams, ka situācija, ka veidosies milzīgas rindas pie muzeju durvīm, ir diezgan mazticama,” norāda Uldis Zariņš.

Biļešu tirgotāji par starpniecību nedrīkstēs piemērot komisijas maksu

Muzeju biļešu cenas stingri nosaka Ministru kabineta apstiprināts cenrādis. Tas nozīmē, ka biļešu tirgotāji par starpniecību nedrīkstēs piemērot komisijas maksu.

Uldis Zariņš skaidro: “Izmaksas, kas rodas biļešu tirgotājiem par šo bezmaksas biļešu izsniegšanu, uz sevi ņemtu Kultūras ministrija. Tas būs atkarīgs no piedāvājumiem, ko saņemsim, bet tirgus izpētes procedūras ceļā var iegūt pakalpojumus līdz 10 000 eiro. Tas ir tas, ar ko mēs rēķināmies.”

Sadarbībā ar biļešu tirgotājiem Kultūras ministrijai iepriekš bijusi nepatīkama pieredze. Pārkāpjot savstarpējo līgumu, “Biļešu paradīze” bija piemērojusi papildus maksu internetā tirgotajām Dziesmu svētku biļetēm. Svētku rīkotājs Nacionālais kultūras centrs vērsās tiesā, un šī gada sākumā tika panākts mierizlīgums. “Biļešu paradīzei” nācās atmaksāt no pircējiem nepamatoti iekasēto naudu.

“Mēs paļaujamies, ka pakalpojumu piedāvātāji, iespējams, būs arī guvuši mācību no iepriekšējās nelāgās pieredzes,” atzīmē Uldis Zariņš.

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti