Kultūršoks

Kultūršoks: «Apdraudēta padziļināta valodu un mūzikas mācīšana skolās»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Sezonas skaļākie notikumi»

Kultūršoks: «Ažiotāža ap kailumu Rīgas cirkā»

«Kultūršoks»: Vai cirka izrādē iederas kails vīrieša ķermenis? 

Īstu kultūršoku raisījuši pagājušajā nedēļā pēc izrādes un izrādes laikā uzņemtie zviedru laikmetīgā cirka mākslinieku kailfoto, viedokļu paudējus sašķeļot divās pretējās nometnēs. Vieni uzskata – kailums cirka arēnā ir šīs skatuves zaimošana un taujā, vai tā ir Rīgas cirka jaunā ēra, savukārt citi domā – beidzot arī mūs sasniegusi māksla, ko pasaulē pazīst jau gadiem. 

ĪSUMĀ

 

Skandāls sācies sociālā tīkla "Facebook" lapā "Cirka draugi"

Fotogrāfija, ar kuru ažiotāžas maisam gals bija vaļā, tapusi pēc Zviedrijas cirka mākslinieku “Svalbard” muzikālās konceptkabarē nakts izrādes Rīgas cirka arēnā, un pēcāk pārpublicēta no mākslinieku privātā konta sociālajos tīklos “Cirka draugu” “Facebook” lapā. 

Vēlāk ierakstam pievienoti attēli no izrādes epizodēm, kurās viens no dalībniekiem redzams pilnīgi kails. Skaidrības labad uzreiz jāpiebilst, ka izrādei bija vecuma cenzs 18+ un jaunāki skatītāji pasākumā varēja tikt ielaisti tikai gadījumā, ja vecāki sagaidāmo pieredzi uzskatītu par nepieciešamu atvases attīstībā. Pie publicētā ieraksta – daudz sašutuma un naida pilni komentāri. Saudzīgākajos cilvēki taujā, vai tā ir māksla masām un kas noticis ar Rīgas cirku. 

Cirka mākslinieki, kuri ar savām izrādēm apbraukā vai visu pasauli, apgalvo – ar šādu reakciju sastapušies pirmo reizi. 

“Ja šajā bildē būtu divas sievietes, tad ne tuvu nebūtu tādas ažiotāžas, taču, ja bildē redzami vīrieši, cilvēki nav gatavi to pieņemt. Mēs esam tik ļoti pieraduši it visur redzēt kailu sievietes ķermeni – to var redzēt it visur, bet tad ir foto ar diviem vīriešiem un tas kļūst ļoti provakatīvi. Bet kāda tad ir atšķirība?” retoriski jautāja cirka mākslinieks Toms Brands. 

Cirka mākslinieks Aleksis Akrovatakis (Grieķija/Gruzija) norādīja, ka Latvijā, protams, tradicionālais cirks ir bijis ilgus gadus, bet nevar ignorēt faktu, ka pasaule mainās. 

“Mums ir jārāda arī tas, kas ir aktuāls patlaban. Un izmaiņas vienmēr ir revolucionāras. Un tas nav stāsts par provokāciju, bet par to, ka mēs jūtamies brīvi. Šī bilde bija privāta, un mēs varam saprast, ka tas raisījis tik daudz raižu. Es jūtos nedaudz izmantots, mans privātais foto tiek paņemts un pārpublicēts tālāk. Un tas mani sāpina. Es neko neesmu nodarījis šiem cilvēkiem un arī pārējā komanda, mēs šeit atbraucām, lai strādātu. Mēs esam brīvi, un brīvība vienmēr ir tikusi nosodīta. Es savā dzimtajā pilsētā izģērbos kails, jā, mani arestēja, bet tas bija veids, kā izteikties,” teica Akrovatakis. 

“Mēs pieņemam šo nosodījumu, bet mēs pret to necīnāmies – mēs rakstām vēsturi. Mēs esam atbildīgi par to,”

viņš piebilda. 

Viedokli paudusi arī iluzioniste Dace Pecolli, kura raksta, ka jaunās aktivitātes cirkā viņu skumdinot, cirka repertuāram jābūt piemērotam visiem un ka eksperimentus var veikt ne tik nozīmīgās telpās kā Rīgas cirks. 

Pie publicētā un nedaudz cenzētā kailfoto lasāms arī kultūras žurnālistes Unas Griškevičas komentārs, kurā viņa apgalvo, ka saprot, ka kādam var nepatikt cirks ar dzīvniekiem, bet, ja vietā mēs esam dabūjuši šādu "mākslu" un "mūsdienu cirku", tad tiešām neko labāku acīmredzot neesam pelnījuši.

“Es neesmu galīgi puritāne un man nav iebildumu pret kailumu, bet - ja tas ir vietā un laikā, nevis ka tas tiek eksponēts soctīklos. Mēs te esam tagad atbraukuši, pa pliko nobildējamies un tad to vēl ieliekam “Instagram”,” skaidroja Griškevica.

“Cirka draugi” iestājas par cirku ar dzīvniekiem jeb tradicionālo cirku

“Cirka draugi”, kuru lapā pārpublicēti mākslinieku kailfoto, par sevi raksta, ka atrodas tradicionālā cirka vērtību sardzē un uzskata, ka bez dzīvniekiem cirks nekad nebūs īsts cirks. Ar “Cirka draugiem”, kuri regulāri velta publisku kritiku jaunajai cirka ērai, saistīta arī bijušā cirka direktore Lolita Lipinska. 

''Kultūršokam'' izdevās ar viņu sazināties, tomēr interviju viņa raidījumam atteica un minēja, ka neviens no “Cirka draugiem” nevēlas sadarboties ar televīziju. Attiecībā uz publiskotajiem attēliem Lipinska retoriski vaicā, vai tas ir ētiski un vai tāds ir valsts pasūtījums, ņemot vērā, ka cirks ir valsts SIA. 

“Viņiem vairāk sāp un ļoti sāp, jo viņi to droši vien uztver kaut kā vairāk. Lūk, viņi ar jums atsakās runāt, tāpēc ka viņi uzskata to par zaimošanu – savu māju zaimošanu. Tiem māksliniekiem, kas ir pie mums viesojušies daudzus gadus, viņiem ir skumji, jo viņiem Rīgas cirks vienmēr bija licies ļoti mīļš, sirsnīgs, pretimnākošs, iekšējā aura, ko ne ar ko nevar aizstāt,” uzskata bijusī Rīgas cirka darbiniece Baiba Reinika. 

Reinika, kura 13 gadus nostrādāja Rīgas cirkā par veterinārārsti, ir tradicionālā cirka piekritēja un uzskata – ja nezina, kā citādi piesaistīt publiku, tad rādot plikņus.  

Rīgas cirka radošais direktors Ķibers: Laikmetīgais cirks korelē un iet sinerģijā ar citām mākslas formām

“Manuprāt, izrāde bija viens virziens, kā arī cirks attīstās. Tātad mēs esam nosprauduši virzienu, kā cirks attīstās, - rezidenču programmas, parādīt, cik dažāds, interesants un dažādāks var būt laikmetīgais cirks. Kā laikmetīgais cirks korelē un iet sinerģijā ar citām mākslas formām – ar mūziku, deju, performances mākslu, ar teātri,” savu koncepciju skaidroja Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers. 

“Es domāju, ka mākslas pamatdoma vispār ir mazliet provocēt, lai sabiedrībā radītu kaut kādas pozitīvas izmaiņas. Mēs daudz dzīvojam kaut kādās klišejās, sabiedrības modeļos, kur māksla nestāv uz vietas, nav plakana, var radīt kaut kādu emociju, un tas bija arī šajā izrādē,” neslēpa Ķibers. 

To, ka izrāde iezīmē pavisam citu šķautni cirka piedāvājumā, apgalvoja arī skatītāji.

Skatītāji uzsvēra, ka šis ir cits cirka koncepts un “spridzina smadzenes”, norādīja, ka cirks ir atdzīvojies un ka šāda veida izrāde liecina par jaunu ēru. 

Arī Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese pauda, ka neko šokējošu vai neētisku “Svalbard” kabarē priekšnesumā nesaskata. 

“Ja mēs domājam par kailu ķermeni, tāds jau ir bijis mākslā kopš Senās Grieķijas laikiem, pēc tam atgriezies renesanses laikā. Līdz šim tas ir vairāk bijis sievietes ķermenis, kas ir bijis vīrieša skatiena pozīcijā ietverts un šeit – ļoti jauki, ka tas ir pliks vīrietis, kas tiek pacelts augšā,” teica Krese. 

“Man liekas, ka tā ir ļoti mūsdienīga izrāde, kas atsedz tieši tās paradigmālās pārmaiņas, kas pašlaik notiek mūsdienu sabiedrībā, kas apšauba gan tādu tradicionālo dzimumu lomu, gan sieviešu un vīriešu tradicionālās pozīcijas mūsdienu sabiedrībā, gan arī atsedz daudzas citas samilzušas problēmas,” viņa norādīja.  

Bet Baiba Reinika uzsvēra, ka jautājums ir par to, ko saprotam ar vārdu “cirks”.  Ir jautājums, ko mēs pozicionējam zem vārda “cirks”. 

“Tāda māksla, kādu mēs redzam šobrīd Rīgas cirkā, pasaulē nav nekas jauns, tikai, manuprāt, tam ir specifiskāks nosaukums un tas ir varbūt domāts specifiskākai publikai. Man jau nav kauns pateikt to vārdu “plikņi”. Tā tas arī saucas.

Ir kailo ķermeņu balets, teātri, tikai – vai tas ir Rīgas cirks un vai tā vispār ir cirka māksla? Man drīzāk gribētos teikt, ka tā ir klasiskā cirka noliegšana,"

pauda Reinika. 

"Tur droši vien ir dziļākas saknes apakšā, ja mēs runājam par Latviju un Rīgas cirku. Man kā skatītājam vienkāršajam neinteresē ne politika, ne dziļās saknes, man gribētos baudīt kaut ko acij pieņemamu. Ja tam noņem nost nosaukumu Rīgas cirks, nekādu problēmu,” uzskata Reinika. 

“Tā ir māksla, bet tā jau ir cita māksla. Tas nav cirks ar zvēriem un klauniem. Tas ir viss kas - multikultūrā ir viss kas – teātris, šovs, drusciņ balets, dancošana, dzeršana kā kabarē,” teica Rus. LSM kultūras apskatnieks Andrejs Šavrejs. 

Uz Latvijas teātru skatuves kailums nav nekas jauns; cirkā kas tāds pieredzēts pirmo reizi

Šī bija pirmā reize, kad vēsturiskā Rīgas cirka arēna pieredzēja šāda veida izrādi. Taču, piemēram, uz Latvijas teātru skatuves kailums vairs nav nekāds jaunums. 

2008. gadā režisora Dž.Dž. Džilindžera izrādē “Jūdas skūpsts” Nacionālajā teātrī bez apģērba skatītāju acu priekšā atradās aktieris Jānis Āmanis. Tolaik prese rakstīja, ka kaut ko tādu latviešu auditorija vēl nebija redzējusi. 

Nesenākā pagātnē kailšoku izraisīja poļu mākslinieka izstādes "Neredzamās zonas" plakāts uz Medicīnas muzeja sienas, sākumā Veselības ministrija nesaskaņoja plakāta izvietošanu, bet vēlāk no cenzūras atteicās. 

Tomēr līdz šim vislielāko ažiotāžu par kailumu mūsu valstī raisīja “Leļļu operas” reklāmas plakāts, kurā Pinokio tēlā bija redzams kails mākslinieces Katrīnas Neiburgas dēls. Šī lieta pat eskalējās līdz kriminālprocesam. 

“Man gan Katrīnas Neiburgas gadījums, gan arī Medicīnas muzeja gadījums – man tiešām likās, ka es esmu viduslaikos un man bija tik šausmīgi kauns par mūsu sabiedrību, jo nevienā no šīm situācijām, pat gribēdama, neredzēju neko perversu. Man liekas, kad pats spoguļojas kaut kādā savā zemapziņas perversumā un tad tu kaut ko tādu ieraugi,” pārdomās dalījās Solvita Krese.  

Cirka mākslinieks Toms Brands akcentēja, ka ir labi cilvēkus novietot ārpus ierastās komforta zonas, jo tad viņiem rodas galvenais jautājums, kas ir māksla un kas ir tās mērķis. Viņš arī apliecināja, ka šī izrāde viņam nozīmējusi izrādīt cieņu Rīgas cirkam un jo īpaši izcelt tā skaistumu – kupolu, lai cilvēki to ieraudzītu citām acīm. 

“Protams, šis cirks piedzīvo pārmaiņas - no vairāk tradicionālā un izklaidējošā cirka uz vairāk mākslā balstītu, kas joprojām var būt izklaidējošs, jo cirks vienlaikus iemieso abas šīs īpašības,”

teica Brands. 

Arī viņa kolēģis Akrovatakis uzsvēra, ka jebkuras pārmaiņas nāk kopā ar satricinājumu un nevienas izmaiņas nenotiek viegli. 

“Mēs šobrīd laužam ledu – lai nokļūtu nākamajā līmenī, citā pieņemšanas līmenī, savstarpējās sapratnes līmenī. Mums šeit nebija nekādu radošo ierobežojumu, mums pilnībā uzticējās, un tas ir tas, par ko ir māksla. Mēs šeit ieradāmies, mēs cienām šīs vietas vēsturi, apzināmies, ka daudzi šeit pelnīja iztiku un ziedoja savu dzīvi, attiecības šai ēkai, mēs atzīstam, ka šeit ir bijuši dzīvnieki un nebrīve, un mēs neesam pret to, mēs esam mūsdienu dzīvnieki, un tā ir provokācija,” skaidroja Akrovatakis. 

Laikmetīgā mākslas centra direktore: Laikmetīgā māksla ir mūsdienu spogulis

Solvita Krese norādīja, ka laikmetīgā māksla ir mūsdienu spogulis. 

“Piemēram, 1928. gadā Dišāns atnes uz Parīzes salonu un noliek pisuāru un pasaka – tā ir māksla, un visi taču vienkārši ir šokā, un tas ir tāds paradigmas pagrieziens visā mākslas vēsturē - redīmeids (gatavo priekšmetu māksla) kļūst par mākslu. Bet tam laikam tas bija – kā kaut kas tāds var notikt?” teica Krese. 

Arī Mārtiņš Ķibers uzsvēra, ka laikmetīgais cirks no klasiskā atšķiras. 

“Tradicionālais cirks ir izklaide, tai nav pievienotās mākslas vērtības, bet mēs tradicionālo cirku nekādā ziņā nenoliedzam. Es domāju – ir laiks parādīt, cik viņš ir dažāds, cik var būt dažāds. Un Rīgas cirkam noteikti būs jāmainās un Rīgas cirks mainās.

Pēdējos 20–30 gados tradicionālais cirks ir radījis to sajūtu, ka ir zvēri, nāk bērni, skatās klaunus. Laikmetīgā cirkā tomēr ir drusku citādi – tas nav tikai orientēts uz bērniem. Arī uz pieaugušajiem, un dažādas auditorijas var sastapt savu interesanto lietu,” stāstīja Ķibers. 

Tomēr netrūkstot tādu, kas ilgojas pēc pagātnē pierastā cirka, kurā ir redzami arī savvaļas dzīvnieki. To īpaši uzsvēra Baiba Reinika, sakot, ka šobrīd Latvijā klasiskā cirka nišu aizpildot lietuviešu vasaras cirki. 

“Es jebkurā gadījumā tās jaunās vēsmas nesaukšu par cirku, un maniem bērniem un mazbērniem būs zināms, kas ir klasiskais cirks,” viņa teica. 

Bet Mārtiņš Ķibers uzsvēra – sabiedrība attīstās. 

“Tā visa lieta, kas bija saistīta ar dzīvniekiem – uzstāšanās ir viens, bet visa turēšana, pārvešana – bija vienkārši briesmīga, mēs jau redzam, kā te tas ir bijis.

Laikmetīgais cirks tomēr ir cirks, kur centrā ir cilvēks,

un kad dzima cirka tradīcija, kā izklaidēt cilvēkus, kas brauca no laukiem uz pilsētām, lielākoties tā bija cilvēka uzvara pār dabu. Un domāju, ka tagad būtu tīri ētiski nerunāt par cilvēka uzvaru pār dabu, jo cilvēks jau par daudz ir uzvarējis dabu,” norādīja Ķibers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti