Kultūršoks

Kultūršoks: „Kādi raidījumi un kāpēc pazudīs no LTV ētera taupības režīma dēļ?”

Kultūršoks

Kultūršoks: «Tiesvedība beigusies,tomēr Rakstniecības muzejs savā ēkā atgriezties nevarēs»

Kultūršoks: «Tiesvedība beigusies,tomēr Rakstniecības muzejs savā ēkā atgriezties nevarēs»

«Kultūršoks»: Tiesvedībā par Rakstniecības muzeja ēku zaudētājs ir muzejs un nozare

Šonedēļ noslēdzās tiesvedība strīdā par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēku Rīgā, Pils laukumā 2. Ieguvējas ir abas strīdā iesaistītās puses – gan būvnieki, gan VAS ''Valsts nekustamie īpašumi''. Zaudētājs šajā situācijā ir viens – Rakstniecības un mūzikas muzejs un patiesībā visa muzeju nozare kopumā.

ĪSUMĀ

  • Valsts nekustamie īpašumi netieši atzīst – būvniekiem bijusi taisnība
  • Mierizlīgums panākts, bet muzejs pārceļas uz citām telpām
  • Kultūras ministrija pat neizskata iespējas meklēt nepieciešamo papildu finansējumu
  • Muzeju nozares domnīcas “Creative museum” vadītāja uzskata – Rakstniecības un mūzikas muzejam jāatgriežas Pils laukumā 2
  • Ēkas Pils laukumā 2 liktenis joprojām nav skaidrs

''Valsts nekustamie īpašumi'' netieši atzīst – būvniekiem bijusi taisnība

Tieši pirms diviem gadiem valsts akciju sabiedrība ''Valsts nekustamie īpašumi'' (VNĪ) lauza līgumu ar pilnsabiedrību “Jēkabpils PMK un BBA”, kas tobrīd veica Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas Pils laukumā 2 rekonstrukciju. Būvnieki jau bija veikuši aptuveni pusi darbu, kad, atrokot ēkas pamatus, būvnieki atklāja projektā neparedzētus darbus un lūdza papildu laiku un resursus projekta pārstrādei un izpildei.

VNĪ būvnieku prasību uzskatīja par nepamatotu un līgumu lauza. Būvnieki vērsās tiesā, prasot no valsts piedzīt 420 tūkstošus eiro. Tagad nekustamie īpašumi netieši atzīst, ka būvniekiem bija taisnība.

“Objektīvie fakti bija, ka būvnieki kavēja termiņus, un šie iemesli, kāpēc kavēja, sākotnēji varbūt likās ne tik sarežģīti, kā pēc tam, veicot padziļinātu izpēti, atklājās šajā ēkā,” atklāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ilgstoši neatsaucās būvnieku piedāvātajam kompromisam – mierizlīgumam. Kā argumentu minot neparedzami ilgo un sarežģīto tiesvedību, pagājušā gada vasarā VNĪ piedāvāja Rakstniecības un mūzikas muzejam pārcelties uz teju divas reizes mazākām telpām Mārstaļu ielā 6.

Šī nama pārbūvei VNĪ novirzīja 4 miljonus eiro – līdzvērtīgu summu tai, ko muzeja rekonstrukcijas vajadzībām bija piešķīrusi Norvēģija un kuru nācās atmaksāt, darbus apturot. Tika arī paziņots, ka, rekonstrukcijas darbus atsākot,  muzeja atgriešanās Pils laukumā 2 izmaksātu divas reizes vairāk.

“Pirmkārt, Mārstaļu iela 6 ir Rakstniecības un mūzikas muzejam saimnieciski izdevīgākais risinājums – ieguldījumi šajā ēkā ir 4 miljoni eiro, kas ir tam paredzētajā budžetā. Arī laiks, jo  Mārstaļu ielā 6 muzejs varēs ievākties par apmēram pusotru gadiu ātrāk nekā Pils ielā,” skaidroja Janvāre.

Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone pastāstīja, ka šis arī bijis iemesls pieņemt lēmumu par labu muzeja pārcelšanai uz Mārstaļu ielu 6.

“Šim risinājumam mēs redzam saprotamu laika grafiku un arī finansējumu, kurš jau šobrīd ir ieplānots budžetā,” bilda Vilsone.

Janvāre norādīja, ka pašlaik budžetā nav 7 miljonu eiro, ko varētu novirzīt telpu Pils laukumā 2 rekonstrukcijai, un ka arī muzeja vadība to labi apzinās.

Atbildot uz jautājumu, vai divu gadu laikā šai mājai izmaksas pieaugušas divas reizes, Janvāre skaidroja, ka veiktas divas iepirkumu procedūras, lai noskaidrotu izmaksas, par kādām šī ēka ir pabeidzama, un ''šie bija tie skaitļi, kurus mums pretendenti atklātā konkursā iesniedza''.

Mierizlīgums panākts, bet muzejs pārceļas uz citām telpām

Iespējams, tikai sakritība, bet brīdī, kad muzejs piekrita piedāvājumam pārcelties uz Mārstaļu ielu un lēmumu oktobrī apstiprināja valdība, strauji sāka risināties arī mierizlīguma sarunas. Janvāra sākumā VNĪ kopā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju iepazīstināja sabiedrību ar jaunajām telpām,  un tieši divas nedēļas vēlāk mierizlīgums tika noslēgts.

“Mums, ''Valsts nekustamo īpašumu'' valdei, ir gandarījums, ka mierizlīgums ir stājies spēkā un šis process ir noslēdzies. Ir panākts labs rezultāts finansiāli, un ēka ir atbrīvota no apgrūtinājuma, kas nozīmē, ka varam domāt par tālāko ēkas likteni,” uzsvēra Sigita Janvāre.   

Pilnsabiedrības "Jēkabpils PMK un BBA" pārstāvis, līdzīpašnieks Ivo Čerbakovs savukārt atzina, ka, lai arī priecājas par konstruktīvu risinājumu, pēc šī pasākuma paliekot pēcgarša.

“Ne jau mūsu mērķis, uzsākot līguma izpildi,  bija iesaistīties strīdā, kuru gala rezultātā mēs atrisinām ar izlīgumu,” akcentēja Čerbakovs. Viņš arī uzsvēra, ka objekts nav pabeigts un ka turpmākie plāni nav zināmi.

Tiesas sēdei, kurā bija paredzēts tiesai iesniegt noslēgto mierizlīgumu, bija jānotiek šonedēļ. Taču, iespējams, lai izvairītos no mediju uzmanības, puses lūdza tiesas sēdi nolikt ātrāk – jau pagājušajā nedēļā. Šonedēļ tiesa jau varēja paziņot savu nolēmumu.

“Jā, ņemot vērā, ka abas puses noslēdza izlīgumu un tiesa ar savu lēmumu ir izlīgumu apstiprinājusi, pamatojoties uz to, tiesvedība ir izbeigta,” apstiprināja Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Krēvica.

Puses ir vienojušās, ka par paveiktajiem darbiem VNĪ izmaksā būvniekiem 270 tūkstošus eiro, savukārt būvnieki līdz ar to nepretendē piedzīt līgumsodu un nodarītos zaudējumus.

“Lieta bija ļoti komplicēta, un tur bija iespējams gan – gan. Vai nu viena puse zaudē, vai otra puse zaudē, vai abas puses daļēji vinnē vai zaudē. Izlīgums ir tāda procesuāla darbība, ko tiesa arī parasti veicina, jo puses arī nezina, kāds būs tiesas nolēmums, ja lieta tiktu skatīta pēc būtības. Arī puses ieekonomē naudu un laiku,  bet, kāds būtu iznākums, es pateikt nevaru,” atzina Krēvica.

Kultūras ministrija pat neizskata iespējas meklēt nepieciešamo papildu finansējumu

Līdz ar mierizlīgumu par nepārvaramo pasludinātais šķērslis – neprognozējami ilgā tiesvedība – ir novērsts. Taču Rakstniecības un mūzikas muzeja atgriešanās savā ēkā ir utopiska vēlme. Kultūras ministrija pat neizskata iespējas meklēt nepieciešamo papildu finansējumu. Savukārt VNĪ apelē pie Rakstniecības un mūzikas muzeja godīguma, lai tas turētos pie solījuma Pils laukuma ēkā neatgriezties.

“Mums ir bijušas sarunas gan ar Kultūras ministrijas amatpersonām, jau nākot šai informācijai, ka gatavojas mierizlīgumam, gan ar ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''. Un šie apstākļi, kas mums ir tikuši izskaidroti, ka ēkas Pils ielā 2 pabeigšanai vajadzīgi vēl vismaz trīs miljoni eiro, kā arī tas, ka šis papildu finansējums valsts budžetā nevar būt pieejams pārskatāmā un prognozējamā laika periodā. Līdz ar to tas ir risks vispār muzeja publiskajai funkcijai iestagnēt uz ļoti ilgu laiku,” pastāstīja Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Kultūras ministrijā savukārt akcentēja – šobrīd notiek valsts budžeta veidošana, un 2019. gadā prognozes iegūt papildu finansējumu netiek solītas.

“Kultūras ministrijai patiešām nav papildu trīs miljonu. Neatliekamu vajadzību ir ārkārtīgi daudz. Kultūras ministrija uzskata, ka mums ir jārīkojas atbilstoši budžeta iespējām,” teica Dace Vilsone.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle Sigita Janvāre uzskata – muzejs šo lēmumu ir pieņēmis ļoti pārdomāti un izsvērti  un ir uzskatāms par nopietnu sadarbības partneri, ar kuru VNĪ ir vienojušies par mērķi, kuru vēlas sasniegt. Viņa arī pauda: “Man nav šādu indikatoru, ka muzejs neapmierināts vai ka muzejs negribētu uz Mārstaļu ielu 6 iet.”

“Mēs skatāmies uz to, ko mēs ar šo ēku varam iegūt, nevis to, ko ar Pils 2 varam zaudēt, ja reiz šis stāsts nav atgriežams,” atzina Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore.

Muzeju nozares domnīcas “Creative museum” vadītāja uzskata – Rakstniecības un mūzikas muzejam jāatgriežas Pils laukumā 2

Savukārt muzeju nozares domnīcas "Creative museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone uzskata, ka muzeja atteikšanās no telpām stratēģiski svarīgajā Pils laukumā, kas jau drīz kļūs par muzeju kvartālu,  ir nepareiza, un to nedrīkst pieļaut.

“Tas ir sāpīgi  ne tikai pašam muzejam, kuri ir piekrituši šai ēku maiņai, droši vien domājot un paļaujoties, ka šis laiks nav prognozējams, bet šī ziņa ir sāpīga visai nozarei.

Tas ir signāls, ka šis nacionālas nozīmes muzejs ir izrādījies ne tik prioritārs, lai cīnītos par šo papildu finansējumu, jo 3 miljoni, kas ir publiski dzirdētā summa, kas ir pietrūkusi, nav nenormāli liela summa nacionālas nozīmes muzejam,”

ir pārliecināta Sīmansone.

Viņa norādīja, ka šis finansējums būtu jāmeklē, ja neesot jau par vēlu.  Pēc Sīmansones domām, ja vēl nav notikusi ne ekspozīcijas, ne tās koncepta sagatavošana, vēl nekas nav palaists garām un nekas neatgriezenisks nav noticis.

Būvniecības iepirkumu Mārstaļu ielas nama rekonstrukcijai paredzēts izsludināt rudenī. No novirzītajiem 4 miljoniem vēl nav iztērēts neviens cents.

“Ja mūsu funkcija ir izstāžu nodrošināšana, tad mēs to darām valsts dotajos apstākļos. Tā tomēr ir arī valsts izvēle, cik plaša, cik reprezentatīva vai, gluži pretēji, cita formāta muzejā viņi vēlas redzēt valsts, nacionālo literatūras un mūzikas mantojumu,” pauda muzeja direktore Ruskule.

Ēkas Pils laukumā liktenis joprojām neskaidrs

Tikmēr Pils laukuma ēkas liktenis neskaidrs. VNĪ pārstāve atzina, ka konkrētu plānu neesot, taču ēkai Pils laukumā 2 ir konkrēts virsmērķis, proti, valsts un sabiedriskā funkcija, un tā mainīta netiekot.

“Šobrīd iepirkums tālākai rekonstrukcijai netiks sludināts, jo ēkai vēl nav atrasts nomnieks, nav atrasta funkcija.

Mēs šobrīd varam runāt tikai par pagaidu darbiem, lai saglabātu ēkā veiktos ieguldījumus,” skaidroja Janvāre.

Viņa arī norādīja, ka ēkai meklēs jaunu nomnieku. VNĪ ir gatavi vērsties gan pie ministrijām, gan Eiropas institūcijām un meklēt ēkai jaunu izmantošanas veidu.

“Es teiktu – pieprasījums šai ēkai noteikti būs, mums ir jāatrod labākais veids, kam to uzticēt nomā,” sarunu noslēdza Janvāre.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti