«Kultūršoks»: Mūziķu konflikts ar «Latvijas Koncertiem» jārisina Kultūras ministrijas līmenī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lielākā daļa mūziķu neapmierinātību raisījušo problēmu ir risināmas tikai Kultūras ministrijas līmenī, norāda Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji, taču joprojām ir aktuāls jautājums, vai ministrija ieinteresēsies arī par kvalitatīviem, ne tikai kvantitatīviem rādītājiem "Latvijas Koncertu" darbībā.

Publiskā konflikta aizsākums meklējams “Latvijas Koncertu” un “Carion” kvinteta sarunās par iespēju koncertēt Rīgas festivāla ietvaros šovasar. "Latvijas Koncerti" sākotnēji paziņojuši, ka piekrīt mūziķus pārstāvošās aģentūras nosacījumiem, un apsolījuši, ka drīzumā projektu menedžeris sazināsies par līgumu, divas nedēļas vēlāk “Latvijas Koncerti” atvainojās un paziņoja, ka līdzekļu trūkuma dēļ kvintetam sadarbību atsaka.

“Tā ir mūsu iekšējās komunikācijas kļūda... Darbinieki apstiprināja koncertu pirms mēs to varējām apstiprināt galīgajā lasījumā," atzīst VSIA „Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis.

"Arī Kultūras ministrija komentēja, - tas ir normāli. Tas nav normāli! Mūziķi atceļ slimības dēļ. Mūsu aģents tā arī teica – mēs saprastu, ja jums nav naudas un jūs atceļat visu festivālu, bet jūs atceļat vienu koncertu," skaidro “Carion Quintet” mūziķis Egīls Šēfers

“Carion” kvintetu pārstāvošie latviešu mūziķi vērsās Latvijas Radio, un konflikts izskanēja publiski. Mūziķi pauda sašutumu ne tikai par konkrēto atteikumu, bet par "Latvijas Koncertu" attieksmi pret mūziķiem kopumā, pārmetot valsts lielākajam koncertdzīves  organizētājam autoritāru vadības stilu un faktisku monopolstāvokli nozarē. Viņiem pievienojās arī citi Latvijas mūziķi – Rihards Zaļupe, Ēriks Kiršfelds. 

Zīmīgi, ka pēdējie divi jau dažas dienas vēlāk no "Latvijas Koncertiem" saņēma vēstules, kurās to valdes loceklis Guntars Ķirsis uzskaitījis visas neprecizitātes mūziķu izteicienos, kvalificējis tās par goda un cieņas aizskārumu un pieprasa nepatiesi pausto ziņu atsaukšanu, pretējā gadījumā "Latvijas Koncerti" lems par vēršanos tiesā.

"Es neuzskatu, ka tā ir vēršanās pret kādu cilvēku, ja pieprasa atsaukt nepatiesu informāciju. Tā ir lietu nolikšana savās vietās, tas arī viss," uzsver Ķirsis.

Uz jautājumu, vai tā uzskatāma par normālu komunikācijas praksi, Ķirsis atbild, ka "Latvijas Koncerti" to neizvēlējās.

"Tam, kas publisko nepatiesu informāciju, jārēķinās, ka tās atsaukšana var tikt pieprasīta," saka "Latvijas Koncertu" vadītājs.

Par šādu attieksmi sašutis ir Šēfers.

"Tas vienkārši ir šokējoši! Liekas, mēs dzīvojam Uzbekistānā vai Baltkrievijā, ja demokrātiskā valstī kaut kas tāds var notikt," emocijas pauž mūziķis.

Rihards Zaļupe savus izteicienus ir precizējis, savukārt, Ēriks Kiršfelds paziņojis, ka negrasās neko atsaukt, jo kļūdījies par vienu koncertu, sakot, ka šogad viņam sadarbībā ar "Latvijas Koncertiem" ir viens, bet izrādījies, ka divi koncerti. Neviens no viņiem vairs publiski runāt nevēlējās.

"Mūziķi ir šausmīgi iebiedēti, jo ir atkarīgi no “Latvijas Koncertiem”. Baidās runāt, jo baidās, ka viņiem nepiešķirs koncertus. Jā, valdes locekļi nepiešķir koncertus, bet parakstu zem līguma liek Guntars Ķirsis," skaidro Šēfers. "Pierādās tieši tas, par ko mūziķi baidījās – mēs kritizēsim, pret mums vērsīsies. Tieši tā, pret mums vērsās. Viņš ar savām darbībām pierāda to, par ko tika kritizēts."

Savukārt Ķirsis uzsver, ka "tiesa ir tikai komunikācijas forma, kad izsmelti pārējie līdzekļi". "Latvijas Koncerti" vēl izvērtēs, vai uzsākt tiesvedību, taču "Latvijas Koncerti" var kļūt ne tikai par prasītājiem, bet arī atbildētājiem. Tiesvedību var sagādāt tas pats “Carion” kvintetam atteiktais koncerts. Mūziķi uzskata, ka e-pasta sarakstē paustais apstiprinājums ir “Latvijas Koncertiem” saistošs.

"Pēc Civillikuma tas ir saistošs, jo gribas izpaudums ir noticis. Ir apstiprinājums no “Latvijas Koncertu” puses, ir atrunāta cena, laiks, kas nozīmē, ka ir izrunātas līguma būtiskās sastāvdaļas," skaidro jurists Ainārs Korulis. "Arī par līguma priekšmetu ir bijusi pilnīga vienošanās."

Arī Šēfers neizslēdz vēršanos tiesā.

Valstij piederošie “Latvijas Koncerti” ir lielākā koncertdzīvi organizējošā institūcija Latvijā. Tā administrē kamermūzikas programmu, festivālus, koncertprogrammas un viesturnejas. “Latvijas Koncertu” paspārnē darbojas trīs kolektīvi – Latvijas Radio koris, “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio bigbends. Tādējādi “Latvijas Koncerti” ir gan mūziķu aģents, gan arī koncertu producents.

Konflikts izvilcis dienas gaismā ilgi briedušu neapmierinātību ne tikai ar “Latvijas Koncertu” attieksmi, bet arī ar tiem piešķirto pārāk lielo ietekmi.

"“Latvijas Koncerti” nav mainījušies. Ir palikusi tāda filharmonijas mentalitāte, ka mēs esam lielā organizācija, visi strādā mums," saka Šēfers.

Savukārt komponists un kultūras žurnālists Edgars Raginskis norāda, ka "situācija bija briedusi ilgi, jo “Latvijas Koncertu” vadības stils ir autoritārs un nedraudzīgs komunikācijā ar mūziķiem".

"Mūsu darba novērtētājs ir Kultūras ministrija. Ja Kultūras ministrijai šķiet, ka mēs kaut ko darām nepareizi, tad viņiem būs jautājumi, mēs sniegsim atbildes," Raginska viedoklim oponē Ķirsis.

Kultūras ministrija vērtē tikai kvantitatīvos “Latvijas Koncertu” darbības rādītājus. Pašā mūziķu un “Latvijas Koncertu” konflikta kulminācijas brīdī ministrija publiskoja “Latvijas Koncertu” plānoto.

 

                                    Plānotais                      Sasniegtais 2015.gadā

Koncertu skaits           206                              305

   no tiem reģionos       60                                106

Apmeklētāju skaits      76 000                         141 436

 

"Es neuzskatu, ka Guntars Ķirsis vai kāds cits no “Latvijas Koncertiem” ir neprofesionāls. Vienkārši, cilvēks, kurš pārāk ilgi dara vienu darbu bez efektīva kontroles mehānisma, var pazaudēt perspektīvu pār situāciju," uzskata Raginskis.

Guntars Ķirsis “Latvijas Koncertus” vada jau 11 gadus. Viņa pašreizējo pilnvaru termiņš beigsies nākamā gada septembrī. 

Vienlaikus ar valdes locekļa amatu “Latvijas Koncertos” Guntars Ķirsis ir arī valdes loceklis SIA “Dzintaru koncertzāle”. Ministrija  e-pasta vēstulē norāda, ka jau pirms diviem gadiem devusi Ķirsim atļauju amatus savienot, un tagad to neapspriež.

"Tas jautājums ir saskaņots ar Kultūras ministriju un Jūrmalas domi. Nesaskatu nekādu interešu konfliktu," norāda Ķirsis.

"Man reizēm liekas jocīgi, ka Guntars Ķirsis no Spīķeriem dodas pie Guntara Ķirša no Dzintaru koncertzāles, kaut kur pa vidu viņi satiekas, un abi Guntari runā par, piemēram, Radio kora koncertiem. Gribētos tad saprast, kuram Guntaram Ķirsim tās intereses mīļākas – Radio kora intereses pārdot par lielāku cenu vai Dzintara koncertzāles intereses nopirkt par zemāku cenu?" - tā Šēfers.

Kultūras ministrija norāda, ka “Latvijas Koncertos” darījumiem ar Dzintaru koncertzāli valdes locekļa pienākumus uzdots veikt citai personai – Latvijas Koncertu finanšu direktorei Zandai Strumpei, kura gan ir tieši pakļauta Guntaram Ķirsim, raisot šaubas par patiesas neitralitātes iespējamību lēmumu pieņemšanā.

Taču vislielākās pretenzijas nozarē ir pret to, ka "Latvijas Koncerti" ne tikai rīko Lielās Mūzikas balvas ceremoniju, bet arī izvēlas žūrijas sastāvu.

"Šobrīd šī koncertorganizācija atbild par visu – arī par procesu, kādā tiek izvēlēti žūrijas locekļi, apkopo šo informāciju, sagatavo Kultūras ministrijai , un viņi apstiprina žūrijas komisijas locekļu sarakstu,” skaidro Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekle Daina Markova. “Tas ir jautājums par žūrijas atdalīšanu no pasākumu organizēšanas.”

"No vienas puses, es to varu saprast. Pretrunas veidojas, ka zem “Latvijas Koncertiem” strādā arī vairāki kolektīvi, kas ir regulāri balvu ieguvēji. Ir tiešā “Latvijas Koncertu” pakļautībā. Tur veidojas interešu konflikts,” norāda Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais

Lielākā daļa mūziķu neapmierinātību raisījušo problēmu ir risināmas tikai Kultūras ministrijā. Jautājums, vai ministrija ieinteresēsies arī par kvalitatīviem, ne tikai kvantitatīviem rādītājiem "Latvijas Koncertu" darbībā.

"Manuprāt, ļaunākais, kas šādā situācijā var notikt, ja viss noplok – mēs kaut ko pārpratām, nebija jau tik traki... Par to ir jārunā ministrijas un valsts līmenī. Tādēļ man pilnīgi neizprotama ir Kultūras ministrijas atbilde, ka “Latvijas Koncerti” darbojas bez pretenzijām, un tur nekas netiks izvērtēts, ir lieki to celt gaismā. Tas nav tālredzīgas kultūrpolitikas solis," konstatē Raginskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti