Kultūršoks

Kultūršoks: «NEPLP nespēja vai nevēlējās iecelt spēcīgu LTV vadītāju?»

Kultūršoks

Kultūršoks: „Kas šobrīd notiek Straupes pilī?”

Kultūršoks: «Kad Rīgai būs sava koncertzāle?»

«Kultūršoks»: Kad Rīgai būs sava koncertzāle? 

Pēc ilgu gadiem strīdiem, vai Rīgai vajadzīga sava koncertzāle un kur tai vajadzētu atrasties, šonedēļ kultūras nozares pārstāvji pauduši atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Kā sev tīkamāko variantu to izskatīšanai valdībā virzīs Kultūras ministrija. Vai valdība atbalstīs šo projektu, un vai mums vispār ir tam finansējums? 

ĪSUMĀ

  • Kultūras pārstāvji slēgtā apspriedē atbalsta koncertzāles projektu uz AB dambja
  • Eiropas Savienības fondu apguves kārtējais periods strauji tuvojas noslēgumam
  • Kultūras ministrija: AB dambja koncertzālei ir priekšrocības
  • Finanšu ministrija no prognozēm pagaidām atturas

Kultūras pārstāvji slēgtā apspriedē atbalsta koncertzāles projektu uz AB dambja

Koncertzāles tapšanu atbalsta un lūdz visi ievērojamākie Latvijas mūziķi, tostarp Egils Siliņš, Andris Poga, Mariss Jansons un daudzi citi. 

Šonedēļ kultūras nozares pārstāvju presei slēgtajā apspriedē izskanēja vairuma klātesošo atbalsts koncertzāles projektam uz AB dambja. Oficiālu atbalstu paudusi Nacionālā arhitektūras padome tās priekšsēdētāja Gata Didrihsona personā. Pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece pat ziņoja par atbalsta biedrības dibināšanu.

“Mēs sanācām kopā un sākām domāt, kā mecenātisma domāšanu iedzīvināt sabiedrībā – nevis gaidīt, ka man kāds iedos, bet ko es varu iedot. Sākām privātu iniciatīvu “Atbalsti koncertzāli!”, kurā mēģināsim skaidrot, kāpēc koncertzāle Rīgā ir vajadzīga,” pastāstīja Aizsilniece. 

Eiropas Savienības fondu apguves kārtējais periods strauji tuvojas noslēgumam

Diskusijas par akustisko koncertzāli Rīgā  – tās nepieciešamību un atrašanās vietu – norisinās jau sen, no pagājušā gadsimta beigām. Šķita, tām pielikts punkts, kad 2006. gadā tika pieņemts lēmums par starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta Anda Sīļa projekta uz AB dambja realizāciju. Tomēr 2007. gada finanšu krīze tobrīd pielika punktu pašam projektam.

Kā informē Finanšu ministrija, jau no pagājušā gada vasaras Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums  23, 4 miljonu apmērā tika rezervēts kultūras un dabas mantojumam ar mērķi izveidot nacionālo koncertzāli. 

Eiropas Savienības fondu apguves kārtējais periods strauji tuvojas noslēgumam. Tas beigsies 2020. gadā, ar iespēju izmantot līdzekļus līdz 2022. gadam. Nākamais periods atsāksies vien 2021.gadā, kad pieprasījums būs jāizveido un jāiesniedz no jauna. 

“Mēs iegūstam vismaz piecus gadus ceļā uz koncertzāli, jo jebkurā vietā, īstenojot Nacionālās koncertzāles projektu, mēs nonākam pie nulles scenārija.

Tas nozīmē faktiski sākt visu no pašiem pamatiem, ieskaitot pilsētas plānošanu detālplānojuma izveidi, sabiedriskās apspriešanas, starptautisku metu konkursu,”

skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

Kultūras ministrija: Uz AB dambja koncertzālei ir priekšrocības

Kultūras ministrija uzskata, ka AB dambja koncertzālei ir vairākas priekšrocības. Tas atrodas pašvaldībai piederošā teritorijā, kurai veikta pirmā izpēte, turklāt tai jau ir gatavs projekta mets.

“Ir noticis starptautisks arhitektu metu konkurss, kur ir izvēlēts labākais darbs. Kas ir ļoti būtiski šajā gadījumā, starptautiskā konkursā, kur piedalījās starptautiskas kompānijas, ir uzvarējis latviešu arhitekts. Tā ir iespēja uzbūvēt 21. gadsimta arhitektūru, kas būtu starptautiski atpazīstama, ievērota,” uzskata Melbārde. 

Rēķinoties ar to, ka koncertzālei vairs nav iespējams trekno gadu finansējums, arhitekts Andis Sīlis sākotnēji plānotās izmaksas ap 120 miljoniem samazinājis līdz apmēram 90 miljoniem eiro.

“Risinājums ir adaptīvs – ja tiek izlemts, nevis divas vai trīs zāles tomēr, tad šīs izmaiņas ir viegli izdarāmas,” skaidroja Sīlis. Arhitekts arī uzskata, ka uzskats par dārgo “būvi uz ūdens” ir nepamatots.

“Visa Rīga, kas ir augstāka par trim stāviem, tiek būvēta uz pāļiem,” teica arhitekts. 

Kultūras ministre uzsver, ka par šobrīd pieejamo Eiropas fondu finansējumu – 23,5 miljoniem eiro – tiks sakārtots AB dambis, kas jebkurā gadījumā būs ieguvums.

Viņa uzskata – līdz ar to tiek iegūta sakārtota vide, jo AB dambis ir kultūrvēsturiska vieta, kas jāsakārto. 

“Šī nauda ir iztērēta jēdzīgi, un agri vai vēlu tas dambis būs jārekonstruē. Inženieri, kas ir izpētījuši Rīgas hidrobūvju izmaksas, arī norāda, ka ar katru gadu tās kļūst aizvien lielākas,” teica Sīlis. 

Tomēr skaidrs, ka ambiciozais projekts, pēc desmit gadiem atkal nonākot dienaskārtībā, izraisīs viedokļu lavīnu. Piemēram, piektdien Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš ''Facebook'' pauda, ka uz ministrijas rīkoto kultūras nozares pārstāvju apspriedi netika aicināts, jo tajā tika pulcināti tikai projekta uz AB dambja atbalstītāji. 

Rīgas Dome ar mieru sakopt AB dambi, bet neiesaistīties zāles būvniecībā

Kultūras ministre uzsver, ka konceptuālajā ziņojumā valdībai tiks atspoguļotas arī visas citas vietas koncertzāles būvniecībai. Viņa akcentēja, ka svarīgi ir parādīt visas deviņas vietas. Starp šī deviņām vietām ir gan Andrejosta, gan Torņakalns, gan Mūkupurvs un Zinātņu akadēmija.

Ilgus gadus Rīgas domes favorīts Nacionālās koncertzāles būvniecībai bija Kongresu nams un tā rekonstrukcija. Tajā bija plānots izvietot – tiesa, ne akustisko – koncertzāli un konferenču centru. Šis projekts izmaksātu krietni mazāk nekā ambiciozais AB dambja projekts. 

No domas rekonstruēt Kongresu namu Rīgas pilsētas vadība nav atteiksies joprojām. 

Šobrīd Rīgas pilsētas vadība konceptuāli ir atbalstījusi koncertzāles būvniecību uz AB dambja, norādot, ka Kongresu nama rekonstrukcijas iecerei ir saskatāmi būtiski ierobežojumi kā no tehniskā, tā arī plānošanas un tiesiskā viedokļa. 

Taču mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs uzsver, ka finansiāli šobrīd dome nevarēs piedalīties koncertzāles projektā.

“Vajadzētu parādīt, par kādu naudu mēs šo projektu varētu realizēt. Jā, šobrīd ir rezervēta nauda no Kultūras ministrijas, no struktūrfondiem, lai stiprinātu AB dambi. Tie ir 23 miljoni. Varbūt Rīgas pašvaldība to var izdarīt, pēc tam nodot dambi īpašumā valstij, lai valsts varētu turpināt šo projektu,” teica Burovs. 

“Bet tai pašā laikā ar pilnu atbildību es gribu pateikt, ka Rīgas pašvaldība nesāks realizēt šo projektu par Eiropas naudu, ja nebūs garantija par to, ka valsts pēc tam par savu naudu sāk būvēt koncertzāli,” uzsvēra Burovs. 

Viņaprāt, ja šobrīd nav garantijas, ka ir iespējams apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus pašreizējā plānošanas periodā, tad tas būtu jāpārceļ uz nākamo. 

“Mans ieteikums būtu šo naudu novirzīt Mežaparka estrādei, lai pēc Skolēnu dziesmu svētkiem mēs varētu pilnībā pabeigt P2 posmu un nodot to ekspluatācijai,” bilda Burovs. 

Melbārde uzskata – lielā mērā tas ir arī Rīgas domes izšķiršanās jautājums – vai Rīgas dome piedalīsies Nacionālās koncertzāles izbūvē un par kādiem līdzekļiem. 

“Prakse rāda to, ka pamatā pilsēta piedalās,” uzsvēra ministre. 

Finanšu ministrija no prognozēm pagaidām atturas

Finanšu ministrija savukārt atsakās prognozēt valsts finansiālās iespējas, pirms valdībā un sadarbības padomē nav izdiskutēts Kultūras ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums. Ir skaidrs, ka fiskālās disciplīnas apstākļos lielus līdzekļus valsts koncertzālei piešķirt nevarēs.

Kultūras ministre risinājumu redz publiski privātajā partnerībā, kā piemēru minot Islandi. Taču neesot izslēgta arī Eiropas Savienības fondu plānošana. 

Kultūras ministrija konceptuālo ziņojumu valdībā iesniegs 23. maijā, savukārt 16. maijā starptautiskā konferencē tiks prezentēts nopietns pētījums par koncertzāles kā mūzikas vietas un tūrisma objekta ekonomisko atdevi.

Politiskās batālijas, kas pavada jebkuru kultūras būvi, atspoguļo ne tikai politiķu, bet arī visas sabiedrības attieksmi pret kultūras vietu mūsu vajadzību piramīdā. Taču jebkura kultūras ēka – nevis banka vai lielveikals – ir tas, ar ko asociēs mūsu laikmetu arī pēc simt gadiem. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti