Kultūras ministrijas izplatītajā materiālā apkopoti valdības ieviestie atbalsta mehānismi Covid-19 krīzes pārvarēšanai, kas pieejami arī kultūras jomā strādājošajiem. Dīkstāves pabalstu kritērijus pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem valdība apstiprināja 31. martā, taču 2. aprīlī pabalstiem vēl nav iespējams pieteikties. Ministru kabineta noteikumi, kas paredz iespēju pašnodarbinātajiem pretendēt uz pabalstu, var stāties spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad tie nopublicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Tikmēr VKKF joprojām piedāvā vairākus radošo personu atbalsta veidus. VKKF fonda direktors Edgars Vērpe skaidro, ka VKKF ir trīs radošo personu atbalsta stipendiju veidi: viens ir tām radošām personām, kas darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmuši turpmākai darbībai nepieciešamos ienākumus.
"Domāju, daudzi varēs kvalificēties. Atšķirībā no tās stipendijas, ko taisās maksāt Valsts ieņēmumu dienests, mēs pieļaujam, ka pēdējos mēnešos ir bijuši ienākumi. Tie nedrīkst pārsniegt 967 eiro. Ja šāda situācija iestājusies, persona iet uz Radošo savienību padomi, iesniedz savu pieteikumu un VKKF izskata. Maksimālā stipendijas summa var būt 2580 eiro," skaidro Vērpe.
Tāpat īslaicīgas darba nespējas gadījumā ir iespēja VKKF pieteikties stipendijai līdz 10 dienām, un VKKF sniedz arī atbalstu senioriem sadzīves apstākļu nodrošināšanai.
Vērpe norāda, ka šobrīd VKKF kontā stipendiju nodrošināšanai ir ap 300 000 eiro, savukārt aptuveni 200 000 eiro šogad jau ir izmaksāti. Šī radošo personu atbalsta programma Kultūrkapitāla fondā bijusi jau iepriekš, un Covid-19 krīzes seku mazināšanai papildu finansējumu VKKF nav saņēmis.
Tāpat VKKF finansētajiem bet ārkārtējās situācijas laikā nenotikušajiem projektiem varēs pagarināt izpildes termiņus.
VKKF padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis norāda: jau nolemts, ka projektiem, kurus bija plānots īstenot šajā ārkārtas situācijas laikā vai uzreiz pēc tās, kuru praktiskā organizēšana ir daļēji vai pilnībā apstājusies, ļaut pagarināt termiņus, pārcelt realizāciju uz citu laiku.
Neieviešot striktus nosacījumus, ka nauda jāatdod, tā ļautu iespēju robežās nozarei turpināt darboties.
"Lielākā daļa nozares ir šobrīd palikusi bez ienākumiem, izņemot tos, kas ir valsts struktūrās. Tie ir valsts teātros strādājošie, valsts orķestros strādājošie. Pārējie – gan filmas, tur ir visa ražošana apstājusies, tiem cilvēkiem neviens neko nemaksās, ja neko nedarīs. Tajā pašā laikā gleznotājs var strādāt savā darbnīcā, bet viņa izstāde, kā tagad Ērikam Apaļajam ir muzejā, uz kuru nevar aiziet neviens skatītājs. Viņš ir divus gadus strādājis, tagad viss ir apstājies, sēdi un gaidi. Viss radošais process ir apturēts. Maksāts var tie, kam ir valsts daļa, budžets," atzīmē Vērpe.
