Valsts Kultūrkapitāla fonds ir centrālais radošo procesu un kultūras jaunrades finansētājs Latvijā. Līdzīgi fondi darbojas arī Lietuvā un Igaunijā, kur to budžets ir piesaistīts nodokļu procentiem, tātad – nav atkarīgs no politiķu ikgadējiem lēmumiem. Turklāt tiek finansēts no akcīzes alkoholam un azartspēlēm, tā kultūrai novirzot kaitīgiem ieradumiem iztērēto naudu.
Līdzīga kārtība līdz 2004.gadam bija arī Latvijā, līdz Einara Repšes valdības laikā šo sasaisti pārtrauca.
„Kopš viņu „sačakarēja”, kopš tā brīža arī runājam, ka ir jāatjauno iepriekšējais modelis,” saka VKKF ilggadējais vadītājs Edgars Vērpe, atgādinot, ka apņemšanās mainīt fonda finansēšanas modeli ir valdības deklarācijā. Jau kuro gadu viņš cer, ka apņemšanos beidzot pildīs, jo pašreizējā kārtība neļauj atbalstīt lielus ilgtermiņa projektus un tur radošos ļaudis īsā saitītē. Par to, vai politiķu vidū pietiek izpratnes, kādēļ šī sistēma būtu jāmaina, fonda vadītājs gan ir skeptisks.
„Jebkurš, kurš sevi uzskata par demokrātiskas valsts politiķi, formāli saprot, ka kultūrai vajadzētu būt neatkarīgai no politikas un ka to var nodrošināt tikai, realizējot šo „izstieptās rokas” principu. Taču jūs ļoti labi zināt, kas notiek ar mūsu demokrātiju, kad tā ir jāpiemēro," saka Vērpe. "Kultūrai ir jābūt zināmā mērā kā sargsunim, kas reaģē uz demokrātijas svārstībām, un reaģē jau arī, bet šobrīd kultūra ir diezgan īsā saitītē. Tā vēlme pateikt – ja jūs darīsiet tā, tad mēs jums samazināsim finansējumu, tā visu laiku ir.”
„Šobrīd kultūras ļaudis jau priecājas, ka budžets vismaz nesamazinās,” saka Dace Bluķe, Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja. Kopā ar citiem nozares līderiem viņa vasarā devās pie finanšu ministres runāt par sasāpējušajiem jautājumiem, tostarp VKKF finansējumu.
„Solītais [budžeta] pieaugums nekad neaug tik strauji un skaisti, kā tiek solīts. Tāpēc kultūras nozarē strādājošie diezgan stabili ir par to, lai modeli mainītu atpakaļ uz procentu no akcīzes nodokļiem, jo tas vismaz ir kaut cik prognozējams cipars,” turpina Bluķe.
Viņu arguments – nevienu citu nozari tik lielā mērā saturiski nepiepilda nevalstiskais sektors un individuālie mākslinieki, kas gandrīz pilnībā atkarīgi no Kultūrkapitāla fonda naudas. Taču Finanšu ministrija fonda budžeta sasaistei ar nodokļiem līdz šim teikusi stingru nē. Tagad gan situācija varētu mainīties.
„Nu man patīk šī doma, ka kultūras nozare, kurai būtu jābūt politiski neitrālai un neatkarīgākai, ka tai nebūtu jābūt atkarīgai no politiķu lēmumiem par to, cik finansējuma tai katru gadu būtu nepieciešams,” - tā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura savulaik Saeimā vadīja kultūras lietu komisiju. Viņa gan atzīst, ka pārliecināt finanšu plānotājus par Kultūrkapitāla fonda finansējuma maiņu nebūs viegli.
„Es domāju, ka kultūras ministrei vajadzētu nākamgad nākt ar šo iniciatīvu, lai valdība var vērtēt un lemt. Kaut gan jāsaka, ka Finanšu ministrijas ierēdņi, protams, ir diezgan skeptiski pret iezīmētajiem budžetiem. Ja vien izdotos novilkt robežu, ka šis ir izņēmums, un „neatvērt Pandoras lādi”, ka tad arī citas nozares gribētu ko tādu, man šķiet, ka būtu labi,” uzskata Reizniece-Ozola.
Virzība varētu sākties pavasarī, kad valdībā gaidāmas diskusijas par valsts nodokļu reformu kopumā. Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sola tajā neaizmirst arī Kultūrkapitāla fondu.
„Nākamajā gadā mums ir plānota Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa iesniegšana. Un lielā mērā tas, ar kādu koncepciju mēs iesim uz priekšu, būs saistīts ar to, kāda būs kopējā nodokļu reforma,” saka Melbārde.
Kultūrkapitāla fonda gada budžets šogad ir 10 miljoni eiro – gandrīz tikpat, cik labākajā gadā pirms krīzes. Fonda vadītājs gan lēš, ka ar piesaisti nodokļiem tas būtu divtik lielāks, līdzīgi kā Igaunijā.
8. septembrī tika apstiprināts jauns VKKF padomes sastāvs, savukārt 6. oktobrī par VKKF padome priekšsēdētāju tika ievēlēta Sigita Kušnere, bet par priekšsēdētājas vietnieci Inga Brūvere.
