Pirmajos darbības gados Kultūrkapitāla fonda finansējums bija piesaistīts procentiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas, bet 2004.gadā Einara Repšes valdības laikā šo sasaisti pārtrauca. Kultūras ministre Dace Melbārde pārliecināta, ka pie šīs sistēmas būtu jāatgriežas, jo fonda budžetam jābūt stabilam un paredzamam.
„Mums ir ļoti svarīgi, lai VKKF katru gadu nav tāds politisko sarunu un diskusiju objekts,” skaidro Melbārde.
Ministre uzsver, ka gatava diskutēt par dažādiem modeļiem, galvenais, lai VKKF strādātu pēc izaugsmes, nevis stagnācijas modeļa, kā šobrīd. Viņa arī atgādina, ka VKKF budžeta piesaisti nodokļu ieņēmumiem savulaik atzinīgi novērtēja arī starptautiski eksperti.
„Kad Kultūrkapitāla fonda ideja sākotnēji radās, bija arī Eiropas Padomes ekspertu vizīte, kas vērtēja kultūras pārvaldības modeli Latvijā. Ir saglabājušies pētījumi, kas slavē un saka, ka VKKF izveide un tā finansēšanas modelis ir ļoti veiksmīgs. Tad tiešām ir jāmēģina saprast un godīgi atbildēt, kāpēc mums nepatīk tas specbudžets un ar ko mēs esam citādāki [nekā citas valstis],” norāda ministre.
Par to, ka radošajam procesam pieejamā nauda ir pārāk atkarīga no politiķu ikgadējiem lēmumiem, kultūras nozarē runā jau gadiem.
Dzejniece Liāna Langa, kas aktīvi iesaistījusies šajās diskusijās, vērtē, ka pašreizējais VKKF budžeta modelis degradējis finansējumu radošajiem procesiem un sekas jūtamas vēl šodien, tādēļ jāatgriežas pie piesaistes akcīzes nodokļiem un nodevām, kas veiksmīgi darbojas arī kaimiņvalstī Igaunijā.
„Tam ir vajadzīga tikai un vienīgi apņemšanās, politiskā griba, ieinteresētība nacionālas valsts kultūras attīstībā, un arī radošo profesiju pārstāvju iesaistīšanās šajā procesā,” saka Langa.
Apņemšanās jaunās valdības deklarācijā ir ierakstīta, bet kā to īstenot, domas dalās. Finanšu ministrija kultūras nozares cerībām atjaunot VKKF budžeta piesaisti nodokļu ieņēmumiem joprojām saka stingru nē.
„Tas pēc savas būtības nozīmētu atgriezties pie speciālā budžeta veidošanas. Šādu pozīciju Finanšu ministrija neatbalsta, jo speciālie budžeti jau kopš 2009.gada ir likvidēti, jo tie ir bijuši ļoti neelastīgi budžeta plānošanai un izlietošanai,” skaidro ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.
Finanšu ministrija sola piedalīties diskusijās un izvērtēt piedāvātās iniciatīvas, bet konkrētas alternatīvas nepiedāvā. Tādu pagaidām nav arī Kultūras ministrijai, taču ministre sola tuvākajā laikā veidot darba grupu kopā ar FM un nozares pārstāvjiem, lai meklētu zelta vidusceļu Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālās neatkarības nodrošināšanai.
