Cicerona vārds balvai ir devis saistību ar Seno Romu, Rietumeiropas civilizācijas un tiesību kultūras šūpuli. Balvas komisija tīši nav izvēlējusies latviešu žurnālistu vai sabiedrisko darbinieku uzvārdus (piemēram, Kr. Valdemāra, F. Veinberga, A. Benjamiņa, K. Skalbes, J. Akuratera, Raiņa) tās apzīmēšanai, jo gribējies uzsvērt vispārcilvēciskus, pasaules kritērijus, vēstīts Cicerona balvas mājaslapā.
Cicerona balvu kultūrā šogad par Eiropas Savienības stiprināšanu saņēma Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura vietā balvu saņēma Francijas vēstniece Latvijā; par ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā apbalvots tika Imants Lancmanis, par par Latvijas sabiedrības iedvesmojumu dzejā, publicistikā un rokoperu libretos – Māra Zālīte, savukārt par akadēmiskā centra veidošanu Pārdaugavā balva tika piešķirta Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam.
Kā teic akadēmiķis Jānis Stradiņš, Cicerona balvas žūrijas priekšsēdētājs, šī balva atspoguļo, kādas personības un kādi veikumi viena gada laikā ir bijuši plašākas sabiedrības atzinības vērti, sabiedrību saliedējoši un Latviju uz priekšu virzoši. Cicerona balva ir sabiedriskās cieņas balva, kuras mērķis ir novērtēt labu profesionālo komunikāciju.
Iepriekšējos gados Cicerona balvu ieguvušas tādas personības kā Maija Amoliņa (LTV žurnāliste), Kirils Serebreņņikovs, Ivars Seleckis un citi. Šajā gadā iesniegti arī 20 pieteikumi Mērfija balvai, taču tā netika piešķirta.
