"Pēc Jēzus Kristus viņa mācekļi turpināja viņa iesākto darbu un daudzi no viņiem sāka vientuļnieka dzīvi tuksnesī. Un tas savukārt aizsāka klosteru fenomenu. Tā arī tāda nošķiršanās, pašizolēšanās vai nu ticības, vai ticības meklējumu vārdā. Un interesantu stāstu mums piedāvāja Latvijas Universitātes Teoloģijas faktultātes docents un priesteris Andris Priede - ka priekšstats ir par nošķirtību klosterī kā par sienu pret apkārtējo sabiedrību. Bet ir daudz piemēru, kur klosteri ir arī skolas jebkura vecuma cilvēkiem, kuri vēlas apgūt kādu amatu vai arodu. Un nemaz nerunājot par visām saimnieciskajām blakus nodarbēm - esam dzirdējuši par vīna darītavām, alus brūžiem, maizes ceptuvēm," pastāstīja Treibergs.
"Šie ticības vientuļnieki ir sastopami arī mūsdienās. Andrim Priedem bija interesants stāsts par austriešu sievieti, kura jau 15 gadus dzīvo kalnos un būtībā viņas ikdiena ir tāda, it kā viņa dzīvotu klosterī. Tikai ar atšķirību, ka viņa ir pilnīgi "ārpus pūļa"," skaidroja ierakstu cikla autors.
