MŪZIKA CIEŠANU LAIKĀ

29. martā Lielajā ģildē un 31. martā Latgales vēstniecībā GORS Andra Pogas lasījumā skanēs Gabriela Forē "Rekviēms", kura aizkustinošo skaistumu slavēt nav vajadzības. Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Radiokoris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solo dziedās Gunta Gelgote (dzidri) un vācu jaunais baritons Johanness Helds (majestātiski). 

Savukārt Lielās Piektdienas vakarā Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Māris Kupčs sniegs Baha “Marka pasijas” restaurējuma pirmatskaņojumu Latvijā. Pat arī neiedziļinoties vēstures līkločos par šīs pasijas oriģinālu un tām mūzikas sastāvdaļām, kas izmantotas mūslaiku versijā, var droši teikt, ka gaidāms spilgts notikums, ko iemiesos baroka koris "Collegium Choro Musici Riga" un orķestris "Collegium musicum Riga" kopā ar solistiem Montu Martinsoni, Rinaldu Kandalincevu un Miku Abaroniņu.

OPERA

Džakomo Pučīni zīmētais Manonas Lesko spožums un posts beidzamajos gados Latvijā eksponējies gan uz kinoekrāna ar Kristīni Opolais un Jonasu Kaufmani, gan uz Baltā nama skatuves. Tagad būs tā, ka no Ināras Sluckas veidotā inscenējuma ņems Mārtiņa Vilkārša dekorācijas, un Elitas Bukovskas vadībā taps koncertuzvedums, kur Mārtiņa Ozoliņa vadībā titullomu dziedās pasaules zvaigzne Ludmila Monastirska un de Grijē lomā būs pasaules zvaigzne Aleksandrs Antoņenko. Dzirdēsim arī Jāni Apeini, Krišjāni Norveli, Raimondu Bramani un citas mūsu operbalsis. Ja vēlaties no sirds līdzpārdzīvot kaisles un traģikas pilnajam stāstam, biļetes vēl aizvien pieejamas. 

LATGALES UZVĀRDI

Februārī klajā nāca grāmata, kas manā uzmanības lokā uzradās tikai pirms dažām dienām. Runa ir par Ilmāra Meža pētījumu "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgalē”.

Neiedomājami aizraujoši lasīt, bet ne jau tā, ka no sākuma uz beigām, nē, te ir tā, ka tu uzmeklē kādas Latgales draugu ģimenes uzvārdu, pēc tam dodies pie citu draugu uzvārda, tad pa ceļam nejauši ieraugi kaut ko tādu, par ko sen jau esi gribējis zināt, ko tas varētu nozīmēt, tad nejauši uzšķir citu lappusi un iepazīsti vēl dažus jaunus vārdus latgaliski, un tā var izklaidēties ļoti ilgi. 

Grāmatā ir ap 4000 uzvārdu. Atlases kritērijs – uzvārda senums. Uzzinām, kuros Latgales pagastos kurš uzvārds labāk iedzīvojies, uzzinām arī, cik uzvārda nēsātāju ir mūsu vidū. Etimoloģija var izrādīties pārsteidzoša ne tikai tad, kad runa par pieklājīgiem Kairišiem vai, teiksim, Rupaiņiem, bet jo sevišķi tad, kad smīkņādami lasām par Muļķiem vai Diršām, ko var skaidrot arī no baltkrievu un lietuviešu valodas skatpunkta. Būšot grāmatas arī par citiem Latvijas novadiem. Ļoti gaidīsim!

KINO

Pagājušajā nedēļā lasīju vecas avīzes un meklēju ziņas par komponista Pētera Plakida jaunības darbiem. Viena no pirmajām filmām (bet varbūt arī pati pirmā filma), kam Pēteris rakstīja mūziku, ir “Vasara Kurzemes balsīs” – scenārija autori Imants Auziņš un Jānis Peters, režisors Imants Brils, operators Dāvis Sīmanis. 

Esmu tumsoņa un nezinu šo godājamo vīru, bet, kā bieži šādos gadījumos, – ja ko redzēsi vienreiz, ieraudzīsi arī otrreiz. Dienu pēc manām ekskursijām vecos laikrakstos e-pastkastē iekrīt vēstule no Kristīnes Matīsas – Imants Brils svin 80. dzimšanas dienu.

Un nu jau gandrīz vai gribas 28. marta vakarā aiziet uz "Splendid Palace" un paskatīties, ko savulaik darījis šis talantīgais vīrs, par kura filmu “Vasara Kurzemes balsīs” tik tēlaini reiz rakstīja Vents Kainaizis. 28. martā filmu par Kurzemi nerādīs, toties būs padomju laikā filmētas lentes par “Latvijas Sarkano grāmatu”, Strazdes bērnunamu “Kaķīši”, Jeti Užāni un viņas cimdu pasauli, 80. gadu ekoloģisko situāciju Ventspilī, apavu ražošanas izraisītām problēmām Subatē un citām interesantām lietām.