Kultūras pērlēm atdzimšanai par Eiropas naudu būs jādod artava tūrismā un ekonomikā

• Būs iespēja atdzimt Cēsu Svētā Jāņa baznīcas krāšņumam
• Šoreiz par ERAF atbalstu jāveicina tūrisms un ekonomikas attīstība
• Adatu fabrika Kuldīgā pārtaps par radošo klasteri un kompetenču centru
• Daugavpilī jau izbauda pozitīvo efektu, un Latgalē atjaunošanu turpinās
• Vairāk restaurēto objektu, un iespēja augt vietējiem meistariem

Iespēja atdzimt gotiskai mūra baznīcai

Cēsu Svētā Jāņa baznīca – viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā un lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas – ir viens no vairākiem desmitiem kultūras pieminekļu, kam nākamajos gados ir izredzes atkopties, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudai. 

“Šajā restaurācijas posmā mums paredzēts sakārtot tieši baznīcas ārpusi. Tā jau cilvēkiem visvairāk krīt acīs. Viņi saka: “Bēdīga gan jums tā baznīca, vai tad nevar kaut ko darīt...” Un tad es atbildu: “Bet vai jūs zināt, kāda fasādei ir kvadratūra?” Tie ir milzīgi cipari - vairāk nekā 3000 kvadrātmetru. Tā mums tomēr ir vecmāmiņa, 720 gadu. Gribētos, lai tā atkopjas. Un, ja šobrīd beidzot ir tāda iespēja to izdarīt... Jo draudzei pašu spēkiem tā ir neiespējamā misija.”

Tā saka Cēsu Svētā Jāņa baznīcas draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš-Vīksne, kurš janvāra spelgonī ir Latvijas Radio pavadonis baznīcas apskatē. „Mēs pirms katra dievkalpojuma paskatāmies, cik rāda termometrs. Šobrīd baznīcā ir septiņi grādi. Un tas mūsu baznīcai pat ir tīri jauki!”

Septiņsimt gadu senā katedrāle ir viena no Cēsu vizītkartēm, kuras atjaunošana jau ilgi ir draudzes un pašvaldības dienaskārtībā. Pirms astoņiem gadiem daļēji veica baznīcas pamatu hidroizolāciju, bet tagad par gandrīz diviem miljoniem Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas plānots nostiprināt baznīcas torni, mainīt jumtu un sakārtot fasādi.

„Pēdējos gados darītie darbi ir bijuši ne mazāk lieli. (..) Bet šoreiz ir tā, ka, ja mēs tiekam pie šiem līdzekļiem – un tas izskatās reāli –, tad arī vizuāli cilvēki to redzēs. Un cilvēkiem tas ir svarīgi,” saka Cēsu Svētā Jāņa baznīcas mācītājs Didzis Kreicbergs.

Mācītājs cer, ka Eiropas naudas atbalsts aktivizēs arī privātos ziedotājus, kuru rokās nākotnē būs baznīcas iekštelpu atjaunošana.

„Tur tie darbi ir mazāki, un tur arī mūsu ļaudis varēs ar saviem ziedojumiem vairāk piedalīties. Tas arī būs jūtamāk un redzamāk nekā līdz šim. Jo ārpuses restaurācija prasa tādus līdzekļus, kādi mums ir grūti apjaušami,” saka Kreicbergs.

 

Veicināt tūrismu un ekonomikas attīstību 

Visā Latvijā netrūkst līdzīgu piemēru, kad greznas muižas un majestātiskas baznīcas, kas savulaik celtas varenības un turības apliecinājumam, šodien palikušas mazu vietvaru un trūcīgu draudžu aprūpē. Iepriekšējā Eiropas fondu plānošanas periodā atbalstu varēja saņemt konkrēti objekti, bet šoreiz Eiropas Komisija likusi

lielāku uzsvaru uz to, kā ieguldītā nauda veicinās tūrismu un ekonomikas attīstību reģionā,

un atjaunojamos kultūras vai dabas mantojuma objektus izvēlas pašvaldības.

Tādēļ ilgs laiks – divi gadi – pavadīti, kopīgi plānojot. Pieprasījums pārsniedzis 200 miljonus eiro „Uzstādījums ir tāds, ka šim atbalstam, pirmkārt, ir jāpalīdz sakārtot pašu mantojuma objektu; otrkārt, jārada lielāka apmeklējuma plūsma; treškārt, jārada jauns, interesants un kvalitatīvs pakalpojums. Un plašākas ietekmes rādītājs ir nakšņojumu skaita pieaugums reģionā. Palielinoties tūristu nakšņojumu skaitam, viņi arī vairāk tērē uz citiem papildus pakalpojumiem. Vismaz teorētiski tā tas ir būvēts,” stāsta Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte.

Decembra beigās valdībā atbalstīti kopumā desmit projekti, kuros iesaistījušās 33 pašvaldības, virkne draudžu un biedrību. Pašlaik gan atlasītas tikai idejas, līgumus par konkrētiem objektiem slēgs līdz nākamā gada beigām. Lielākais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – seši miljoni eiro – iezīmēts kopīgi Siguldas, Valmieras un Cēsu pašvaldībai, kas līdzās jau pieminētajai Svētā Jāņa baznīcai

grib ieguldīt Eiropas naudu arī Cēsu viduslaiku pilī, Siguldas Jaunajā pilī, Ungurmuižā, Āraišu ezerpilī, Valmieras pilsdrupās un Sīmaņa baznīcā, Rubenes baznīcā un Ērģemes pilsdrupās.

Zanda Saulīte no Kultūras ministrijas pašvaldību iesniegto projektu kvalitāti vērtē kā labu un pārdomātu: „Pie pakalpojumu satura jau šobrīd ir piedomāts. Protams, tie pēc tam vēl būs jāizstrādā un jāievieš, bet mēs vismaz esam izvairījušies no tās situācijas kā tad, kad 2015.gadā mēs runājām ar pašvaldībām un jautājām, kādas prioritātes ir norādītas jūsu attīstības programmā. Mēs redzējām - ja blakus pašvaldībā veiksmes stāsts ir, piemēram, kāds amatu centrs, tad, protams, tiem otriem arī likās, ka tas varētu būt viņu veiksmes stāsts. Bet, replicējot idejas turpat blakus, tās, visticamāk, konkurēs ne tajā labākajā nozīmē.

Šobrīd pakalpojumi, kas parādās programmās, pēc būtības meklē konkrētās vietas raksturu, unikalitāti, objekta vēsturi… Domāju, ka tur ir potenciāls, ko attīstīt.”

Kuldīgā no adatu fabrikas par radošo klasteri

„Kuldīgā mēs plānojam attīstīt bijušās adatu fabrikas kompleksu,” ieceri pauž Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa. Kuldīgas 19.gadsimta adatu fabrika, kas vēlāk kalpojusi arī kā apriņķa administrācija un slimnīca, ir viens no pārbūvei gatavākajiem projektiem.

Zaigas Gailes birojs tam jau izstrādājis metu projektu, un pašvaldība cer līdz Latvijas simtgadei ansambļa ēkās izveidot Kuldīgas Mākslas un radošo klasteri ar Latvijas Mākslas akadēmijas filiāli.

„Šobrīd tā pilsētvidē ir degradējoša vieta, ko mums būtu svarīgi sakopt. Vienā ēkā būtu mākslas radošais klasteris, bet otrā – Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma kompetenču centrs. Tā kā tas komplekss atdzīvotos kopumā. (..) Esam plānojuši, ka kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu šajās telpās varētu ieguldīt apmēram 2,4 – 2,5 miljonus eiro,” stāsta Bērziņa.

Kuldīgas novada domei ir sadarbības līgumi arī ar Talsu un Alsungas pašvaldībām un biedrību „Pedvāle”. Eiropas naudu plānots ieguldīt arī Sabiles sinagogā, Alsungas pilī un Firksu-Pedvāles muižā, izveidojot tur starptautisku mākslinieku rezidenci.

Novadi cer, ka tas ļaus astoņos gados palielināt tūristu skaitu par 15 tūkstošiem.

Kuldīgas pašvaldības vadītāja uzsver – arī līdzšinējie ieguldījumi pilsētvides sakārtošanā krietni audzējuši viesu skaitu, ļaujot vērt durvis vairākiem jauniem uzņēmumiem.

Jau izbauda pozitīvo ieguvumus

 Līdzīgi ir Daugavpilī, kur iepriekšējā periodā ar ERAF atbalstu bijušajā cietoksnī izveidoja Marka Rotko mākslas centru. „Daugavpils cietoksnī no Eiropas struktūrfondiem ir ieguldīti jau vairāk nekā 15 miljoni eiro. Un tagad apmeklētāju ir pat vairāk nekā Daugavpilī dzīvo. Tā kā mēs jau redzam to pozitīvo efektu,” saka pašvaldības Attīstības departamenta eksperts Artjoms Mahļins.

Nākamajā periodā vēl apmēram trīs miljoni eiro aizies Daugavpils inženierarsenāla ēkas atjaunošanai. „Daugavpils cietoksnī ir tāda milzīga bijušā inženierarsenāla ēka, kas atrodas ļoti smagā tehniskā stāvokli. Visai šai ēkai plānots atjaunot jumtu un vienu tās korpusu pielāgot Tehnikas muzeja funkcijām,” atklāj Mahļins.

Nākamajos gados Dienvidlatgalē sešos objektos kopumā plānots ieguldīt vairāk nekā piecus miljonus eiro.

Nauda plānota gan Aglonas bazilikas torņa remontam, gan Slutišķu sādžas Vecticībnieku kultūras mantojuma centram, Ludzas pilsdrupām, mākslinieku darbnīcām Krāslavas pils staļļos un Preiļu muižai.

Muižas atjaunošanu pašvaldība pērn sāka pašas spēkiem, ņemot kredītu Valsts kasē, taču ar to nepietika – par to nesen Latvijas Radio Latgales studijas kolēģiem stāstīja Preiļu novada vadītāja Maruta Plivda: „Esam iesnieguši pieteikumu Kultūras ministrijā, un arī Preiļiem pirmajā atlases kārtā ir piešķirti 425 tūkstoši no Kultūras ministrijas - no Eiropas Savienības fondu - līdzekļiem. Par šo naudu mēs plānojam ievilkt pilī komunikācijas, ūdensvadu, kanalizāciju un apkuri.”

„Preiļu pils bija kritiskā stāvoklī. Tādā stāvoklī, ka arī pašiem kultūras pieminekļu sargiem jau likās, ka šis objekts varbūt ir zaudēts,” atklāj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Vairāk restaurēto objektu un iespēju vietējiem meistariem

Viņš Preiļu pili izceļ kā vienu no piemēriem, kur pašvaldība nav tikai gaidījusi uz Eiropas naudu, bet, iespējams, pēdējā brīdī paglābusi no iznīcības vareno Borhu dzimtas mantojumu. Diskusijās par to, kam piešķirt ERAF līdzekļus, inspekcija uzstājusi uz 

pēc iespējas lielāku atbalstāmo kultūras pieminekļu skaitu, kuros varētu sākt vai turpināt kvalitatīvus konservācijas un restaurācijas darbus.

„Mūsuprāt, finansēšanai izraudzītie objekti tādiem principiem atbilst. Mēs inspekcijā esam skatījušies dokumentāciju, vērtējuši… Ļoti labi ir tas, ka restaurēto objektu skaits būs pietiekami liels. Mūs neapmierinātu situācija, ja visa šī nauda tiktu ieguldīta kādos piecos, sešos lielos objektos. Protams, tad tie būtu pilnībā restaurēti, bet ieguvums Latvijai būtu mazāks, nekā ja mēs cenšamies restaurācijas darbus nodrošināt plaši visā Latvijā,” saka Dambis.

35 miljoni eiro uz kopējā Latvijas mantojuma saglabāšanas vajadzību fona nav daudz, tomēr tas ir būtisks atbalsts, secina Kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs. Viņaprāt, īpaši svarīgi, ka tas ļauj augt un mācīties arī vietējiem meistariem. To Dambis uzsver, runājot par vairāku pašvaldību izteiktajām bažām, ka lielas Eiropas naudas vienlaicīga ieplūšana atraisīs būvniekiem rokas diktēt cenas un termiņus:

„Ja nauda sadalās mazākās daļās plašāk Latvijā, tas nozīmē, ka darbus var izpildīt arī mazākas būvfirmas.

Tur ir risks, ka varbūt viņiem nav šī pieredze restaurācijā, bet ir demokrātiskākas cenas. Bet ir ļoti labi, ka arī attālākos Latvijas nostūros veidojas šī kompetence. Varbūt mums ir grūtāk uzraudzīšanas procesā, bet ieguvums ir daudz lielāks. Pieminot to pašu Preiļu pili – tur būvniekam nav iepriekšējas pieredzes, bet viņi ir ļoti daudz mācījušies, braukuši [pie mums], konsultējušies par metodēm, materiāliem un tā tālāk… Un šī būs ļoti laba restaurācija.”

Visi Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētie kultūras vai dabas mantojuma objekti būs jāpabeidz līdz 2022.gadam. Tad arī varēs vērtēt, kā realitātē būs piepildījušās ambīcijas par 140 tūkstošiem audzēt apmeklējumu skaitu.

Šie 35 miljoni eiro gan ir tikai nepilna trešā daļa no visa ERAF finansējuma, kas nākamajos sešos gados būs pieejami kultūrtelpas sakārtošanai Latvijā. Lielāko kumosu saņems galvaspilsēta. Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijai jeb atdzīvināšanai tiks 80 miljoni eiro, puse no šīs naudas – Daugavas stadionam vien. Vairāk nekā simt miljoni eiro sešos gados būs ne tikai nopietns ieguvums, bet arī krietns pārbaudījums projektu īstenotāju spējām šo naudu apgūt un izdarīt to kvalitatīvi.

Nozīmīgākie un finansiāli apjomīgākie ERAF atbalstītie kultūras mantojuma saglabāšanas projekti iepriekšējā plānošanas periodā:

• Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 10 A rekonstrukcija
• Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide
• Vēsturiskās Bangerta villas restaurācija jaunu un inovatīvu muzeja pakalpojumu izveidei
• Bauskas pils
• Arsenāla ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidei
• Liepājas daudzfunkcionālā centra „Lielais dzintars” izveide
• Daudzfunkcionālā centra "Vidzemes mūzikas un kultūras centrs" izveide
• Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē