Novadu reforma skars arī kultūras iestādes
Vēl nepilni četri mēneši, un vasaras vidū Latvijas iedzīvotāji dzīvos jauno novadu robežās. Visam pa vidu – pandēmija un izaicinājums cilvēkus atkal pievērst kultūrai.
Vēl gan jāsagaida Satversmes tiesas lēmumi, jo tas varētu mainīt pašvaldību skaitu valstī. Gaidāmā reforma skars arī kultūras iestādes pilsētās, pagastos un ciemos. Patiesībā grūtākais reformas uzdevums būs balanss starp dažādām nozarēm – kultūru, biznesu, izglītību, sportu, tūrismu un tā tālāk. Jo visiem naudas vienkārši nepietiks, taču sāpīgākais jautājums – kuram tiks vairāk, bet kuram mazāk.
Valmieras novads pēc reformas būs otrais lielākais Latvijā ar 27 pagastiem un četrām pilsētām.
Apvienojoties Valmieras novadā būs 25 kultūras centri un nami, neskaitot muzejus un bibliotēkas.
Jautājums ir – vai vēlme veidot lielākus novadus un centralizācija nenovedīs pie tā, ka tiks reorganizēti vai varbūt arī slēgti kultūras centri?
Valmierā par labāko pārvaldības modeli lems pēc pašvaldību vēlēšanām
Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners, kura pārraudzībā būs 25 kultūras nami, arī šobrīd nespēj pateikt, kas notiks tālāk, jo par labāko pārvaldības modeli balsos jaunā novada deputātu jaunais sasaukums, un tas notiks tikai pēc pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā, praktiski mēnesi pirms reformas stāšanās spēkā.
“Tagad tas uzdevums ir saprast, kā mēs vienā pašvaldībā kopīgi strādāsim un procesus organizēsim.
Skaidrs ir tas, ka šobrīd nav skaidri izstrādāti pārvaldības modeļi.
Pašvaldība ir bijusi pieredzes apmaiņā arī pie citām pašvaldībām, kuras jau pirmajā administratīvi teritoriālās reformas laikā saglabājās gandrīz veco rajonu robežās, vismaz tāda pieredzes apmaiņa ir notikusi. Bet konkrētu modeļu vēl nav,” norāda Toms Upners.
Bažas par maksātspēju un kultūras pieejamību ārpus novada centriem
Kultūras centru asociācijas vadītāja Dace Jurka, kura vienlaikus ir arī Mazsalacas Kultūras centra vadītāja, atzīst, ka šis būs tas laiks, kad cilvēki būs ļoti piesardzīgi un kad jāvērtē arī viņu un pašvaldību maksātspēja par kultūras pasākumiem.
“Neslēgsim ciet tagad, šogad. Bet, ja mums būs jāsalāgo budžets, mēs par to arī esam diskutējuši, ka, piemēram, novadam pievieno tik ļoti daudz mazos novadus un pagastus, tad es jau teicu, kā mēs dzīvosim. Tāpat jau būs tie kredīti un mēs zinām, ka kultūra nav prioritāte. Cik maksās ieejas biļetes uz labu koncertu vai uz izrādi? Vai mēs to spēsim samaksāt, vai mēs tik lielā novadā spēsim līdzfinansēt to kaut kādu starpību, lai tas novada iedzīvotājs, kas nedzīvo centros, vai mēs spēsim laukus piefinansēt?'' vaicā Dace Jurka.
Toms Upners skaidro, ka lielie tradicionālie pasākumi ir vajadzīgi, it sevišķi, ja ir cilvēki, kuri uz vietas to arī patērē, kam to vajag un kas ir gatavi arī līdzdarboties: “Tā pavisam vienkāršoti runājot – ja Vaidavas ezers ir kā iespējama kultūrtelpa, tad, manuprāt, tas ir attīstāms no visiem kopā arī kā tūrisma objekts un piesaistes objekts. Vai, piemēram, Strenču plostnieku svētki vai Kokmuižas svētki.”
Raidījuma “Reģioni Krustpunktā” viesi un eksperti sarunā vairākkārt akcentē –
jā, ir neziņa un mulsums, kā dzīvosim pēc reģionu reformas. Arī jautājumu ir daudz, bet atbilžu – nav.
Valmieras Kultūras centra direktors atzīst, ka šobrīd ir skaidrs, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, bet Mazsalacas Kultūras nama vadītāja, sarunu noslēdz ar būtisku jautājumu – kādā virzienā iesim pēc reformas? Šo atbildi šobrīd sniegt nevar neviens.
