Kultūras nozarē nesteidz atbalstīt JRT aicinājumu boikotēt Krieviju

Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Jaunais Rīgas teātris atcēlis šogad paredzētās viesizrādes Krievijā, bet JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atteicies piedalīties plānotajā iestudējumā Maskavas Lielajā teātrī. JRT arī aicinājis visus Latvijas kultūras darbiniekus paust savu attieksmi ne vien domās un vārdos, bet arī konkrētā rīcībā. Taču kultūras nozarē nostāja pret šo soli ir dažāda. 

Alvis Hermanis par Krievijas agresiju Ukrainā bija sev raksturīgi ass – „tas netiešā veidā ir kara pieteikums visai civilizētajai pasaulei, un neviens Latvijas pilsonis te nevar palikt neitrāls”.

Viedoklim, ka kultūrā labāk sadarboties un atbalstīt progresīvo vietējās sabiedrības daļu, Hermanis vairs netic.

„Man arī ir daudzi draugi un kolēģi Krievijā, kas vienmēr ir centušies mani pārliecināt, ka tas ir auglīgāk - sadarboties, bet es tam vairs neticu. Tas neko nemaina. Jo arī tie cilvēki, ar kuriem es Krievijā esmu sadarbojies, pat ļoti tiešā veidā atbalsta [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu, piemēram, tā ir ar Jevgeņiju Mironovu un Čulpanu Hamatovu, ar kuriem es kopā esmu strādājis,” stāstīja Hermanis.

Kamēr Krievijā valdīs Putina režīms un tas turpinās savu agresīvo ārpolitiku, Jaunais Rīgas teātris neredz iespēju atjaunot sadarbību ar Krieviju. Savā paziņojumā JRT aicina arī citus Latvijas kultūras darbiniekus paust savu attieksmi ne vien domās un vārdos, bet arī konkrētā rīcībā.

Taču viedokļi ir dažādi. Latvijas Nacionālajai operai un Dailes teātrim šobrīd neesot ne tuvāku, ne tālāku plānu doties viesizrādēs uz Krieviju.

Rīgas Krievu teātra viedokli Latvijas Radio iegūt neizdevās.

Marta beigās uz Maskavu plānoja doties Nacionālais teātris, kas tagad vēl domā, kā rīkoties, stāsta teātra pārstāve Līga Rimšēvica.

 „Mums atšķirībā no JRT ir krietni citādāka situācija, jo mūs viesizrādēs ir ielūdzis konkrēti [režisors] Kirils Serebreņņikovs un viņa vadītais Gogoļa centrs, kas arī šobrīd tiek ļoti lielā mērā represēti no Krievijas oficiālās kultūrpolitikas puses. Ja mēs brauktu, tas noteikti būtu atbalsts konkrēti Kirilam un viņa vadītajam teātrim. Turklāt izrāde „Voiceks”, ar kuru mēs braucam, arī ir tieši par varas un indivīda attiecībām,” norādīja Rimšēviča.

Vairāki mākslinieki, kurus ar Krieviju vieno ilggadēja sadarbība, JRT solim neplāno sekot un uzskata, ka kultūru ar politiku nevajadzētu jaukt kopā. Komponists Raimonds Pauls uzskata - kultūras darbinieki pie Ukrainā notiekošā nav vainīgi.

Aktieris Arnis Līcītis uzsver - Krievijas rīcība Ukrainā ir nepieņemama un briesmīga, tomēr tās boikots, atsakoties no sadarbības kultūrā, neko nemainīs.

„Nē, protams, ka tas nav risinājums. Tas ir tāds skaļš žests,” norādīja Līcītis.

Teātra režisors Viesturs Meikšāns, kurš iepriekš iestudējis Maskavā, secina - jautājumam par boikotu ir divas puses.

 „No vienas puses, es tiešām esmu par Ukrainu, ka [Krievija] kaut kādā veidā ir jāboikotē, jāizolē, bet tas strādās tikai tad, ja to tiešām izdarīs ļoti daudzi mākslinieki. Tā kā man pašam vairāk nav projektu, man arī nav jāpieņem lēmums, vai atteikties strādāt Krievijā šo notikumu dēļ,” pauda režisors.

„ Bet katrā ziņā šie krievu honorāri ir 30 reižu lielāki nekā Latvijā, un tā vienmēr ir dilemma - mana ģimene vai politiskā ideoloģija. Tas ir ļoti, ļoti nopietns jautājums katram māksliniekam. Bet, manuprāt, nedrīkst nosodīt arī tos, kas turpinās tur strādāt,” atzina Meikšāns.

Jaunais Rīgas teātris pagaidām atcēlis visas šogad plānotās viesizrādes Krievijā, tostarp dalību Pēterburgas un Omskas teātra festivālos. Alvis Hermanis atteicies no Maskavā plānotā operas iestudējuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti