1. Doma laukumā jauns rezidents - ēdamais dadzis!
Pirmo reizi Latvijas Radio „biogrāfijā” parādās jauns termins – Rezidences mākslinieks. Šogad tas ir ansamblis "Art-i-Shock" jeb trīs izcilas profesionāles: čelliste Guna Šnē, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentāliste Elīni Endzele, kuras pirmdien, 8.maijā pulksten 18.00 sniegs koncertu ar stilistiski bagātīgu programmu "Art-i-Klasika".
Bēthovens fantazēs par Mocartu, Šnitke smīnēs par baroku, Ičijanagi dārdinās Paganīni, Pelēcis iekāps pieneņu laukā (pirmatskaņojums!) un Ķirsis birdinās ķiršu lietu (kādreiz Liepiņa uzrakstītu).
Ja neesat paguvuši pieteikties klātienei, tad var klausīties un skatīties Latvijas Radio 3 "Klasika" un replay.lsm.lv tiešraidē.
2. Kristīne un Edgars – jaunā baleta versijā
Vija Artmane un Uldis Pūcītis ir Blaumaņa literāro varoņu interpretācijas etaloni. Bet arvien ir mēģinājumi šo „purva bridēja” tēmu aktualizēt jaunās versijās. 11.maijā pirmizrādi piedzīvos četru horeogrāfu – Litas Beiris, Regīnas Kaupužas, Baibas Kokinas un Antona Freimana - veidota fantāzija „Ugunī”. Lai arī notikuma vieta ir Latviešu biedrības nams, dejos Latvijas Nacionālā baleta labākie solisti. Viņi to darīs, skanot Jura Karlsona mūzikai, kas ir nevis speciāli šim baletam rakstīta (viņš šobrīd jau strādā pie cita Blaumaņa – "Skroderdienām"), bet horeogrāfu kompilēta. Pieņemu, ka mēs jaunās tonalitātēs ieraudzīsim ne tikai Blaumaņa tēlus un lugas situācijas, bet arī Karlsona iepriekš rakstītos skaņdarbus. Visizbrīnītākais noteikti būs pats autors.
Fantāzija "Ugunī" noslēdz šā gada Baltijas baleta festivāla programmu.
3. Bēgšana no paradīzes Krievu drāmā
12.maijā pirmizrāde Šekspīra lugai „Karalis Līrs”. Režisoram Viesturam Kairišam tas ir pirmais iestudējums Rīgas Krievu teātrī, par kuru viņš saka, ka tā būs „izrāde nevis par karaļiem un galma intrigām, bet par mums – cilvēkiem, par cilvēcisko būtību”, kaut arī pasakas cienīgs sižets: karaļa jaunākā meita, kas atsakās vārdiski izpušķot savu mīlestību pret tēvu, paliek bez mantojuma.
Nešaubos, ka titulvaronis būs iespaidīgs – Jakovs Rafalsons.
Aktieru vidū būs arī Gundars Āboliņš, kura arsenālā ir ne tikai izcila vācu, bet arī krievu valoda. Un intriģējoša ir visa radošā komanda ar Dzudzilo pāri un Maskatu, kas sarakstījis kamermūziku stīgu kvartetam un sieviešu balsīm. Jāredz!
4. Elīnas Garančas vēsturiskā izrāde Ņujorkā
„Elīna Garanča ir labākais Oktaviāns, kādu jelkad esmu dzirdējis,” tā pirms pāris dienām skaipā no Ņujorkas teica MET ģenerāldirektors Pīters Gelbs. 13.maijs ir pēdējā iespēja redzēt un dzirdēt Elīnu live tieši šajā lomā – Riharda Štrausa operā „Rožu kavalieris”: vai nu Metropoles operā, vai kino "Forum Cinemas", vai tiešraidē LR3 Klasika (ar Elīnas interviju starpbrīdī).
Šai izrādei vēl sākotnēji bija papildus intriga – no operskatuves „it kā” atvadās izcilais soprāns Renē Fleminga, tomēr šī ziņa izrādījās pārspīlēta. Taču iestudējums būtu jāpiedzīvo neatkarīgi no iepriekšminētā, jo tā ir viena no skaistākajām Štrausa 15 operām, kas tiek salīdzināta ar dāmu balsu paradīzi.
Horizonta neaizsniedzamību garantē melodijas, kas prasa bezgalīgu elpu, un prīmām tāda ir. Bet orķestris komponistam vienmēr skan labi.
Viņš pats ironizējis tā: „Ja es Pučīni salīdzinātu ar delikātu "Weiswurst" (balto desu), kas apēsta desmitos no rīta, pāris stundas pēc tās izgatavošanas, tad jau vienpadsmitos rastos apetīte pēc kaut kā īsta. Un tur lieti noderētu mans salami, kas dotu sātu ilgākam laikam”.
Elīna Garanča par kanādiešu režisora Roberta Karsena konceptu ir lielā sajūsmā un priecājas, ka tieši ar šo Oktaviāna interpretāciju viņas „bikšu” lomām tiek pielikts punkts.
