Viņaprāt, “mums nevajadzētu izgudrot velosipēdu no jauna”. Ministrs norādīja, ka kultūras nozares darbība Covid-19 ierobežojumu dēļ jau iepriekš bijusi ierobežota un nozare jau iepriekš saņēmusi kompensācijas, lai atspēkotu ierobežojumu radītos zaudējumus, tādēļ vajadzētu izmantot jau esošos risinājumus.
“Es neredzu nekādu pamatotu iemeslu jeb būtisku atšķirību no iepriekšējās situācijas. Tādēļ mēs vērsīsimies rīt Finanšu ministrijas darba grupā, pēc tam arī valdībā, konkrēti piedāvājot atļaut tos atbalsta mehānismus, kādi līdz šim ir darbojušies, vienkārši piemērojot tos arī šim periodam,” atzīmēja ministrs.
Viņš norādīja, ka Kultūras ministrija iecerējusi atgriezto biļešu kompensāciju gan valsts, gan nevalstiskajā sektorā strādājošajiem. Tāpat iecerēts turpināt Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēju programmu.
Tomēr Puntulis atzina, ka “nedaudz sarežģītāk” ir ar pašnodarbināto personu atbalsta programmu, jo jāizveido kompensāciju modelis vēl negūtiem ieņēmumiem. Ministrs uzsvēra, ka personām šajā grupā negūtie ieņēmumi novembrī un decembrī būs vienīgie, uz kuriem viņi cerējuši, tādēļ ir jāatbalsta arī šīs personas.
“Skaidrs, ka kompensācijām ir jābūt, un tās būs. (..) Tas viss neies tik gludi, tas nebūs rīt, bet mēs darīsim visu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk – bez atbalsta kultūras nozare nepaliks,” sacīja Puntulis.
Plānots, ka ceturtdien sāks lemt par atbalsta pasākumiem ierobežojumu dēļ skartajām nozarēm. Finanšu ministra Jāņa Reira (''Jaunā Vienotība'') vadītā darba grupa spriedīs, kā palīdzēt nozarēm, kuras var sniegt pakalpojumus tikai vakcinētiem iedzīvotājiem, tomēr sākotnēji tiks apzinātas nozares, kuras ārkārtējā situācijā ir praktiski slēgtas.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
Kultūras jomā epidemioloģiskās drošības prasības paredz pārsvarā darbību “zaļajā” – drošajā režīmā, kad pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē būs sniedzami un pieejami tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.
Maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos turpmāk noteikts līdz 1000 personām, un tas nedrīkst pārsniegt 60% aizpildījumu no pasākuma norisei paredzētās publiski pieejamās telpas platības. Tāpat pasākumos turpmāk starp sēdvietām būs jānodrošina distance, kā arī pasākumos iekštelpās jālieto mutes un deguna aizsegi. Noteikts arī, ka kultūras iestādes var strādāt no pulksten 6.00 līdz pulksten 21.00, tomēr teātra izrāde vai filmas seanss drīkst ilgt līdz beigām arī tad, ja tā beigsies, piemēram, pulksten 21.30, bet ne vēlāk par pulksten 23.00.
Jaunie nosacījumi attiecībā uz publiskiem kultūras pasākumiem stāsies spēkā pēc pārejas posma – tas noteikts līdz 18. oktobrim un attieksies tikai uz pasākumiem, kas izsludināti līdz 8. oktobrim.
