Latvijas Arhitektu savienība (LAS) kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā izvirzīja trīs vietas – Andrejsalu Andrejostas ielā 17, Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5 un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.
Jūnija nogalē LAS darba rezultāts tika prezentēts koncertzāles attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums apzināt projekta īstenošanas izaicinājumus katrā no šīm izvirzītajām novietnēm.
Novietņu salīdzinošās izpētes veicēji “MASH Studio” (Lietuva) vienu no novietnēm – Rīgas Kongresu namu – ir
izvirzījuši ar nosacījumu, ka tam ir nepieciešama koncertzāles telpu plānotās programmas pārskatīšana un samazināšana.
Savukārt Latvijas Mūzikas padomes atzinumā minēts, ka tieši koncertzāles telpu programma ir “sarkanā līnija,” kuru nedrīkst pārkāpt.
3. augustā kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas pārstāvji, LAS vadītājs, arhitekts Juris Poga tikās ar Rīgas domes Sadarbības padomes dalībniekiem. Tikšanās laikā tika pieņemts lēmums veikt papildu izvērtējumu koncertzāles telpu un funkcionālās programmas savienojamībai Kongresu namā.
LAS, atbildot KM lūgumam, ir sagatavojusi sarakstu ar dokumentiem, kas ir nepieciešami izpētes pilnvērtīgai veikšanai, un KM vērsusies Rīgas domē ar aicinājumu līdz 10. augustam sniegt visu izpētes veikšanai nepieciešamo Rīgas Kongresu nama ēkas un tā teritorijas dokumentāciju.
Pēc papildu izvērtējuma Nacionālās akustiskās koncertzāles telpu un funkcionālās programmas savienojamībai Kongresu namā rezultātu saņemšanas visu novietņu īstenošanas izaicinājumi tiks prezentēti koncertzāles attīstības komitejai, iesaistītajiem partneriem – koncertorganizācijām, Latvijas Mūzikas padomei u.c.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.
