Kultūras ministrija sola turpināt cīņu par Latvijas kino zelta fondu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc iepazīšanās ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tā noraidījusi Kultūras ministrijas (KM) prasību strīdā par mantiskajām autortiesībām uz "Rīgas kinostudijā" tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam, KM pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Leja norāda, ka spriedums tiks pārsūdzēts, jo tiesa ir nepareizi piemērojusi materiālās un pārkāpusi procesuālās tiesību normas, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Kā iepriekš vēstīts, 22.aprīlī Rīgas apgabaltiesa atcēla iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām "Rīgas kinostudijā" tapušajām 973 padomju filmām. Līdz ar to tiesa atzina „Rīgas kinostudijas” tiesības uz minētajām filmām.

Iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas pilno spriedumu, esam nolēmuši spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā," teica advokāts Lauris Leja.

"Mēs joprojām pastāvam uz to, ka AS "Rīgas kinostudija" nav 1964.gada 1.jūnijā pastāvējušās juridiskās personas – uzņēmuma "Rīgas Kinostudija" tiesību un pienākumu pārņēmēja (tajā skaitā autortiesību uz kinofilmām un televīzijas filmām)," norāda Lauris Leja.

Advokāts uzskata, ka Rīgas apgabaltiesa spriedumā nav vērtējusi dokumentus un tiesību zinātnieku atziņas, kas pierāda, ka 1990.gada 27.jūlijā izveidotajam nomas uzņēmumam „Rīgas kinostudija“ (filmu ražošanas tehniskai bāzei) 1990.gada marta – jūlija mēnešos notikušās Rīgas kinostudijas reorganizācijas gaitā netika nodotas jeb atstātas nekādas mantiskās tiesības uz kinostudijas filmām, kas uzņemtas līdz 1990.gada 27.jūlijam.

Šīs filmas ir mūsu tautas kultūrvēsturisks mantojums un tām ir jābūt valsts īpašumā," uzsver Lauris Leja.

Tiesvedība šajā jautājumā ilgst jau vairāk kā sešus gadus. Pirms gada Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā atzina KM prasību un Latvijas valsts tiesības uz visiem 973 darbiem, ievērojot darbu autoru tiesības. Tāpat tika atzīts, ka AS "Rīgas kinostudija" rīkojusies prettiesīgi uzdodoties par "Rīgas kinostudijā" uzņemto filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot 2007.gada 1.oktobra līgumu ar Dānijā reģistrēto uzņēmumu "Voxell APS" par ekskluzīvās izplatīšanas tiesību piešķiršanu.

Tomēr aprīlī Rīgas apgabaltiesa atcēla šo lēmumu.

Pēc tiesas lēmuma "Rīgas kinostudijas" pārstāvis pauda uzskata - ja valsts ir satraukusies par Latvijas Kultūras kanonā iekļauto materiālu pieejamību tautai, ir iespējams kompromiss.

„Es neredzu loģisku šķēršļus sadarboties. Bet nu te ir pietiekami daudz emociju, šī lieta ir diezgan skaļa un tāpēc līdz kaut kādiem lēmumiem no valsts puses vai pretimnākšanas, mēs neesam sagaidījuši, kaut arī ļoti daudz priekšlikumu esam izteikuši, kā valsts varētu realizēt bez maksas, piemēram, šīs filmas rādot nekomerciāliem mērķiem, izvietojot uz LNB serveriem. Šīs sarunas mēs, protams, taisāmies turpināt,” saka AS „Rīgas kinostudija” valdes priekšsēdētājs Armands Liberts

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti