Lielāko uzplaukumu un joprojām nezūdošu vārda atpazīstamību Vāgnera zāle piedzīvoja 19. gadsimta 30. gados, kad šeit it kā tikai nieka divus gadus strādāja pasaules slavu guvušais diriģents un komponists Rihards Vāgners, bet padarīja daudz. Rīgā viņš iestudēja piecas dažādas operas, diriģēja virkni operas iestudējumu un, Rīgā strādājot, sakomponēja savu pirmo lielo operu “Rienci”.
No 1988. līdz 2006. gadam šī vieta darbojās kā koncertzāle. Tomēr ēkas tehniskā stāvokļa dēļ 2007.gadā to slēdza. Par ēkas saglabāšanu esošajā kārtībā rūpējas “Valsts nekustamie īpašumi”, bet tās renovācijas ieceri virza Rīgas Riharda Vāgnera teātra ēkas renovācijas fonds.
„Kultūras ministrija vērsās Vāgnera biedrībā ar iniciatīvu, ka būtu nepieciešama atgriezties pie jautājuma, ka Vāgnera zāle ir jārestaurē un jāatjauno kultūras darbība,” norāda KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. „Kultūras ministrija šobrīd ir jau noslēgusi līgumu ar SIA „PKC”, kurai jāizstrādā aprēķini izmaksas publiskās un privātās partnerības ietvaros.”
Summas nosaukt vēl pāragri, bet zināms, ka aprēķiniem jābūt gataviem līdz šī gada beigām.
Atjaunotā Vāgnera zāle varētu pildīt vairākas funkcijas.
„Mēs vēlamies šajā mājā izveidot kultūrtūrisma pakalpojuma piedāvājumu, kas ir aktuāls un Rietumeiropas iedzīvotājiem interesants. Mēs arī vienīgajā Vāgnera ēkā, kas palikusi kā liecība Vāgneram, vēlamies izveidot viņam veltītu muzeju,” turpina Vilsone.
Tikmēr, gaidot atdzimšanu, vēl septembrī Vāgnera zālē notiks divpadsmitā tēlniecības kvadriennāle.
"Kvadriennāles tēma jau rosina uz konservatīvā un liberālā sadursmi," stāsta tēlniecības kvadriennāles direktore Kristiāna Kārkliņa. "Esam laimīgi, ka tā ir sanācis, ka esam Vāgnera zālē. Mūsu radošais direktors ir Aigars Bikše un viņam allaž ir paticis sevis kūrētos un domātos projektus politiskā leņķī," viņa norāda.
Gan tēlniecības darbi, gan pati slavenā ēka kvadriennāles laikā no 10.septembra līdz 28.oktobrim būs atvērta un apskatāma bez maksas.
