Šodienas jautājums

"Šodienas jautājums": vai Nacionālā koncertzāle būs Rīgas Kongresu namā?

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: par hibrīdkaru un dezinformācijas riskiem pandēmijas apstākļos

"Šodienas jautājums": vai Nacionālā koncertzāle būs Rīgas Kongresu namā? (ar surdotulkojumu)

Kultūras ministrija piedāvās Rīgas akustisko koncertzāli veidot Kongresu namā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojusies par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Tagad projekta realizācijai vēl jāsaņem valdības atbalsts.

ĪSUMĀ:

  • Kongresu namu kā koncertzāles vietu atbalsta Attīstība komiteja; lēmums jāpieņem valdībai.
  • Kultūras ministrs: Darīšu visu iespējamo, lai metu konkurss tiktu izsludināts līdz valdības termiņa beigām.
  • Rīgas mērs: Rīga ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli.

Jaunās koncertzāles atrašanās vieta izvēlēta no trīs pretendentu vidus – Kongresu nama, Rūpniecības preču tirgus teritorijas un Andrejsalas. Par to, kur atradīsies koncertzāle, lēma vairāku partiju politiķi īpaši izveidotā attīstības padomē, sadarbībā ar Arhitektu savienību.

"Arhitektu savienība nonāca pie trijnieka, no kura automātiski atkrita novietne [rūpniecības preču] tirgus teritorijā, jo Rīgas domei tur ir citi plāni. Izšķiršanās bija starp Andrejsalu un Kongresu namu. Attīstības komiteja, šodien uzklausot ministrijas viedokli, pievienojās Kultūras ministrijas viedoklim, ka ideāls risinājums būtu Kongresu nams," Latvijas Radio skaidroja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Kultūras ministrs Nauris Puntulis komentē piedāvājumu Rīgas akustisko koncertzāli veidot Kongresu namā
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Puntulis Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka provizoriskie aprēķini rāda – ēkas pārbūve par koncertzāli varētu izmaksās 60-70 miljonus eiro. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka par izmaksām patlaban runāt ir grūti, jo šobrīd tās mainās nevis pa mēnešiem, bet pa nedēļām.

Lūgts prognozēt, kad koncertzāle varētu tikt atklāta, Puntulis sacīja – visoptimistiskākajā scenārijā tas notiktu 2027. gadā.

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē, kurā tika lemts par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā koncertzāles novietnei, Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju "Jaunā Vienotība" – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību "Attīstībai /Par!" Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa.

Ministrs: Darīšu visu iespējamo, lai metu konkurss tiktu izsludināts līdz valdības termiņa beigām

Jaunās koncertzāles tapšana ierakstīta valdības deklarācijā, un savs akcepts tās būvniecībai vēl būs jādod Ministru kabinetam, kuram šis būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzāles tapšanai.

Kultūras ministrs sarunā ar Latvijas Radio arī ieskicēja tālāko darbības plānu: "Nākamais solis, tātad, mēs gatavojamies uz sadarbības sanāksmi, pēc tam uz Ministru kabineta sēdi ar informatīvo ziņojumu, kurā tad mēs patiešām pieņemsim šo lēmumu, jeb mainīsim [spēkā joprojām esošo] lēmumu par Elizabetes ielu 2 pret lēmumu par koncertzāles būvniecību Kongresu namā. Pēc tam mēs izsludinām metu konkursu, un es darīšu visu iespējamo, lai šis metu konkurss tiktu izsludināts līdz šīs valdības termiņa beigām."

Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Tāpat būtiski esot, ka zāle atrodas pilsētas centrā.

“Viens no apsvērumiem, pēc kā mēs vadījāmies Kultūras ministrijā, koncertzāles būvniecība, pārbūvējot Kongresu namu, neizslēdz mūsu versiju vai redzējumu par Kronvalda parku kā vienojošu, centrālu kultūrtelpu gan Rīgas, gan, iespējams, arī visas valsts kontekstā,” Latvijas Televīzijai pastāstīja ministrs. “Tas šo domu neizslēdz. Mēs vienmēr esam šajā virzienā gājuši, kā zināt, nesen arī Kultūras ministrijas īpašumā nonāca ēka Kronvalda bulvārī 4 (mūsu trim kultūras augstskolām).

Mēs patiešām saredzam, ka arī koncertzālei vajadzētu atrasties pilsētas centrā, tuvu ar visām pārējām kultūras institūcijām,

nevis atrauti kaut kur tālāk no centra kā vienīgajam enkura objektam vai kā vienīgajai kultūras institūcijai tuvākā apkārtnē. Tas bija viens no iemesliem.”

“Jebkurā gadījumā mēs nevaram uzbūvēt Rīgā koncertzāli, ja mums nav labas sadarbības ar Rīgas pašvaldību, jo galu galā mēs runājam par pilsētu, un šeit ir mums patiešām ieinteresēts sadarbības partneris, Rīgas dome,” skaidroja Puntulis. “Kas attiecas uz finansējumu, tad šī ir tikai viena no versijām, ka Rīgas dome varētu ņemt aizdevumu un šo koncertzāli uzbūvēt. Tā ir tikai viena no versijām, kas ir ļoti laba versija, to mēs vienmēr paturam prātā, taču līdz mirklim, kamēr mēs tiksim pie reālās būvniecības, iespējams, parādīsies arī kāda cita versija ar lielāku valsts iesaisti, vai ar iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu. Bet jebkurā gadījumā šī versija mums nodrošina jau stabilu ceļu, ka mums vairs par šo nav jādomā. Joprojām Kultūras ministrijas rīcībā ir finansējums, lai nonāktu līdz stadijai, kurā mēs esam pabeiguši koncertzāles tehnisko projektu, tā kā arī šis sākuma starta kapitāls mums jau ir, un vēl es nevaru neminēt arī vienu no galvenajiem iemesliem, kas arī būtu minams Elizabetes ielas 2 kontekstā, proti, sabiedrības atbalsts. Mēs esam veikuši SKDS aptauju, kur Kongresu nams viennozīmīgi izvirzās absolūti līdera pozīcijās. Taču tie nav vienīgi, ir vēl virkne dažādu citu apsvērumu, kas šo lēmumu nosliec tieši par labu Kongresu namam.”

Pēc arhitektu aplēsēm no sagatavošanās koncertzāles pārbūvei un konkursu izsludināšana līdz būvniecībai un koncertzālei ar 1500 skatītāju vietām varētu būt nepieciešami seši gadi. Savu gatavību piedalīties koncertzāles pārbūvē paudusi Rīgas dome ar savu līdzfinansējumu.

Mārtiņš Staķis: Rīga ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli

Rīga ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli, komentējot Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei, aģentūrai LETA teica Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!"). Viņš pauda gandarījumu par komitejas lēmumu, norādot, ka līdz ar to ir noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais intensīvais darbs.

Ideja par akustiskās koncertzāles izveidi Kongresu namā esot radusies 2020. gada novembrī pēc tam, kad Staķis sācis pildīt Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumus. Tagad šis ceļš no idejas dzimšanas līdz lēmuma pieņemšanai esot noiets un ir redzama finiša taisne. Mērs uzsvēra, ka tagad ir jāsagaida Ministru kabineta lēmums, bet pēc tam varēs slēgt vienošanos par to, kā šie darbi tiks īstenoti.

Staķis uzskata, ka jārīkojas līdzīgi kā ar Dziesmusvētku estrādi, ka Rīga būvē, bet valsts aizdod naudu.

Rīgas mērs arī neizslēdza iespēju, ka valsts varētu piedalīties koncertzāles būvniecībā ar savu līdzfinansējumu, bet tas būšot atkarīgs no tālākām sarunām.

Otra jautājumu grupa, kas būtu apspriežama turpmākajās sarunās, ir kompensācija par SIA "Rīgas nami" līdz šim veiktiem ieguldījumiem Kongresu nama atjaunošanas projekta izstrādē.

Pašreizējie aprēķini liecina, ka Rīgas Kongresu nama Lielās zāles un publiskās zonas atjaunošanas projekta līdzšinējās izmaksas ir nepilni 1,2 miljoni. Rīgas mērs uzskata, ka, pieņemot lēmumu par koncertzāles projekta īstenošanu šajā vietā, būtu nepieciešams šos izdevumus no valsts puses kompensēt "Rīgas namiem".

Staķis pauda pārliecību, ka Rīgas pašvaldība var atļauties aizņemties līdzekļus koncertzāles būvniecībai.

Tuvojas noslēgumam kredīta atmaksa par Dienvidu tilta būvniecību. 2027. gadā tiks noslēgta 250 miljonu eiro atmaksa, bet arī līdz tam pašvaldība, nepārsniedzot kredītsaistību limitu, drīkstēs aizņemties arvien lielākus līdzekļus.

Rīgas dome varot atļauties jaunus kredītus 250 miljonu eiro apmērā, nepalielinot ne pašvaldības, ne valsts kopējās parādsaistības. Ar šādu summu pietiktu gan nepieciešamo tiltu remontiem un būvēm, gan arī koncertzāles būvniecībai, skaidroja Staķis.

Viņš uzsvēra, ka ērtākais variants šī projekta īstenošanai, esot, ka Rīga uzbūvē koncertzāli, un pēc tam to izīrē attiecīgai struktūrvienībai. 

Staķis uzsvēra, ka līdz pandēmijas sākumam Kongresu nams bija pelnošs un, pat atmetot humora šovus un atstājot tikai kvalitatīvus mākslas un mūzikas pasākumus, koncertzāle būs pieprasīta un pelnoša.

Ja valdība pieņems lēmumu par koncertzāles izveidi Kongresu namā, arī Rīgas domei būs jālemj par šī projekta atbalstīšanu.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.

LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums apzināt projekta īstenošanas izaicinājumus katrā no trim izvirzītajām novietnēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti