Šā gada 2. janvārī tika sākta Ogres novada muzeju reorganizācija, ko paredz domes pagājušā gada 22. decembra lēmums. Paši muzeja darbinieki uzskata, ka pret viņiem tiek vērstas represijas, jo viņi iebilduši pret Ogres mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) ieceri muzejā sarīkot sankcijām pakļautā Pjotra Avena porcelāna izstādi no viņa privātkolekcijas.
Pēc Vizules paustā, iesniegtos grozījumus Muzeju likumā KM virzīs tālāk izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. Viņa skaidroja, ka ar grozījumiem plānots stiprināt muzeju autonomiju to pamatdarbības – pētniecības, krājuma veidošanas un komunikācijas ar sabiedrību – jautājumos, kā arī noteikt lielākas pilnvaras Muzeju padomei.
Muzeju padomes priekšsēdētājas vietnieks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts aģentūrai LETA akcentēja, ka
Muzeju padome patlaban ir iezīmējusi tikai virzienu, sasniedzamo mērķi – Muzeju likumā skaidri regulēt, ka muzeju pamatfunkciju jomā ir jāievēro muzeja autonomija un skaidrāk jānosaka muzeja dibinātāja loma pamatdarbības jautājumos.
Ķikuts uzsvēra, ka tam zināms virziens jau patlaban ir gan Muzeju likumā, gan arī Starptautiskās Muzeju padomes Ētikas kodeksā, taču tas ir jākonkretizē. Muzeju padomes priekšsēdētājas vietnieks norādīja, ka grozījumu priekšlikumu redakcija nāks no nevalstiskās organizācijas – Latvijas Muzeju biedrības, kas šajā jautājumā ir uzņēmusies iniciatīvu.
28. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā skaidroja konfliktu starp Ogres Vēstures un mākslas muzeju un pašvaldību sprieda, vai strīdu starp Ogres Vēstures un mākslas muzeju un pašvaldību var atrisināt ar grozījumiem likumā. Komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") rosināja uz šo problēmu raudzīties plašāk, zinot, ka līdzīgi konflikti starp mākslu un pašvaldību ir notikuši citās pašvaldībās.
Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece piedāvāja trīs risinājumus: "Pirmā problēma, kas būtu jārisina – savlaicīga muzeja plānu saskaņošana. Lai nenotiek tā, ka plāns iesniegts ir ļoti savlaicīgi, bet jautājumi rodas tikai īsi pirms budžeta apstiprināšanas. Otrais – plānu saskaņošana plašākā lokā, nevis vienpersoniski, vai divu personu lokā, bet iesaistoties muzejam, ņemot vērā muzeja argumentāciju. Trešais – robežu noteikšana pašvaldības iespējai iejaukties, nosakot muzeja saturisko darbu."
Situāciju mēģināja risināt jau piektdien Muzeju padomes ārkārtas sēdē. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālās apvienība) izklāstīja iespējamās izmaiņas: "Muzeju likumā būtu jānosaka muzeju neatkarīgas tiesības attiecībā uz krājumu politiku un aizliegumu ierobežot ar politiskiem, ideoloģiskiem vai politiskiem motīviem. Būtu jāpapildina jau esošās muzeja padomes kompetence paredzēt šajā padomē iespējas abām pusēm, arī muzeja direktoriem, strīdu situācijās lūgt Muzeju padomes atzinumu. Trešais – paredzēt, ka gadījumos, ja muzeja direktora atbrīvošana nenotiek abpusēji vienojoties, vai pēc muzeja vadītāja brīvas gribas, attiecīgā pašvaldība konsultējas ar Muzeja padomi."
Savukārt, runājot par muzeja reorganizāciju, Ogres pašvaldība iepriekš klāstīja, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunajā Ogres novadā ir vairāki pašvaldības muzeji – Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs un pašvaldības iestādes, kas īsteno muzeja funkcijas, proti, Birzgales muzejs "Rūķi", Ķeguma novada muzejs un kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža".
Domes pagājušā gada decembra sēdē izpilddirektora vietniece Dana Bārbale informēja, ka ne visi muzeji ir akreditēti, bet Muzeja likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības muzejam ir pienākums akreditēties ne agrāk kā triju un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc tā dibināšanas.
Bārbale norādīja, ka Ogres novada pašvaldībā ir lietderīgi sākt pašvaldības muzeju un pašvaldības iestāžu, kas īsteno muzeja funkcijas, reorganizāciju, lai jaunajā novadā izveidotu vienotu muzeja funkciju administrēšanas, akreditēšanas un pārvaldīšanas sistēmu un nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu. Reorganizācijas mērķis esot sekmēt Ogres novadā esošo muzeju darbības pilnveidošanu un koordinēt to attīstību neatkarīgi no to statusa, sekmēt muzeju krājumu saglabāšanu un paplašināšanu, veicināt muzeju personāla izglītošanu, apkopot un popularizēt muzejos uzkrātā kultūrvēsturiskā mantojuma apriti sabiedrībā.
Ziņojums par Ogres muzeju reorganizāciju ir jāsagatavo līdz 2023. gada 1. jūnijam, savukārt priekšlikumi par reorganizāciju jāiesniedz Ogres novada domei izskatīšanai 2023. gada jūnija sēdē.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Helmanis, aicinot kolēģus atbalstīt sagatavoto lēmumprojektu, norādīja, ka Ogres novada muzeju reorganizācija, sakārtojot to struktūru, veicinās arī novada pagastos esošo muzeju istabu un izstāžu pieejamību, nepārtraucot to darbu, ja vadītājs atrodas atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nepieciešams viņu aizstāt, uzlabos arī vadītāju kompetenci.
