Intervijā Latvijas Radio 5 "Pieci.lv" kultūras ministre uzsver - ir svarīgi sakārtot kultūras objektus līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām 2018.gadā.
Ir ļoti svarīgi darīt visu, lai mēs valsts simtgadi sagaidām ar sakārtotiem kultūras objektiem. Mēs darīsim visu, lai tas notiktu. Mūsu prioritāte ir Rīgas pils. Ja mēs zinām, ka jau nākamajā gadā Rīgas pilī atgriezīsies Valsts prezidenta rezidence, tad jautājums ir par konventa daļu, kur atradās muzeji, kas tagad ir pārvietoti uz citām telpām. Mūsu vēlme un stingrs uzstādījums ir tāds, ka 2018.gadā muzejiem jābūt atvērtiem, īpaši Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, jo grūti iedomāties simtgades svinības bez Nacionālā vēstures muzeja," saka Dace Melbārde.
Kultūras ministre apgalvo, ka prioritāšu sarakstā ir arī Jaunais Rīgas teātris. Šobrīd tiek iekārtotas speciālas telpas Tabakas fabrikā, kur teātris pārvāksies uz laiku, kamēr tiks renovēts un rekonstruēts vēsturiskais teātris. Plānots, ka Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā renovācijas un rekonstrukcijas darbi norisināsies 2016. un 2017.gadā. "Ceram, ka līdz 2017.gada beigām tā tiks īstenota un arī Jaunais Rīgas teātris 2018.gadā, kad ir valsts simtgades svinības, jau atradīsies savās jaunajās telpās," norāda Melbārde.
Kultūras ministre pauž cerību, ka jau tuvākajā laikā publikai tiks atvērta jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka jeb Gaismas pils. Melbārde skaidro, ka Kultūras ministrija 20.maijā iesniegusi Rīgas būvvaldē pilnu dokumentāciju, kas apliecina, ka ēka ir gatava ekspluatācijai. Šobrīd Rīgas būvvalde iepazīstas ar to, un ministrija cer jau tuvākajā laikā saņemt pozitīvu atbildi, lai varētu aktīvi gatavoties Gaismas pils oficiālajai atklāšanai 29.augustā.
Jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka ir Latvijā 21.gadsimta lielākā, komplicētākā publiskā ēka. Līdz ar to tā ir arī jauna pieredze daudziem dienestiem. Pēc "Maximas" traģēdijas dienesti ļoti atbildīgi un skrupulozi strādā pie publisko ēku pārbaudes un pieņemšanas ekspluatācijā. Šajā situācijā neko sliktu nevaru teikt un nevaru neko pārmest dienestiem, jo tiem un arī Kultūras ministrijai galvenais uzdevums ir būt simtprocentīgi pārliecinātiem, ka ēka ir izcila būve un ka tā ir pilnībā atbilstoša cilvēka drošībai un ērtībām," skaidro Melbārde, uzsverot - neskaitāmas reizes apmeklējot bibliotēku kopā ar daudziem gan pašmāju, gan ārvalstu viesiem, viņai nav nācies dzirdēt nevienu sliktu vārdu par ēku.
"Tagad, kad vasara ir atnākusi un saule spīd, mēs varam redzēt [Gunāra] Birkerta patieso ideju un krāsas. Bibliotēka patiešām rada asociācijas ar stikla kalnu, kā sākotnēji iecerēts saistībā ar Raiņa ideju par stikla kalnu kā zināšanu kalnu, kurā mēs simboliski mēģinām uzrāpties. Tas patiešām saulē tādā veidā starojas," uzsver kultūras ministre.
Oktobra beigās apritēs gads, kopš kultūras nozari valstī vada Dace Melbārde. Jautāta, kā vērtē kultūras ministres amatā aizvadīto laiku, Melbārde saka: "Vietā būtu teikt - cāļus skaita rudenī. Kopumā uzstādītās prioritātes pamazām izdodas īstenot. Protams, korekcijas ienes ģeopolitiskā situācija, jo tā ir mainījusi arī valdības prioritātes. Tomēr nevarētu teikt, ka kultūra šajā gadā ir apdalīta, tieši pretēji – šajā gadā kultūras projektiem ir vairāk naudas nekā iepriekšējā gadā. Kopumā šis gads kultūrai ir ļoti veiksmīgs," uzsver Melbārde.
Kultūras ministre Dace Melbārde atzīst - viņa ir gatava turpināt strādāt kultūras nozarē arī turpmāk: "Godīgi sakot, amats, kādā to darīt, nav pašmērķis. Galvenais ir apzināties, ka ir vēlme darīt kaut ko labu Latvijas kultūrai. Tas ir tas, kā es redzu savu ceļu."
