Latgales kultūras kanons nākotnē varētu kalpot par pamatu ne vien projektu izvērtēšanai, bet arī kā izziņas materiāls, iepazīstot Latgales kultūrvēsturiskās vērtības, uzskata ministre.
Šobrīd Kultūras kanonā iekļautas trīs Latgales tradīcijas – Latgales podniecība, Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē, kā arī Latgalē dzimušā komponista Jāņa Ivanova sestā jeb „Latgales simfonija’’. Kultūras ministre ir pārliecināta, ka Latgales kultūrā ir daudz vairāk personību un notikumu, kas būtu iekļaujami kanonā.
2013.gadā Latgales kultūras programmas īstenošanai kopumā atvēlēti 46 000 latu, kas ir līdz šim lielākā summa, kāda reģionam tikusi atvēlēta jebkad agrāk. Līdz šim lielākā summa - 168 800 latu – atvēlēta arī VKKF reģionālo projektu mērķprogrammai kopumā, kas ļaus īstenot vairāk radošo projektu arī Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.
Latgales kultūras programmai šogad iesniegti pavisam 97 projekti, bet konkursa rezultāti būs zināmi 10.maijā.
Kultūras ministrijai strādājot pie Kultūras kanona paplašināšanas un iedzīvināšanas, plānots veidot atvasinātas kanona versijas gan teritoriālā un reģionālā griezumā, gan attiecīgām mērķgrupām un aktuālām vajadzībām, piemēram, cittautiešu kultūras ietekmes izcelšanai un novērtēšanai.
Iepriekš kultūras ministre popularizēja kultūras kanonu arī Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā, apsveicot rakstniekus ar saņemtajām balvām un izsakot domu, ka balvu saņēmēji varētu veidot to personu loku, kas pretendē uz iekļūšanu kultūras kanonā.
