Iecerēts likvidēt cietokšņa pārvaldnieka un viņa vietnieka amatus
Daugavpils cietoksnis – tā ir liela dzīvojamā apkaime ar desmit ielām, dzīvojamām mājām, dažādām iestādēm. Te izvietojas Marka Rotko mākslas centrs un citi arī tūrisma objekti.
Šobrīd lielu satraukumu sabiedrībā izraisījusi Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras iecere veikt izmaiņas iestādes saistošajos noteikumos, precīzāk svītrot punktu, kas paredz, ka "Aģentūra nodrošina Daugavpils cietokšņa kompleksa izpēti, saglabāšanu un iekļaušanu aktīvā tūrisma apritē." Tas nozīmē, ka tiks likvidētas divas amata vienības – cietokšņa pārvaldnieka un viņa vietnieka amati.
Aģentūras direktores pienākumu izpildītāja Jeļena Aferonoka, kas ieņem šo amatu kopš pagājušā gada novembra, skaidro, ka neredz pamatu saglabāt cietokšņa pārvaldnieka un vietnieka amatus, jo tie dublē citu pašvaldību iestāžu darbu: "Tie cilvēki bija tikai kā starpnieki starp cietokšņa iedzīvotājiem un komunālajiem dienestiem. Kā iepriekšējos 12 gados Attīstības departaments sāka attīstīt šo cietoksni, rakstot projektus, tā arī paliks.
Šajā gadījumā es neredzu jēgu turēt darbiniekus, lai viņi staigātu un runātos ar cietokšņa iedzīvotājiem. Ja tā domāt, tad mums katrā pilsētas rajonā būtu vajadzīgs pārvaldnieks."
Cietokšņa pārvaldnieks: Tā ir absolūta netaisnība un meli, ka esam lieka struktūra
Šiem argumentiem gan nepiekrīt pats cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis, kurš norāda, ka bez dažādu pašvaldības iestāžu darba koordinācijas tik lielā kultūrvēsturiskā objektā vienkārši iestāsies haoss: "Ja mēs runājam par attīstību, un to ko dzirdam, ka cietoksnis ir parasts mikrorajons, un nav problēmu visiem dienestiem kaut ko darīt, un mēs esam lieka struktūra, tā ir absolūta netaisnība un meli. Kādreiz tika izstrādātas cietokšņa restaurācijas un apsaimniekošanas vadlīnijas, kur ārzemju eksperti gan no Vācijas, gan no Norvēģijas pētīja, kā cietokšņus apsaimnieko Eiropā.
Visur, kur ir cietokšņi, vienmēr ir cietokšņa administrācija, jo kādam jākoordinē visus procesus. Nevar visi dienesti kaut ko darīt, un neviens neko nekoordinēs."
Jāpiebilst, ka cietokšņa pārvaldnieka amats izveidots 2011. gadā, kad tika atklāta arī pirmā restaurētā ēka cietokšņa kompleksa teritorijā. Pārvaldnieka pienākumos kopš tā laika ir koordinēt visus darbus, kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem un arī domāt par cietokšņa tālāko attīstību. Stāsta Jānis Dukšinskis: "Mēs atbildam gan par tūrisma lietām, gan par pasākumu, gan īpašumu lietām, gan par pētniecību. Un šobrīd ar šiem jautājumiem, ar ko mēs nodarbojamies, citi dienesti nenodarbojas."
Kultūras mantojuma pārvalde: Ir pilnīgs neprāts nenovērtēt šīs vietas potenciālu Daugavpils nākotnes attīstībā
Komentējot Daugavpils pašvaldības ieceri īstenot izmaiņas pilsētas cietokšņa pārvaldībā, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne teic, ka šāds solis varētu būt tuvredzīgs.
"Daugavpils cietoksnim, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, piemīt izcila kultūrvēsturiska vērtība, un nozīme ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Tik labi saglabājušies militārās arhitektūras objekti ar visiem fortifikāciju sistēmas elementiem ir tipoloģiski ļoti reti un citās valstīs tiek ļoti augstu novērtēti, kļūstot par tādiem pilsētas kultūras dzīves epicentriem un starptautiskiem tūrisma magnētiem. Tieši tādēļ arī gribētos uzsvērt, ka šis objekts ir ilgstoši bijis pamestības stāvoklī un šīs vietas atdzimšana ir notikusi, pateicoties ļoti lielam ieguldītajam darbam. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, tās vadītājs personīgi arī ir veltījis ļoti daudz laika šī objekta vērtības skaidrošanai un pārliecināšanai.
Un tagad, kad šis objekts ir kļuvis par Daugavpils vietzīmi, lielā mērā pilsētas atpazīstamības simbolu, ir ļoti žēl, ka šobrīd ir šāda attieksme izveidojusies, brīdī, kad cietokšņa attīstībā ir ieguldīts tik daudz pūļu un darba."
Komentējot pašvaldībā teikto, ka cietokšņa saglabāšanas un attīstīšanas darbu turpinās citas pašvaldības iestādes, Ancāne norādīja, ka rodas bažas "par nākotnes attīstību un šīs nozīmes, patiesībā, izpratni un lomu. Šobrīd es nezinu, kas ir bijis par iemeslu un stimulē šāda veida idejas, bet, manuprāt, šajā gadījumā tomēr noteikti pirmām kārtām jādomā par šo izcilo kultūrvēsturisko vērtību un vietas potenciālu pašas pilsētas attīstībā.
Es domāju, ka šobrīd esošais modelis to noteikti palīdzēja uzturēt un saglabāt. Ja tam visam par pamatu ir kaut kādi ekonomiski apsvērumi, tad es domāju, ka tā ir tāda liela tuvredzība."
Vaicāta, vai pašvaldība līdz šim ir veltījusi pienācīgu uzmanību šī pieminekļa uzturēšanā, pētniecībā, attīstīšanā, Anna Ancāne norādīja: "Gribētos uzsvērt to, ka 21. gadsimta sākumā ir uzsākta mērķtiecīga cietokšņa atjaunošana. Tādi objekti kā ūdenstornis un Marka Rotko centrs. Līdz pagājušajam, 2022. gadam, ir atjaunoti vairāki objekti – Nikolaja vārti, tilts un sardzes ēka, Inženierarsenāla ēka, pulvera noliktava. Ir izdarīts ļoti, ļoti daudz. Bija tāds gandarījums, ka šīs pūles ir devušas rezultātu. Ir ļoti daudz darba, kas būtu vēl jāiegulda un jāattīsta vēl uz priekšu."
"Šī ziņa ir būtībā jauna," komentējot pārvaldes turpmāko rīcību, uzsvēra Ancāne. "Tagad mums jāsāk ar to, ka mēs skaļi paužam savu viedokli, un es domāju, ka mēs to noteikti darīsim. Varbūt vēl ir jārunā detalizētāk, mēs arī savā starpā vienosimies, kā rīkosimies. Ja būs nepieciešams [sazināties ar pašvaldību], mēs to darīsim, noteikti. Šajā gadījumā ir pilnīgs neprāts nenovērtēt šīs vietas potenciālu Daugavpils nākotnes attīstībā, tas ir viennozīmīgi, un tas ir mūsu iestādes viedoklis."
Daudzas sabiedriskās organizācijas šobrīd vēršas pašvaldībā ar aicinājumu nelikvidēt Daugavpils cietokšņa pārvaldnieka un viņa vietnieka amatus, jo tas, viņuprāt, var ļoti negatīvi ietekmēt cietokšņa, kuram ir liela kultūrvēsturiska vērtība ne tikai Daugavpilī, bet arī Latvijā, un Eiropā, attīstību.
Līdz 20. februārim iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli saistībā ar plānotajām izmaiņām sabiedriskajā apspriešanā.
