Kā paziņojumā medijiem skaidroja NKMP pārstāve Elvita Ruka, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti 2021. gada 21. aprīlī apsekoja Mežotnes pili, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar aizsardzības nr. 6175. Apsekošanā piedalījās arī kultūras pieminekļa īpašnieka/valdītāja – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, pārstāvji, kā arī pieaicinātie eksperti – Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, mākslas zinātnieks Dainis Bruģis.
Apsekošanas mērķis bija pieminekļa saglabātības stāvokļa pārbaude saistībā ar VNĪ līguma laušanu ar nomnieku un turpmākās izmantošanas plānošanu. Kā atzīmēja Ruka, Pils apsekošanas datums pēc īpašnieka lūguma vairākkārt tika atlikts.
Viņa arī skaidroja, ka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbinieki un uzaicinātie eksperti veltīja atzinīgus vārdus pirms 20 gadiem Daiņa Bruģa vadībā notikušajai restaurācijai, tomēr NKMP nācies atzīt, ka
“pretēji ierastajai praksei, kad objekts kopš restaurācijas kļūst sakoptāks un tā apsaimniekošana kvalitatīvāka, šajā gadījumā turpmākās izmantošanas laikā pils saglabāšanā darbs nav ieguldīts.”
“Tika konstatēts, ka telpas nav labā, bet gan apmierinošā stāvoklī – visā ēkā redzamas nolietojuma pēdas, nav pievienotās vērtības, ko šim kultūrvēstures piemineklim būtu devis nomnieks vai īpašnieks. Ir notikusi tikai saimnieciska darbība bez augstākas virsvērtības, kāda pienāktos tik nozīmīgam piemineklim,” informēja Ruka.
NKMP secināts, ka “Mežotnes pils un tās interjera dekoratīvā apdare kopumā saglabājusies apmierinošā stāvoklī, taču tās telpu iekārtojums, kurā šobrīd haotiski sajauktas dažādu stilu un kvalitātes mēbeles (tai skaitā zemas kvalitātes kopijas), kā arī atsevišķas mākslas darbu kopijas, neatbilst ēkas vēsturiskajai nozīmībai.”
Ruka arī norādīja, ka atbilstoši VNĪ sniegtajai informācijai – pilī nomnieka mantu nav, pēc līguma ar nomnieku laušanu telpas tika sakoptas. Periodā, kamēr pils netiek izmantota, tai ir pieslēgta signalizācija un videonovērošana, pieslēgtas komunikācijas un gada aukstajā periodā pils tiek apkurināta. Periodiski notiek teritorijas un telpu sakopšana.
Iespējamā pils pārdošana izsolē, kā tas izskanējis publiski, NKMP ieskatā ir būtisks apdraudējums sabiedrībai nozīmīgu vērtību saglabāšanai un turpmākai kvalitatīvai pastāvēšanai, kā arī nedemonstrē labāko piemēru valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu apsaimniekošanā.
VNĪ komentārs: Mežotnes pils ir saglabāta labā tehniskā stāvoklī
Komentējot NKMP paziņojumu, VNĪ uzsvēra, ka Mežotnes pils ir saglabāta labā tehniskā stāvoklī un ar pieejamajiem valsts līdzekļiem uzturēta godam.
"VNĪ pamatdarbība nav muzeju un to krājumu vai vēsturisko interjeru izveide. Ēkas interjeru, muzejisko vērtību vai nākotnes pielietojuma jautājumi ir nozares atbildīgo institūciju lēmums. Pils apsekošanas laikā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes paustais rosinājums izveidot tur muzeju būtu iespēja nozares pārstāvjiem radīt ēkā kvalitatīvu saturu. Kopīgai pils kultūrvēsturiskā mantojuma nākotnes pielietojuma definēšanai esam maija sākumā aicinājuši uz darba grupu atbildīgās nozares lēmējinstitūcijas un ekspertus. Kamēr nozare nav panākusi vienošanos par īpašuma tālāko satura pielietojumu, VNĪ turpinās īpašumu pārvaldīt, uzturēt un apsargāt, līdzīgi kā citās šādās kultūrvēsturiskās ēkās – Tetera nama gadījumā un citos," norādīja norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna. "Uzturēšanos darbos ietilpst regulāra teritorijas uzkopšana, tehniskā apsardze, videonovērošanas un citu sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Rēķināts, ka Mežotnes pils uzturēšana valstij radīs zaudējumus apmēram 70 500 eiro gadā. Kopumā Mežotnes pils kompleksa sakārtošanai nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu,”
KONTEKSTS:
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2021. gada aprīlī neizpildītu saistību dēļ lauzusi līgumu ar Mežotnes pils nomnieku, un tagad labprāt atbrīvotos no pils kompleksa. Izskanējuši trīs varianti – pārdot to izsolē, nodot pašvaldībai vai izveidot par Rundāles pils struktūrvienību. Visas iesaistītās puses gan labprātāk redzētu, ka to pārņem pašvaldība, kas šādam solim ir gatava piekrist tikai tad, ja līdzi nāk finansējums.
