Ar vēsturnieci Gunu Vainovsku esam satikušās ebreju glābējam Žanim Lipkem veltītajā memoriālā Ķīpsalā, kas šogad būs viens no nedaudziem pieturas punktiem Eiropas Kultūras mantojuma dienās tieši Rīgas pilsētā. Muzejā būs skatāmas sešas senas Ķīpsalas kartes no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja. To apskati varēs apvienot ar pastaigu pa mūsdienu Ķīpsalas ainavu gida pavadībā.
„Tāda, kādu mēs to pazīstam šodien, Ķīpsala ir izveidojusies tikai pēc tam, kad [19.gadsimta beigās ar dambjiem] tika noregulēta Daugavas gultne un tecējums. Tāpēc Ķīpsalā ir tāds teiciens – kur pagājušogad varēja stādīt kartupeļus un burkānus, tur nākamajā gadā var lašus ķert,” stāsta Vainovskis.
Tieši šādus kultūrvēsturiskās ainavas stāstus un krāsas sev apkārt šogad aicina atklāt Eiropas kultūras mantojuma dienas, tādēļ aicinājumam piedalīties labprāt atsaucies arī Ķīpsalas neparastās vēstures liecību vācējs Lipkes memoriāls, saka muzeja pētniece Vainovska.
„Memoriāls pats sevi ir nodefinējis kā vietu, kurā ir ne tikai piemiņas vieta un muzejs Žanim Lipkem, bet arī kā sanākšanas vietu dažādām kultūras aktivitātēm. Un viens no mūsu mērķiem arī ir popularizēt Ķīpsalas vēsturi, Ķīpsalas kultūru. Kā saka – kurš sunim asti cels, ja ne pats?” turpina Vainovskis.
Iespējams, tāds varētu būt visu Eiropas kultūras mantojuma dienu neoficiālais sauklis. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šo pasākumu Latvijā rīko jau 21.rudeni. Un dalībnieku skaits ik gadu aug – iespēju izcelt savu kultūras mantojumu labprāt izmanto gan pašvaldības, gan biedrības un privātīpašnieki. Šogad pasākumi no piektdienas līdz svētdienai notiks 56 vietās visā Latvijā, stāsta inspekcijas pārstāve Alma Kaurāte-Java.
„Ir gan klasiskas [kultūrvēsturiskas] ainavas, piemēram, Turaidas muzejrezervāts un Pedvāles brīvdabas muzejs, gan pilsētvides ainavas, piemēram, Kuldīgas vēsturiskais centrs. Ir arī ainavas, kurās varam ieraudzīt to, kas bijis kādreiz. Piemēram, šogad kultūras mantojuma dienās piedalīsies Jaunupes dambis Salacgrīvas novadā – tā ir ļoti interesanta hidrotehniska būve, kas nav saglabājusies pilnībā, bet tās daļas ir redzamas ainavā. Varēs uzzināt stāstu, kā ar šī dambja palīdzību bijis iespējams kuģot no Limbažiem līdz jūrai,” atklāj Kaurāte-Java.
Tāpat varēs no jauna iepazīt, piemēram, Cēsu pils parku, muižas Lūznavā, Krimuldā, Liepupē, Preiļos, Viļānos, Kazdangā un citviet. Ar velosipēdiem varēs doties meklēt Jaņa Rozentāla gleznotās vietas Saldus pagastā vai iepazīt zudušo Daugavas ieleju no Kokneses līdz Pļaviņām, ar kuģi doties ekskursijā pa Lielupi Jelgavā vai satikties ar bijušajiem šaursliežu dzelzceļa darbiniekiem Viesītē. Līdzīgi pasākumi šajās dienās notiek daudzviet Eiropā, piebilst Alma Kaurāte-Java.
„Tā ir Francijā radusies iniciatīva, kas aicina kultūras pieminekļu saimniekus uzņemt ieinteresētus ciemiņus. Katram dot iespēju veidot saikni ar kultūras mantojumu, uzzināt vairāk, kā tas tiek kopts un saglabāts un ko katrs var darīt tā labā,” norāda Kaurāte-Java.
Eiropas kultūras mantojuma dienu notikumu pilns saraksts pieejams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapā. Rīdzinieki un viesi šajās dienās varēs iepazīt arī pašu inspekcijas māju – tā atrodas Vecrīgas ēku kompleksā „Trīs brāļi”, kuru vecākais nams no 15.gs. ir senākā mūra dzīvojamā māja Rīgā, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
