LKA ik gadu tiek organizētas divas regulārās konferences – viena no tām “ZinātMāksla”. Skaidrojot, ar ko šī konference īpaša, Anda Laķe uzsver tieši studējošo iespēju parādīt savus pētniecības rezultātus. “Es gribētu teikt, ka šī gada konference un tie studenti, kas piedalās ar saviem referātiem, zināmā mērā apliecina studentu rezistenci jeb pretestības spēju Covid ietekmei. [..]
Tā ir mūsu studentu izturības pārbaudes parāde, kur studenti apliecina, ka ir spējuši pielāgoties, administrēt savus laika resursus, spēka resursus un izstrādāt izcilus darbus,”
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic Laķe.
Daļa studentu saņēmuši arī LKA stipendijas. Svarīgākais studentiem izvirzītais priekšnoteikums – skaidra pētnieciskā ideja. Pētīti gan kultūras patēriņa un līdzdalības aspekti, gan zīmolvedības un kultūras produktu digitalizācijas jautājumi, arī vardarbības kultūra pret sievietēm u.c. nozīmīgas tēmas. Anda Laķe piebilst, ka teju ikkatrā pētījumā aplūkots, kā ar tematu saistītā problēmātika mainījusies pēdējā gada laikā.
“ZinātMākslas” pirmajā dienā – 20. maijā – konferences dalībnieki, vērotāji tiks iepazīstināti ar tiem LKA pētniecības projektiem, kuros pētnieku komandā iesaistīti visu līmeņu studējošie. Šo pētījumu temati saistīti ar kultūras mantojumu.
Tā docente Zane Grigoroviča kopā ar Agnesi Karlsoni, Anci Kristālu, iesaistot arī Kultūras socioloģijas un menedžmenta 2. kursa studentes – Amandu Bizausku, Annu Mariju Kučinsku, Sabīni Ozolu un Elzu Rubīnu, aicinās apzināt alternatīvu kultūras mantojumu, konkrētāk sešus tā elementus: grafiti un ielu mākslu, drag performanču kultūru, hokeja fanu kultūru, 9. maija atzīmēšanas tradīciju, “Kendamas” spēli, vegānisma dzīvesveidu.
“Pēc mērķtiecīgas izlases tika izvēlēti vairāki gadījumi, kas daļēji atbilstu nemateriālā kultūras mantojuma definīcijai, tomēr ne šo kopienu pārstāvji, ne arī plašāka sabiedrība šīs kopienas un arī kopienā kopto kultūras elementu īsti neidentificē ar sabiedrībā būtiskām vērtībām,” daļu atlases ceļa ieskicē Grigoroviča.
Pētnieces tostarp vērtējušas kopienas un tās koptā elementa potenciālu nākotnē kļūt jo aktuālākam – izrādās, ka kopienas mēdz nepazināties to, ka elements, ko tās kopj, varētu būt saistīts ar sabiedrības kopējo identitātes veidošanos, vai, ka tās nodod vēstījumu nākamajām paaudzēm, jo pašas sevi redz darbojamies vien šeit un tagad.
Konferences otrajā dienā – 21. maijā – neskaitot svinīgās uzrunas, dzirdēsim studentu patstāvīgi īstenoto pētījumu rezultātus,
arī Nadīnas Mednes pētījumu par teātra piedāvājuma daudzveidību Rīgā (valsts un nevalstiskajos teātros). “Runājot ar teātra zinātniekiem, kritiķiem un arī ar pašu teātru pārstāvjiem – producentiem, viņi man iezīmēja skatu teātra piedāvājumā līdz pandēmijas sākumam un arī kā pandēmija ir ietekmējusi šo daudzveidību, un kā tas ir mainījis piedāvājumu – nākušas klāt digitālās izrādes, klausāmizrādes u.c.,” stāsta Medne.
Ar konkrētiem secinājumiem par pandēmijas laika ietekmi uz teātru piedāvājuma daudzveidību studente nesteidzas. Šobrīd vēl ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kā veiksies ar pandēmijas laikā sagatavotā izrāžu apjoma piedāvāšanu skatītājiem, cik viņi būs ieinteresēti utt.
Anda Laķe atzīmē, ka ar šīgada “ZinātMākslu” tiek noslēgta arī LKA trīsdesmitgades jubileja, kas likusi pārdomāt attīstības vēsturi, prioritātes, mācīties jaunas saziņas formas.
Par spīti pēdējā laika apgrūtinošajiem ārējiem apstākļiem, pētniecības intensitāte ir daudzkāršojusies.
Zinātniskās darbības starptautiskajā izvērtējumā LKA saņēmusi augstu novērtējumu, kā arī konkursa kārtībā iegūtas tiesības īstenot Kultūras ministrijas administrēto valsts pētījuma programmu.
Konferenci interesentiem būs iespēja vērot LKA "Facebook" lapā.
