Kultūras bagātība, kultūras mantojums un kultūrizglītība – cik dažāds un nozīmīgs šis gads kultūrā šķiet Latvijas Kultūras akadēmijas rektorei Rūtai Muktupāvelai?
"2022. gads – skaidrs, ka tas ir pagājis kara zīmē," uzsver Muktupāvela. "Un tā apziņa, ka kultūra nav tikai izklaide vai nacionālās identitātes jautājums, tas ir valsts drošības jautājums. Un ar šo apziņu mēs iesākām gadu, un šobrīd acīmredzami arī tiešām jāapzinās, cik svarīgi ir kopt valodu, kultūru, visus tos elementus, kas mūs padara par īpašiem, nevis par pelēko masu, bet par nāciju ar savu apziņu, ar savu stingru mugurkaulu un ar savu nākotni."
Šogad kultūras nozarē notikušas vairākas nozīmīgas lietas. Rūta Muktupāvela stāsta: "Vispirms šogad mēs pieņēmām kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam, kas tā arī saucas "Kultūrvalsts". Tad ļoti svarīgi, ka kultūras centru likums beidzot tika pieņemts. [..] Bez šaubām nozare priecājas par atalgojuma celšanu. [..] Runājot par kultūras notikumiem, neskatoties uz dažādiem ārējiem draudiem un situāciju, bet kultūras dzīves neapstājas, tā ir pat intensificējusies savā ziņā. Ļoti daudz dažādus arī skandalozus notikumus varētu minēt, bet tas, kas man pašai šķiet ļoti svarīgi, ir Kairiša "Janvāris", Purvīša un Baušķenieka izstāde, kas ir ļoti kolosāla un ko ļoti bieži studenti arī piemin no savām pozitīvām pieredzēm attiecībā uz kultūras apguvi. "Rotkho" izrāde Dailes teātrī un "Baltica" festivāls – tas bija krāšņs un ļoti būtisks notikums mūsu kultūrtelpai."
Muktupāvela izceļ arī laikmetīgās dejas izrādi "Tornado" un Elzas Gaujas filmu par Lucavsalas kopienu, bet tuvākajos gados viņa cer uz akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektu attīstību, un kā Latvijas Kultūras akadēmijas rektore visvairāk gaida Jaunā Rīgas teātra pārcelšanos uz viņu īstajām mājām un "Tabakas fabrikas" rekonstrukciju, kurp augstskola varēs pārcelties, jo patreizējā mājvietā Ludzas ielā jau sen esot kļuvis par šauru.
"Kas vēl svarīgi Latvijas Kultūras akadēmijai, – ka mēs esam iekļuvuši tādā ļoti plašā starptautiskā kino un audiovizuālās mediju mākslas asociācijā SELEKT, un tajā piedalās 180 dažādas institūcijas no visas pasaules, no 65 valstīm. Tagad arī Latvija tur tiks pārstāvēta, un mēs uz starptautiskiem apvāršņiem skatāmies ar tādu lielu optimismu," turpina Muktupāvela, atzīmējot arī: "Svarīgi ka mūsu "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu tika pasniegta diviem mūsu profesoriem – Ainai Matīsai un Edmundam Freibergam. Mēs ar viņiem lepojamies un priecājamies."
Tā kā kultūras procesu apzināšanā liela nozīme ir pētniecībai, lielu nozīmi rektore saskata valsts pētījumu programmā, kurā kopā strādā vairākas kultūras institūcijas. Bet pie kā vēl jāstrādā nākotnē?
Muktupāvela teic: "Vajadzētu arī Valsts kultūrkapitāla fonda finanšu palielinājumu. Bez šaubām, manuprāt, ir ārkārtīgi daudz svarīgu lietu, kas jādara, un nedrīkst apstāties par spīti tam, kas notiek apkārt. Un, manuprāt, šie krīzes un lūzuma brīži izvirza pirmajā plānā gan radošas personības, gan inteliģenci, gan intelektuāļus, kas kaut kādā veidā var noturēt mūs visus pie veselā saprāta. Jo bija viena krīze, bija pandēmija, tagad karš; vienkārši, lai noturētu savu stabilu eksistenci, bez kultūras mēs neiztiksim, un to jau pierādīja iepriekšējās krīzes."
