Līdz pat sestdienai no dažādiem skatpunktiem tiks rastas atbildes uz jautājumiem, kas notiek kultūrā un kādas problēmsituācijas nozarē izkristalizēs diskusijas. Pie studentiem viesojas kultūras jomas līderi un arī pētnieki no ārvalstīm. Tematiski – starmešu gaismā virstēma “Dzimšana, svētki un svinēšana kultūrā”. Pēdējā konferences dienā “Kultūras krustpunkti” pārcelsies uz “Zirgu pastu”, kur risināsies radoši akadēmisks simpozijs “Pats par savu naudu dzēru… Apreibināšanās fenomens Latvijas kultūrā”.
Iedvesmot, paplašināt topošu kultūras nozares profesionāļu zināšanu apcirkņus un caur praktiķu prizmu Latvijas Kultūras akadēmijas studentus iepazīstināt ar reālo dzīvi, problēmsituācijām un to, kas notiek kultūrā – tāds ir ikgadējās konferences “Kultūras krustpunkti” mērķis.
“Tā tēmas izvēle zināmā mērā ir saistīta ar to, ka arī mediju vidē nereti pirmais, kas interesē, par ko runāt simtgades kontekstā, kā varbūt nepareizi nauda sadalīta vai ka mēs varbūt par daudz svinam.
Mēs, tieši otrādi, gribējām akcentēt to, ka Latvijas simtgade ir labs iemesls, lai mēs savā kultūrvidē varētu vairot svētku brīžus,”
stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe.
Ar to, kā simtgadi svin Latvijas kino – ar filmu ražu un labvēlīgu grūdienu nozares atdzimšanā, klātesošos iepazīstina Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
“Man viens no tādiem ļoti pozitīviem brīžiem bija – ieraugot, ka Nacionālajā mākslas muzejā ir iespējams doties ekskursijā pa filmas “Homo Novus” pēdām. Un šādām ekskursijām piesakās lielu komerciālu organizāciju pārstāvji. Tas nozīmē, ka kultūra ir kļuvusi par korporatīvās-izglītojošās izklaides formu, tātad ir sasniegts rezultāts,” uzskata Rietuma.
Kultūras jomā nekad nedrīkst virsroku ņemt uzņēmējdarbība, jo primārais ir stāsts, tradīcijas, ar kurām iepazīstināt plašāku pasauli – tā uzskata viens no konferences dalībniekiem – Nīderlandes Erasmus universitātes kultūrekonomikas profesors Arjo Klamers – Eiropā pirmais speciālists, kurš ieguvis zinātnes grādu kultūras ekonomikā.
“Kad braucu uz Rīgu, mana sieva neredzēja jēgu man pievienoties un doties līdzi kā tūriste. Vakar viņai piezvanīju un stāstīju, ko esmu lasījis, jo īpaši par dziedāšanas tradīcijām. Viņa dzied korī un tagad vēlas atbraukt uz Latviju, lai uzzinātu ko vairāk par šīm tradīcijām. Dalieties ar savām bagātīgajām tradīcijām, un jūs atklāsiet savu spēku!” aicina Klamers.
Viņš uzskata kultūru par būtiskāko jomu un aicina noteikt Kultūras ministriju un kultūras ministru par prioritāti.
“Un labākais, ka ar to var radīt darba vietas, piesaistīt cilvēkus, bet – ja par galveno nosaka pelņu – kultūra zaudē jēgu,” skaidro Klamers.
Kultūras ministre uzskata, ka simtgades vērienīgā atzīmēšana ļāvusi paplašināt svētku jēdzienu kultūrā – satuvināt latviešus visā pasaulē, iedibināt jaunas tradīcijas un apzināt potenciālu. Tomēr simtgade un tās logo ne vienmēr lietots vietā.
“Ļoti gribētos, lai simtgadi vairāk tomēr lietotu saistībā ar svētkiem un mazāk sīku vajadzību vai nepārdomātas peļņas kontekstā,” uzskata Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
“Arī simtgades logo mēs šad tad esam redzējuši uz produktiem, kas mums nav šķituši pietiekami simpātiski. Mēs esam uzrunājuši šo produktu veidotājus un vērsuši uzmanību, ka šāda logo lietošana ir diskutabla un ka mēs to neatbalstām, un lielākoties mēs esam uzklausīti. Saskaņošanas stadijā ir izdevies novērst – mēs esam ļoti strikti [pret to], ka uz alkohola parādās Latvijas valsts simtgades logo,” uzsver Melbārde.
Konference, kurā kopā būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 80 pētījumiem, noslēgsies sestdien ar radoši akadēmisku simpoziju par apreibināšanās fenomenu Latvijas kultūrā.
