Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Krāsains mākslas ceļojums

Kultūrā nodarbināto algu palielināšanai vajag 14 miljonus

Kultūrā nodarbināto algu palielināšanai vajag 14 miljonus

Sasniegts kritiskais punkts kultūras nozarē – vairs nav resursu, ko taupības vārdā varētu noīsināt, lai cilvēkiem varētu samaksāt cieņpilnu atalgojumu, un, ja valdība turpinās koncentrēties tikai uz atsevišķām jomām, var nākties pieņemt ļoti sāpīgus lēmumus – piemēram, pat slēgt kādu teātri. Tā uzskata Kultūras ministrija, kas līdz maija beigām izstrādās kultūras jomā nodarbināto vidējā atalgojuma pieauguma grafiku.

Kultūras nozarē algas, salīdzinot ar sabiedrisko sektoru kopumā, visu laiku esot kā dzīšanās pakaļ braucošam vilcienam, jo nelielais kāpums netiek tam līdzi. Ministre aprēķinājusi – lai izlīdzinātu šo atšķirību, nepieciešami 14 miljoni eiro. 

Neskatoties uz garajām un fiziski smagajām darba stundām, arī brīvdienās un vēlās vakara stundās, un faktu, ka ģenerālmēģinājuma nedēļās ģimeni nav iespējams satikt, tehniskie darbinieki Dailes teātrī ir visnabadzīgāk atalgotie.

Pēc Kultūras ministrijas datiem, teātri atrodas vidējā atalgojuma tabulas viszemākajā punktā. Tikmēr daudzus darbiniekus ar labākiem algas piedāvājumiem aizvilina prom privātais sektors.

Pirms diviem gadiem Dailes teātris zaudēja divas trešdaļas gaismotāju. 

“Pāris reizītes alga par 50–60 eiro ir pacelta, bet tik un tā netiek līdzi elementāro nepieciešamības preču cenu kāpumam. Ar visu mīlestību uz teātri brīžam liekas, ka ir tā, kā ir – izdzīvot,” pastāstīja Dailes teātra gaismu māksliniece Māra Vaļikova. 

Savukārt Dailes teātra direktors Andris Vītols atzina – kāda potenciālā darbinieka rekords bijis divas stundas – cilvēks pastrādājis, salīdzinot darbu ar atalgojumu, un no tā atteicies. 

Rezultātā cieš izrāžu kvalitāte, jo jāapmāca jaunie darbinieki, jāatsakās no sarežģītākām uzbūvēm un ieguldījumiem tehnikā. Šī gada budžetā Kultūras ministrija prasīja papildu 6 miljonus eiro. Rezultāts – nulle. Uz papildu finansējumu cerēja arī teātris. 

“Mēs uzreiz mainām kaut ko repertuārā; tā cerība bija gada sākumā, budžets aizkavējās, gaidījām, kamēr būs jaunais, varbūt tur kaut kas būs. Nav, tad skaidrs – rudenī liekam kā pirmo komēdiju un mēģinām šo naudu nopelnīt paši. Bet tā nav ilglaicīga izeja, mēs zaudējam šajā mākslas jomā,” uzskata Vītols. 

Otra zemāk atalgotā kultūras nozare – muzeji. Pēc Kultūras ministrijas datiem – te vidējā alga 800 eiro uz papīra. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieki pēdējos piecos gados piedzīvojuši pavisam nelielu atalgojuma palielinājumu. Šajos apstākļos grūti piesaistīt un noturēt jaunos speciālistus.

“Mēs ar to tiešām esam saskārušies vairākkārt –

šobrīd jau izveidojusies situācija, ka ļoti aktīvs mākslas eksponēšanā ir arī privātais sektors, un mums vesela virkne labi sagatavotu darbinieku pamet mūs tieši atalgojuma dēļ.

Ja mēs runājam par visu mūsu muzeja struktūru, tad gadā 3–4 darbinieki noteikti aiziet projām tieši atalgojuma dēļ,” norādīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. 

Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Māra Lāss, kura muzejā strādā divus gadus, atzina – lai izdzīvotu, daudzi strādā papildus ārpus muzeja darba. Un algas dēļ viņa nevarot bankā saņemt pietiekamu atbalstu mājokļa iegādei. 

“Kolēģi periodiski saskaras ar izdegšanas sindromu, pamatīgām pārslodzēm, kas kaut kādai grupai šķistu dīvaini, kā var kultūrā pārstrādāties, jo tas tomēr ir tāds gara darbs un garīgs baudījums,” pastāstīja Lāss. 

Līdz maija beigām Kultūras ministrija izstrādās kultūras iestāžu darbinieku vidējā atalgojuma pieauguma grafiku. Ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) uzskata – kultūras sektorā nodarbinātajiem jānodrošina vidējais atalgojums ne zemāks kā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā. Visu laiku – tas ir tā, kā mēģinājums skriet pakaļ braucošam vilcienam. 

“Arī iepriekšējos gados mēs visu laiku mēģinām izlīdzināt kultūras darbinieku atalgojumu, sasaistot to ar sabiedriskā sektorā vidējo, un tajā brīdī, kad esam jau kaut kur pietuvojušies, sabiedriskā sektora rādītājs kāpj, un mēs visu laiku turpinām pietuvoties, netiekam līdzi. Mēs esam pieprasījuši 2020. gada prioritātēs 14 miljonus, jo, lai varētu šo pamatprincipu ieviest dzīvē, mums ir nepieciešami 14 miljoni,” situāciju raksturoja ministre. 

Ja tas nenotiks, būs jāpieņem izšķiroši un ļoti sāpīgi lēmumi, jo taupības jostā vairs nepietiekot caurumu. Patlaban virs vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā algas ir vien Nacionālajā kultūras centrā un Nacionālajā mantojuma pārvaldē. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti