Dienas ziņas

Slovākijas tiesa attaisno miljonāru žurnālista slepkavības lietā

Dienas ziņas

Bažas par Covid-19 izplatību Grieķijas migrantu nometnēs

Diskutē par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu

Kuldīga un Cēsis diskutē, vai kopā pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

2027. gadā atkal kāda no Latvijas pilsētām var iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. To piešķirs divām Eiropas Savienības pilsētām – vienai Latvijā, otrai Portugālē. Šobrīd “jā” vārdu startam konkursā jau devušas Cēsis. Par to domā arī Kuldīga. Abas pilsētas izskata iespēju piedalīties šai konkursā ar vienotu pieteikumu.

Divu gadu desmitu ilgais ceļš uz iekļūšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, kura laikā īstenots apjomīgs pasākumu kopums gan infrastruktūras attīstīšanā, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, gan restaurācijas pieejā, Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles veidošana, starptautiski kultūras pasākumi – šie ir procesi, kas Kuldīgai devuši atpazīstamu kultūras pilsētas tēlu.

Tas arī rosinājis Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība) iedrošināt pilsētu kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā. Startēt šai konkursā jau lēmusi Cēsu novada pašvaldība.

“Es tiešām redzu abās pilsētās milzīgu potenciālu.

Abām pilsētām ir tas, ko sauc jau par pamatīgām iestrādēm, jums nav jāsāk pēkšņi histēriski veidot pilsētas stratēģiju, kurā parādās kultūra,” uzsver Dace Melbārde.

Lai diskutētu par iespējām un veidiem, kā startēt šai konkursā, Kuldīgā tikās kultūras jomas pārstāvji, attālināti tajā piedalījās arī Dace Melbārde un Cēsu novada pašvaldības pārstāvji.

Cēsīm ir šī konkursa pieredze jau no iepriekšējās reizes, kad Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanā konkurēja ar Rīgu un Liepāju. Kuldīga un Cēsis apsver domu veidot vienotu pieteikumu. Konkursa nolikums gan paredz, ka titulu no konkrētās valsts iegūst viena pilsēta, nevis divas.

“Mums ļoti Kuldīga patīk un labprāt ar Kuldīgu šo partnerību veidotu,” stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Vienotība"), norādot, ka vēl jāizpēta, kā to varētu īstenot.

“Ja abstrahējamies no nolikuma, tad šādu divu pilsētu kombinācija, tur būtu tik daudz ko parādīt, gan kopīgo gan atšķirīgo.

Cēsis papildina Kuldīgu, Kuldīga – Cēsis. Varētu radīt fantastiku programmu,” vērtē Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Vienotība)".

Vai par Eiropas kultūras galvaspilsētu centīsies kļūt arī Liepāja, vēl nav zināms. Biedrības “Culturelab” pārstāve Ieva Hmieļevska, kas vadīja šo darbu iepriekšējā reizē, uzsvēra, ka svarīgs ir politiskais atbalsts un sadarbība.

“Situācijā, kad vairs nevar kandidēt galvaspilsēta, bet kāda no reģiona pilsētām, tas jebkurā gadījumā ir mūsu kā Latvijas zīmola pasākums un mārketinga pasākums,” atzīmē Hmieļevska.

Kuldīgas novada domei lēmums par piedalīšanos šai konkursā vēl priekšā. Pieteikums, kuru vērtēs 12 Eiropas kultūras nozares eksperti, jāsagatavo līdz nākamā gada jūnijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti