Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Pastiprina drošības pasākumus pie ASV Kapitolija

Dienas ziņas

Par skolotājas pazemošanu vēršas policijā

Restaurēts 19. gs. Šarlotes muižas zārks

Kuldīgā restaurēts 19. gadsimta Šarlotes muižas zārks

“Bieži šādi priekšmeti muzejos nenonāk, jo tie kļūst par cilvēku mūža mājām,” tā par Kuldīgas novada muzeja krājumā esošo Šarlotes muižas 19. gadsimta zārku saka muzeja darbinieki. Tas ir nozīmīgs pienesums ar vairākiem informatīvajiem slāņiem – par apbedīšanas tradīcijām, dzimtu vēsturi, pilsētvidi. Nu priekšmets ir restaurēts un atguvis agrāko greznumu.

Pēc divu gadu ilgas atrašanās restauratoru rokās Šarlotes muižas 19. gadsimta zārks atguvis savu seno greznumu –

tas darināts no koka, apvilkts ar metāla loksni, sešu rokturu vietā te ir astoņi, to rotā metāla pušķi un lapu virtenes.

Zārks izrādījies daudz dzīvotspējīgāks par pašu Šarlotes muižu. Tā atradusies Kuldīgas dienvidrietumos pie tagadējā Māras dīķa un piederējusi fon Kleistu dzimtai. Otrā pasaules kara laikā muiža nopostīta. Šis zārks ir vienīgā lietiskā liecība Kuldīgas novada muzeja krājumā par zudušo muižu un ļauj ielūkoties 19. gadsimta apbedīšanas tradīcijās.

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle pastāstīja, ka šobrīd priekšmets ir sagatavots eksponēšanai Kuldīgas jaunveidojamā Kuldīgas muzeja ekspozīcijā un atvērtajā krājumā, kur cilvēki varēs ar to iepazīties, kā arī uzzināt, kāda nozīme ir restaurācijai.

Arī zārka ceļš līdz muzejam ir piedzīvojumiem bagāts. Pēc neatkarīgās Latvijas valsts izveides muižas zemi iegādājās Kuldīgas tūku fabrikas īpašnieks Arturs Vintelers. Nelielā, apaļās formas iekonservētā ēka, kas šobrīd atrodas bērnudārza “Ābelīte” teritorijā, ilgu laiku tika uzskatīta par Vintelera tūku fabrikas sūkņu māju. Tikai bērnudārza rekonstrukcijas laikā pirms deviņiem gadiem atklājās, ka tā ir Šarlotes muižas kapliča. Pēc muižas iegādes Vintelers te atradis šo grezno zārku un pārdevis galdniekam Fricim Ginteram.

Tad tas kļuvis par reklāmas seju Gintera zārku darbnīcas skatlogā. Ginteru dzimtas īpašumā tas bijis aptuveni 80 gadus, kuru laikā uzglabāts dažādās vietās, cietis arī no ugunsgrēka sekām un laikapstākļiem. Līdz 2013. gadā Friča mazdēls Uldis Ginters to uzdāvināja muzejam. Restaurācija tika uzticēta Dairai un Jānim Līdakām, kuri līdzdarbojušies arī Kurzemes hercogu kapeņu sarkofāgu restaurācijā Jelgavas pilī.

Vecmeistare Daira Līdaka, Rundāles pils muzeja tekstīliju restauratore, norādīja, ka

koks, no kā zārks veidots, bija daļēji satrūdējis, mitruma iespaidā bija deformējies, tāpat arī metāla plāksnes apsitums, kura lodējums daudz kur bija atrāvies, bija sācies korozijas process.

Restaurators Jānis Līdaka atzina, ka interesantākais ir tas, ka, pēc visa spriežot, metāla plāksne darināta no cinka, ticis izmantots ļoti plāns skārds – kā printera papīrs.

Šis unikālais muzeja krājuma priekšmets restaurēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt