Kuldīga pieteikumu UNESCO Pasaules mantojumam plāno sniegt septembrī

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba Kuldīga ir sagatavojusies pieteikumam UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tagad ir pieejams arī Kurzemes un Zemgales hercogistes liecību kartējums, ko pēc Kuldīgas novada domes pasūtījuma paveikusi SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”. Pieteikums jau sagatavotā veidā būs pieejams un tehniskai pārbaudei UNESCO birojam tiks iesniegts šī gada septembrī.  

Kurzemes un Zemgales hercogistes liecību kartējumā vērtētas visas liecības par Kurzemes un Zemgales hercogistes laika posmu pilsētvidē un arhitektūrā, skaidro Kuldīgas novada domes būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone.

Kuldīga pieteikumu UNESCO Pasaules mantojumam plāno sniegt septembrīInga Ozola

„Ainava, ceļi, šķērsojumi, rumba, ielas, ēkas – šajos secinājumos pilnīgi droši var teikt, ka Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā un pasaulē, kas var reprezentēt vispārliecinošāk šo nozīmīgo vēstures periodu. Liecības nav pārsteidzošas, tās vienmēr ir bijušas šeit pilsētvidē blakus, bijis pašsaprotams vēstures laika posms, kam esam gājuši garām, bet tas ir bijis nozīmīgs arī vēlākos laikos,” stāsta Jākobsone.

Ne mazāk aizraujoši ir ielūkoties skaitļu pasaulē, kas saistāmi ar izpētes procesā apkopoto informāciju.  

“Piemēram, no 1797. gada kartes, kas ir pirmā karte, ar ko mēs salīdzinām hercogistes laika posmu, 100% ielas ir saglabājušās, 95% šķērsielu ir saglabājušās, ap 60% laukumu, protams, rumba ir tur, kur tā ir. Ēkas, ja salīdzina ar 1797. gada karti, tad ir saglabājušās ap 70%, vai nu tās pašas ēkas, vai ar ēku konstrukcijām, vai ēku vietas,” klāsta Jana Jākobsone.

Sagatavošanās UNESCO pasaules kultūras mantojuma saraksta pieteikuma iesniegšanai ilgusi vairāk nekā 20 gadus, kuru laikā veikta virkne mājasdarbu. No šīs dienas pozīcijām raugoties, šķiet, pašsaprotama ir restaurācijas centra izveide un kuldīdznieku iesaiste logu restaurācijā, turklāt Kuldīgas vēsturisko centru ir izdevies pasargāt no plastmasas logiem.

Restaurācijas centrā kuldīdzniece Dace Inovska trešo reizi jau ķeras klāt logu sakārtošanai.

„Galvenais jau logi, man tagad visa māja būs sakārtota, visi logi saremontēti. Man palīdz Jānis, bet visu paši, nemākam saprotezēt. Man logi no 60. gadiem, bet varēja atjaunot, tomēr koka logi.. Kuldīga ir ļoti mainījusies 20 gadu laikā, to jau nevar salīdzināt, kā bija, ir daudz izdarīts – pils parks ir skaists, ielas sakārtotas,” uzskaita Inovska.

Kuldīdzniekiem ikdienā palīdz restaurators Mihails Sivuhins, restaurācijas centrā viņš ir tikai nepilnu gadu, bet sadarbojas ar centru jau astoņus gadus. 

„Katru gadu līdz 30 adresēm, katram ir trīs vai sešas vērtnes, diezgan daudz, es vairs neskaitu. Kuldīgā iet viss uz labo pusi, deviņdesmitie gadi bija grūtāki laiki, ielaida logus vēl vairāk, jākrāso, lai nestāv pliks bez krāsas,” saka Sivuhins.

Koka logi ir viena no Kuldīgas vecpilsētas vizītkartēm, tas ir viens no posmiem, lai kvalitatīvi atjaunotu vecpilsētu, un tikai pēc tam ir ceļš uz UNESCO, kas sācies 1997. gadā, skaidro Kuldīgas novada domes būvvaldes vadītāja.

Gatavojoties UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraksta pieteikuma iesniegšanai, top arī pārvaldības plāns, stāsta Jana Jākobsone. 

“To taisa SIA „Metrum”, ekspertes raksta nominācijas faila aprakstošo daļu un pieteikumu pēc būtības.  Šis pieteikums visu laiku ir tapis, tapis – ir bijis nacionālā saraksta pieteikums, bet šī būs pirmā reize, kad pieteikums būs salikts kopā, tiks nosūtīts UNESCO birojam tehniskai pārbaudei septembrī, bet februārī jābūt visam gatavam ar visām skaistajām bildēm, tad arī jāiesniedz gala pieteikums ar pārliecinošiem argumentiem,” norāda Jākobsone.

Pašlaik visu informāciju apkopo eksperti no Vācijas, salīdzinot Kuldīgu ar citām Latvijas pilsētām un citām pasaules tā laika posma bijušajām hercogistēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti