Kuldīga ir pirmā vieta, kur klavieres jau pieskandina Ventas ieleju. Ideja nolūkota Kanādā. Lai to īstenotu Latvijā, sociālajos tīklos uzrunāti cilvēki ar lūgumu ziedot viņiem piederošas, bet dīkstāvē stāvošas klavieres. “Tas ir prieka projekts, kas dod klavierēm pēdējo iespēju skaisti izskanēt,” saka ielu klavieru projekta iniciators Andris Lanka.
Īpaši izveidotā platformā, kas atrodas pa ceļam uz Ventas rumbu un senā Kuldīgas velvju tilta pakājē, savu vietu ieņem klavieres. Vēl pirms nodot tās spēlētāju rīcībā, darbs skaņotājam. Instruments ir nācis no Lielvārdes, un tam ir ne mazāk kā 100 gadu. Skaņotas tās neesot kādus 20–30 gadus, lēš skaņotājs Māris Gerhards.
Ideja klavieres novietot brīvā dabā, lai tās ir pieejamas ikvienam interesentam, radusies Lielbritānijā pirms vairāk nekā desmit gadiem, nu šāds projekts ir populārs jau aptuveni 60 pasaules valstīs, pirms pāris gadiem bijis arī Latvijā – Valmierā un Daugavpilī.
Projektā tiek izmantotas klavieres, kas to īpašniekiem kļuvušas liekas un nav spēlētas gadiem. Andris Lanka, kas iedvesmojies no redzētā Vankuverā, ciemojoties pie brāļa, nolēmis, ka šādu projektu varētu īstenot arī Latvijā.
“Projektu finansējam paši, bet ar laiku rodas cilvēki, kas vēlas atbalstīt, lai radītu prieku citiem. Nevajag miljonus, pietiek ar pāris simtiem,” stāsta Lanka.
Šī projekta tradīcija ir, ka klavieres apglezno vietējie mākslinieki, šeit savu roku ir pielicis Roberts Vaitkus ar meitām. Pirmās klavieres ieskandina mūziķes Annika Lanka un Anete Kozlovska.
Klavieres tiks regulāri skaņotas, to pasargāšanā no lietus var iesaistīties arī iedzīvotāji, jo pie klavierēm ir novietota plēve, ar ko tās pārsegt. Kuldīga ir pirmā vieta, kur šogad tiek īstenots šis projekts, vēl būs arī Liepāja un Rīga. Ļauties mūzikai šai vēsturiskajā vietā varēs līdz pat augusta beigām.
